Šeit tiek apskatīts nevis mūžības jautājums, bet tas, kas notiek ar cilvēku tūlīt pēc nāves un pirms lielās tiesas.
VD ticīgo pārliecība par dzīvi pēc nāves nedaudz atšķiras no JD mācības.
Īj. 10:20-22 par drūmumu pēc nāves:
20 Vai mana mūža dienu nav vairs tikai nedaudz? Nogriezies nost no manis, ka es mazliet atspirgstu,
21 pirms es nokāpju, lai vairs neatgrieztos, tumsības un nāves ēnas zemē -
22 zemē, kur bieza tumsība, kur nāves ēna un nekārtība, kur gaisma līdzīga tumsai."
Ps. 49 rāda atšķirīgu bezcerību vai cerību, attiecīgi, neticīgam vai ticīgam cilvēkam, pēc nāves, sk. plašo aprakstu par neticīgiem un cerību ticīgam cilvēkam 16.p.: "Taču manu dvēseli atpestīs Dievs, no pazemes varas Viņš mani ņems pie Sevis."
Tai pat laikā viena no skaistākajām rakstvietām par ticīgā cilvēka cerību uz augšāmcelšanos ir tieši Vecajā derībā, sk. Īj. 19:25-27:
25 Taču es zinu, ka mans pestītājs ir dzīvs, un pēcgalā Viņš celsies pār pīšļiem,
26 un pēc tam, ja arī mana āda būs saplosīta gabalos un es būšu bez miesas palicis, es tomēr skatīšu Dievu.
27 Tiešām, es Viņu skatīšu sev par glābiņu, un manas acis Viņu redzēs un ne jau kā svešinieku un pretinieku, Viņu, pēc kura mana sirds manās krūtīs tā noilgojusies!
JD pēc Jēzus augšāmcelšanās rāda, ka ticīgais tūlīt pēc nāves jau bauda Dieva labvēlību.
Lk. 16:19-31 Jēzus stāsta vai nu līdzību vai notikumu par kādu bagātnieku un nabagu Lācaru. No Jēzus sacītā: šo divu vīru pēcnāves dzīves laikā dzīve uz zemes turpinās. Tātad: tūlīt pēc nāves ir atšķirīgi stāvokļi ticīgiem un neticīgiem cilvēkiem.
To pašu saprotam no Jēzus vārdiem noziedzniekam pie krusta, Lk. 23:43: "Un Jēzus tam sacīja: "Patiesi Es tev saku: šodien tu būsi ar Mani paradīzē."" Tie ir vārdi, kurus nesaņēma otrs noziedznieks.
Arī ap. Pāvila vārdi vēstulē filipiešiem liek domāt, ka tūlīt pēc nāves viņš jau baudīs Jēzus klābūtni, sk. Fil. 1:21-24. Līdzīgi arī 2.Kor. 5:6-8.
Līdzīgi to redzam arī Stefana vārdos pirms nāves, Ap.d. 7:59: "Kungs Jēzu, pieņem manu garu."
Tas, ka kristieši būs apzinātā stāvoklī pēc nāves, liek domāt Atkl.gr. 6:9-11:
9 Kad Viņš atdarīja piekto zīmogu, es redzēju zem altāra to dvēseles, kas nokauti Dieva vārda un liecības dēļ, kas bija viņiem.
10 Tad viņi brēca stiprā balsī, sacīdami: "Cik ilgi, svētais, patiesīgais Valdītāj, Tu netiesāsi un neatriebsi mūsu asinis pie tiem, kas dzīvo virs zemes?"
11 Un viņiem katram tika dotas baltas drēbes un sacīts, lai atdusas vēl īsu laiku, kamēr pilns būs darba biedru un viņu brāļu skaits, kas vēl tiks nokauti kā viņi paši.
1.Tes. 4:13-18 Pāvils par kristiešiem, kas miruši, runā kā par aizmigušiem (metafora), kas tiks uzcelti no mirušiem. Bet Pāvils izsaka spēcīgi pārliecību, 1.Tes. 4:14: "Jo tāpat, kā mēs ticam, ka Jēzus ir nomiris un augšāmcēlies, Dievs arī aizmigušos caur Jēzu vedīs godībā kopā ar Viņu."
Tādā veidā daudzas rakstvietas liek domāt, ka ticīgam cilvēkam jau tagad ir cerība, ka pēc nāves viņam nebūs jāgaida tiesa. Jņ. 5:24: "Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Manus vārdus dzird un tic Tam, kas Mani sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība, un tas nenāk tiesā, bet no nāves ir iegājis dzīvībā."
Rom. 8:38.39 ir liels iedrošinājums kristiešiem:
38 Tāpēc es esmu pārliecināts, ka ne nāve, ne dzīvība, ne eņģeļi, ne varas, ne lietas esošās, ne nākamās, ne spēki,
39 ne augstumi, ne dziļumi, ne cita kāda radīta lieta mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājusies Kristū Jēzū, mūsu Kungā!