Visi cilvēki mirst. Bībele rāda, ka bija tikai 2 cilvēki, kas nenomira, bet tika paņemti pie Dieva: Ēnohs (1.Moz. 5:24) un Ēlija (2.Ķēn. 2:11). Jēzus nomira un augšāmcēlās, bet Viņa nāve bija Dieva iepriekš paredzēta, jo Jēzus ir Dieva Dēls, kas bija sūtīts nomirt par visas cilvēces grēkiem, lai tie, kas Viņam tic, saņemtu piedošanu un mūžīgās dzīvības dāvanu.
1. Nāve pasaulē ienāca ar grēku.
1.Moz. 2:16.17:
16 Un Dievs Tas Kungs pavēlēja cilvēkam, sacīdams: "No visiem dārza kokiem ēzdams ēd,
17 bet no laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst, jo tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi."
Rom. 5:12.15.17:
12 … kā viena cilvēka vainas dēļ pasaulē ienācis grēks un ar grēku - nāve, tā visu cilvēku dzīvē ienākusi nāve, jo visi viņi ir grēkojuši …
15 … viena cilvēka pārkāpuma dēļ neskaitāmi ir miruši …
17 … viena cilvēka pārkāpuma dēļ nāve caur šo vienu kļuvusi par valdnieci …
2. Tas nozīmē, ka nāve nav dabīgas dzīves beigas, bet nedabīgas. Nāve ir sods par pirmo cilvēku grēku un tā visa cilvēce ir pakļauta iznīcībai.
Tikai tad, ja ticam Dievam un Viņa vārda, proti, Bībeles, patiesībai par Dieva plānu un nolūkiem šai pasaulei, mēs spējam pieņemt patiesību par nāvi kā sodu un kaut ko nedabīgu.
Visi citi, kas netic dzīvajam Dievam, ir spiesti meklēt sev izskaidrojumu savam nespēkam nāves priekšā, bailēm vai neērtības sajūtai, ko nāves nenovēršamība izraisa vājos un stipros, lielos un mazos, jaunos un vecos. Tāpēc ir cilvēki, kas saka, ka ar nāvi viss beidzoties; vai arī: notikšot pārdzimšana; vai arī: nāve esot dabīga daļa katra cilvēka dzīvē.
Tikai kristietība, ticība dzīvajam Dievam dod, drošību tiem, kas paļaujas uz Dievu caur Jēzu Kristu. Neviena cita reliģija to nespēj.
Jes. 64:4: "Kopš mūžīgiem laikiem nav dzirdēts un piedzīvots, neviena acs to nav redzējusi, ka bez Tevis būtu vēl kāds cits Dievs, kas tā palīdz tiem, kas paļaujas uz viņu."
Jņ. 11:25.26:
25 Jēzus viņai sacīja: "ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība; kas Man tic, dzīvos, arī ja tas mirs,
26 un ikviens, kas dzīvo un tic Man, nemirs nemūžam! Vai tu to tici?"
3. Tiem, kas tic Jēzum, nāve vairs nav vārti uz Dieva mūžīgo sodu un pazušanu, bet ceļš uz mūžīgu sadraudzību ar Dievu. Sk. augstāk Jņ. 11:25.26. Caur ticību Jēzum mēs tiekam izglābti no Dieva mūžīgā soda un pazušanas.
Rom. 6:22.23:
22 Bet tagad, kad jūs esat atsvabināti no grēka un esat kļuvuši par Dieva kalpiem, jūsu ieguvums ir svēttapšana un tās gals - mūžīga dzīvība.
23 Tātad grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.
Rom. 8:1: "Tad nu tiem, kas ir Kristū Jēzū, vairs nav nekādas pazudināšanas."
1.Kor. 15:54-57:
54 Un, kad šis iznīcīgais apvilks neiznīcību un šis mirstīgais apvilks nemirstību, tad piepildīsies tas vārds, kas rakstīts: nāve ir aprīta uzvarā!
55 Kur, nāve, tava uzvara? Kur, elle, tavs dzelonis? -
56 Nāves dzelonis ir grēks, bet grēka spēks ir bauslība.
57 Bet paldies Dievam, kas mums devis uzvaru caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.
Patiesu ticību Jēzum raksturo grēkatziņa, grēku nožēla un ticība Dieva taisnošanai caur Jēzu.
4. Nāve var būt Dieva labvēlības līdzeklis, lai ticīgu cilvēku izglābtu no grēkošanas, kas to aizvestu pazušanā jeb Dieva sodā.
1.Ķēn. 14:12.13 par Israēla ķēniņa Jerobeāma dēlu Abiju:
12 Bet tu piecelies, atgriezies savā namā, un, kamēr tu saviem soļiem nonāksi pilsētā, tikmēr tavs dēls būs miris.
13 Un viss Israēls to apraudās un viņu apglabās. Bet tas būs vienīgais no Jerobeāma, kas nonāks kapā, tādēļ ka viņā no visa Jerobeāma nama kaut kas labs pret To Kungu, Israēla Dievu, ir atrasts.
1.Kor. 11:27-32:
27 Tad nu, kas necienīgi ēd šo maizi vai dzer Tā Kunga biķeri, tas būs noziedzies pret Tā Kunga miesu un asinīm.
28 Bet lai cilvēks pats sevi pārbauda, un tā lai viņš ēd no šīs maizes un dzer no šī biķera.
29 Jo, kas ēd un dzer, tas ēd un dzer sev pašam par sodu, ja viņš neizšķir Tā Kunga miesu.
30 Tādēļ jūsu starpā ir daudz vāju un neveselu un diezgan daudz ir mirušu.
31 Ja mēs paši sevi pārbaudītu, tad netiktu sodīti.
32 Bet sodīdams Tas Kungs grib mūs pārmācīt, lai ar pasauli netopam pazudināti.
5. Šajā dzīvē cilvēks mirst vienreiz, nevis pārdzimst atkal. Mācība par pārdzimšanu ir nekristīga mācība.
Ebr. 9:27: "Un, kā cilvēkiem nolemts vienreiz mirt, bet pēc tam tiesa …"
6. Kaut arī kristieti pēc nāves sagaida apsolītā mūžīgā dzīvība, tomēr pati miršana nav nekas, uz ko kristietis iet ar patiku.
2.Kor. 5:4:
2 Šeit mēs nopūšamies, ilgodamies būt ietērptiem savā mājoklī, kas ir no debesīm,
3 tiešām, ja būsim ietērpti, tad nebūsim kaili.
4 Šinī teltī būdami, mēs nopūšamies un panesam grūtības, jo negribam tapt izģērbti, bet pārģērbti, lai to, kas mirstīgs, pārņem dzīvība.
Miršana cilvēkam nav patīkama vairāku iemeselu dēļ, bet iespējams galvenais ir tas, kas burtiski izteikts šeit, proti, mums nav pieredze būt ārpus savas miesas. Ar vārdiem "negribam tapt izģērbti, bet pārģērbti" (vārda "pārģērbti" vietā grieķu val. ir vārds, kas nozīmē "uzvilkt pāri") Pāvils saka, ka mēs labprāt bez miršanas pārietu dzīvībā.
7. Tomēr ar Dieva Svētā Gara palīdzību mēs spējam ar drošību skatīties uz to, kas mūs sagaida pēc nāves jeb nomiršanas. 2.Kor. 5:4-8:
4 Šinī teltī būdami, mēs nopūšamies un panesam grūtības, jo negribam tapt izģērbti, bet pārģērbti, lai to, kas mirstīgs, pārņem dzīvība.
5 Bet Dievs ir tas, kas mūs tam sagatavojis, Viņš arī mums devis Garu par ķīlu.
6 Tāpēc mēs arvien turam drošu prātu un zinām: kamēr mājojam miesā, mēs esam svešumā, tālu no Tā Kunga.
7 Jo mēs dzīvojam ticībā, ne skatīšanā.
8 Bet mēs turam drošu prātu un gribam labāk atstāt miesas mājokli un būt mājās pie sava Kunga.