Grieķu val. μαθητής - māceklis, skolnieks; μαθήτρια - mācekle (Ap.d. 9:36). Darbības vārds - μαθητεύω - es daru par mācekli. Šie vārdi lietoti tikai evaņģēlijos un Ap.d. grāmatā.
Māceklis ir kāds, kas mācās no meistara vai skolotāja. Mācīšanās ir saistīta ne tikai ar zināšanu apguvi, bet arī ar darīšanu. Jēzus vārdi Lk. 6:40 rāda māceļa un viņa skolotāja attiecību un mācekļa mācīšanās vispārēju paraugu: "Māceklis nav augstāks par savu mācītāju; bet, kad tas ir pilnīgs, tad tas būs kā viņa mācītājs."
Mācekļi bija Jānim Kristītājam (Mt. 9:14; Lk. 7:18.19; Jņ. 3:25; Ap.d. 19:1-4); farizejiem (Mt. 22:15.16; Mr. 2:18; Lk. 5:33). Bet visvairāk JD šis vārds apzīmē Jēzus mācekļus (Mt. 12:1; Lk. 6:17.20; 7:11; Jņ. 6:66; 11:7.8 u.c.). Jēzus 12 mācekļi tika saukti arī par apustuļiem (Mt. 10:1.2; 11:1; Lk. 6:13).
Jēzus no mācekļiem sagaidīja paklausību Viņa mācībai (Jņ. 8:30) un augļu nešanu (Jņ. 15:8). Māceklim vajadzēja savu Meistaru Jēzu likt pirmajā vietā, esot gatavam atdot arī savu dzīvību par sekošanu Jēzum (Lk. 14:26.27). Viņam vajadzēja atteikties no visa, kas viņam piederēja (Lk. 14:33). Kā rāda pirmās kristīgās draudzes dzīve Jaunās derības grāmatās, kristiešiem varēja piederēt mantas un īpašumi, bet viņiem bija jādzīvo tā, it kā viņiem nekas nepiederētu. Sk. 1.Kor. 7:29-31:
29 Bet to, brāļi, es saku: laiks ir īss. Tādēļ turpmāk precētie lai ir kā neprecēti;
30 un kas raud, kā tādi, kas neraud; un kas priecājas, kā tādi, kas nepriecājas; un kas pērk, kā tādi, kas to negrib paturēt;
31 un kas šo pasauli lieto, kā tādi, kas to nelieto, jo šīs pasaules kārtība paiet.
Pēc pirmās draudzes izveidošanas tos, kas ticēja Jēzum, sauca par mācekļiem (Ap.d. 6:1.2.7). Kādu laiku vēlāk mācekļus sauca par kristiešiem (Ap.d. 11:26).
Jēzus mācekļu uzdevums ir darīt citus par Jēzus mācekļiem (Mt. 28:18-20).