Ap.d. rāda vairākus veidus, kā izplatījās kristiešu draudzes pasaulē.
1. Cilvēku dabīgas pārvietošanās rezultātā.
Vasarsvētkos izveidojās kristīgā draudze, Ap.d. 2.nod. Daļai no šīs pirmās kristīgās draudzes locekļiem varēja būt saikne arī ar citu tautu vidū dzīvojošiem jūdu ticīgiem, sk. Ap.d. 2:5-11. Varam domāt, ka viņi, dabīgi ceļojot, aiznesa evaņģēliju par Jēzu Kristu arī citiem cilvēkiem.
Viens no piemēriem, kas rāda cilvēku pārvietošanos un draudzes pulcēšanos lokāli saistībā ar tiem, kas pārvietojās, ir Priskilla un Akvila. JD atklāj, ka Akvila - jūds - bija no Pontas, kas atrodas Mazāzijas Ziemeļu daļā. Ap.d. 18:1-3 rāda, ka Pāvils viņus sastapa Korintā kā atceļojušus no Romas. Pāvils pie viņiem palika ilgāku laiku (Ap.d. 18:3.11.18a). Tad, kad Pāvils atstāja Korintu, lai dotos uz Sīriju, Akvila un Priskilla aizgāja kopā ar viņu līdz Efezai (Ap.d. 18:18-28). Akvila un Priskilla palika Efezā, bet Pāvils aizgāja. Vēlāk, kad Pāvils bija atgriezies Efezā, tad viņš, no Efezas rakstīdams 1.Kor. (sk. 1.Kor. 16:8), piemin Akvilu un Priskillu ar viņu mājas draudzi (1.Kor. 16:19). Vēlāk viņi bija atkal Romā, kā liecina Pāvila rakstītā vēstule romiešiem (Rom. 16:3-5). Arī tur viņi pulcināja mājas draudzi.
2. Vajāšanu rezultātā.
Ap.d. 8:1.4.5:
1 Bet Saulam viņa nāve bija ļoti pa prātam. Tanī dienā izcēlās lielas vajāšanas, kas vērsās pret draudzi Jeruzālemē; un visi izklīda pa Jūdejas un Samarijas novadiem, izņemot apustuļus.
4 Bet izklīdinātie staigāja apkārt, sludinādami evaņģēliju.
5 Filips, aizgājis kādā Samarijas pilsētā, sludināja tiem Kristu. …
Jāņa atkl. gr. liecina, ka tad, kad Jērs, ar ko domāts Jēzus (Atkl. 3.nod.), atdarīja zīmogus, Viņš iekustināja vēstures notikumus. Viens no šiem notikumiem, kas tiek iekustināts, ir kristiešu vajāšanas (Atkl. 6:9-11). Pat tad, ja mēs teiktu, ka Jēzus to burtiski nedarīja, tomēr Jēzus jau brīdināja savus sekotājus, ka vajāšanas pret viņiem būs Viņa dēļ, Jņ. 15:20.21:
20 Atcerieties Manus vārdus, ko Es jums sacīju: kalps nav lielāks par savu kungu. Ja viņi Mani vajājuši, viņi vajās arī jūs. Ja viņi Manus vārdus ir turējuši, viņi turēs arī jūsējos.
21 Bet to visu viņi jums darīs Mana Vārda dēļ, tāpēc ka viņi nepazīst To, kas Mani sūtījis.
Kristiešu vajāšanas pirmo draudzi izkaisīja evaņģēlija sludināšanai.
3. Apzināti meklējot iet misijā.
Ap.d. 13:1-3:
1 Antiohijas draudzē bija pravieši un mācītāji: Barnaba un Simeons, saukts Nigrs, kirenietis Lūkijs un Manaēns, kas bija uzaudzināts ar tetrarhu Hērodu, un Sauls.
2 Kad tie kalpoja Tam Kungam un gavēja, Svētais Gars sacīja: "Nošķiriet Man Barnabu un Saulu darbam, kādam Es viņus esmu aicinājis!"
3 Tad viņi gavēja un lūdza Dievu, un, tiem rokas uzlikuši, tos atlaida.
Vārds, kas apzīmē kalpošanu, grieķu val. ir λειτουργέω, kas nozīmē kalpot publiskā amatā jeb oficiālā amatā; kalpot, darīt darbu. Gavēšana bija dabīga daļa pirmajā draudzē, sk. arī Ap.d. 14:23.
"Nošķiriet Man ..." iespējams precīzāk būtu jātulko: "Tad nu nošķiriet Man ..." Grieķu val. tur ir lietos vārds, proti, δή, kas piešķir akcenta, steidzamības, skubinājuma nozīmi: tad, patiešām. JD tas lietots 6x: Mt. 13:23 ("tad"); Lk. 2:15 ("tad nu"); Ap.d. 13:2 (nav iztulkots); Ap.d. 15:36 (nav iztulkots); 1.Kor. 6:20 ("tad nu"); Ebr. 2,16 (δήπου - tulkots "jau"; šis vārds tiek lietos, kad kaut ko saka ar nelielu ironiju: varbūt, bez šaubām, patiesi).
Visās rakstvietās, kur tas lietots JD, tam ir kāds fons, līdz ar to šis vārds iezīmē it kā atbildes reakciju uz kaut ko, kas tikko notika.
Ap.d. 13:1.2 aprakstītais fons jeb konteksts, kurā Svētais Gars runāja, bija tas, ka šie pravieši un mācītāji "kalpoja tam Kungam un gavēja". Tas nozīmē, ka viņi bija uzmanības stāvoklī Dieva priekšā. Tad Svētais Gars viņiem sacīja: "Tad nu nošķiriet Man …"
Vārds "aicinājis" - προσκέκλημαι - šeit nav prezentā, proti: "aicinu tagad", bet perf., med., ind. 1.p. viensk.: "es esmu aicinājis". Tas nozīmē, ka Svētais Gars jau bija viņus aicinājis un tagad viņi bija jānošķir priekš šī darba.
Jēzus no paša sākuma sacīja, ka ir jāiet un jādara par mācekļiem visas tautas (Mt. 28:18-20). Ir svarīgi, ka apzināti to arī meklējam darīt.
4. Dalīšanās/šķelšanās rezultātā.
Ap.d. 15:36-41:
36 Pēc dažām dienām Pāvils sacīja Barnabam: "Iesim atkal un visās pilsētās, kur Tā Kunga vārdu esam sludinājuši, apraudzīsim brāļus, kā tiem klājas!"
37 Barnaba gribēja ņemt līdzi Jāni, sauktu Marks;
38 bet Pāvils negribēja ņemt līdzi tādu, kas Pamfīlijā bija no viņiem nošķīries un nebija viņiem gājis darbā līdzi.
39 Tad radās sarūgtinājums, tā ka viņi viens no otra šķīrās, un Barnaba ņēma līdzi Marku un pārcēlās uz Kipru.
40 Bet Pāvils, izvēlējis Sīlu, devās ceļā, un brāļi to novēlēja Tā Kunga žēlastībai.
41 Viņš pārstaigāja Sīriju un Kilikiju, stiprinādams draudzes.
Grēks nav labs, bet Dievs pat to var lietot, lai misijā iesaistītu jaunus cilvēkus un pavairotu misiju pasaulē.
Protams, ir svarīgi, ka cilvēki nožēlo to, ka viņi ir izdarījuši kādu grēku. Varam domāt, ka Pāvils drīz vien mainīja savu pieeju tādiem cilvēkiem, kas nelikās ideāli misijai. Par to liecina Ap.d. 16:1-3, kur Pāvils paņēma misijā līdz Timoteju, kas gan izcēlās kā kristietis, bet, kā liecina Pāvila vēstules Timotejam, šim jaunajam cilvēkam atkal un atkal bija vajadzīgs iedrošinājums, 1.Tim. 4:12-15; 2.Tim. 1:6-8.
Savukārt par Marku vēlāk Pāvils rakstīja Timotejam: "Marku ņem un atved sev līdzi, jo viņš ir man ļoti noderīgs kalpošanai." (2.Tim. 4:11b)
5. Dzīvojot vienā vietā, bet plašā apkārtnē sludinot evaņģēliju.
Tas ir tas, ko burtiksi lasām par Pāvila kalpošanu Efezā, Ap.d. 19:8-10:
8 Bet viņš, iegājis sinagogā, atklāti sludināja trīs mēnešus, sarunādamies un pārliecinādams par Dieva valstību.
9 Tā kā daži nocietināja savas sirdis un neticēja, ļaužu priekšā nonicinādami šo mācību, viņš no tiem aizgāja un ņēma mācekļus savrup, ik dienas sludinādams Tiranna skolā.
10 Tas turpinājās ap divi gadi, tā ka visi, kas Āzijā dzīvoja, dzirdēja Tā Kunga vārdu, jūdi un grieķi.
Varam domāt, ka no Efezas caur tiem, kas dzirdēja Pāvilu, evaņģēlijs aizgāja pa visu Āziju. Tā bija Romas impērijas province Rietumu Mazāzijā (šodien daļa no Turcijas teritorijas). Varbūt Kolosa bija viena no tām vietām, jo tajā Pāvils pats nebija bijis sludināt evaņģēliju, bet kāds vīrs Epafra, sk. Kol. 1:3-8. Varbūt arī Atkl. gr. 2.-3.nod. pieminētās draudzes bija daļa no tām vietām, kur aizgāja evaņģēlijs tajā laikā, Efeza būdama kā mātes draudze (to Jēzus uzrunāja pirmo Atkl. gr.).