1.Moz. 2:24.25: "Tādēļ vīrs atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un tie kļūs par vienu miesu. Un tie abi - cilvēks un viņa sieva - bija kaili, bet tie nekaunējās viens otra priekšā."
24.p. rāda, ka tēva un mātes atstāšana un pieķeršanās sievai ir apzināts, visām iesaistītām pusēm redzams solis, kas rāda jaunu attiecību, proti, laulības sākumu. 25.p. rāda, ka laulībā cilvēki viens otra priekšā parāda pilnīgu uzticību un paļāvību, ka viņiem vienam no otra no jākaunas. Tādās attiecībās viņi nav ar nevienu citu. Tās ir jaunas, uzticībā balstītas attiecības.
Laulība pēc Bībeles ir saistoša visa mūža garumā. Mr. 10:2-9 Jēzus skaidri māca, ka šķiršanās iet pret Dieva kārtību:
2 Un pienāca farizeji un,Viņu kārdinādami, jautāja Viņam: "Vai vīram atļauts no savas sievas šķirties?"
3 Bet Viņš atbildēdams tiem sacīja: "Ko Mozus jums ir pavēlējis?"
4 Bet tie sacīja: "Mozus atļāvis rakstīt šķiršanās rakstu un šķirties."
5 Un Jēzus tiem sacīja: "Jūsu cietās sirds dēļ viņš jums šo bausli rakstījis.
6 Bet no pasaules iesākuma Dievs viņus radījis vīru un sievu.
7 Tādēļ cilvēks atstās savu tēvu un māti,
8 un tie divi būs viena miesa. Tad nu tie nav vairs divi, bet viena miesa.
9 Tāpēc, ko Dievs savienojis, to cilvēks lai nešķir."
Tikai tad, kad viens no laulātajiem mirst, cilvēks var stāties atkārtotātā laulībā, Rom. 7:1-3:
1 Jūs jau zināt, brāļi, es jau runāju uz tādiem, kas pazīst bauslību, - ka bauslībai pār cilvēku ir noteikšana vienīgi tik ilgi, kamēr tas ir dzīvs.
2 Piemēram, precēta sieva pēc bauslības saistīta ar vīru, kamēr tas dzīvs, bet, kad vīrs mirst, viņa kļūst brīva no bauslības, kas viņu saista pie vīra.
3 Tātad, ja tā, vīram dzīvam esot, nodosies citam vīram, viņu sauks par laulības pārkāpēju; bet, ja vīrs ir miris, viņa ir brīva no bauslības saistībām, un viņa, piederēdama citam vīram, nav vairs laulības pārkāpēja.
Ir cilvēki, kas saka, ka tad, ja mīl, tad dzimumattiecības pirms laulībām nav problēma.
Bībele rāda citādi. 1.Kor. 7:8.9:
8 Bet neprecētiem un atraitnēm es saku: ir labi, ja tie paliek tādi kā es. 9 Bet, ja tie nevar atturēties, tad lai dodas laulībā, jo labāk iedoties laulībā nekā kaist kārībā.
Pāvils pat nerunā par pakļaušanos kārībām, bet par kaišanu kārībās. Pakļaušanās jau būtu dzimumattiecības. Un tā ir netiklība. Sk. 1.Kor. 6:16-18:
16 Jeb vai nezināt, ka tas, kas biedrojas ar netikli, ir viena miesa ar to? Ir sacīts: tie abi būs viena miesa. - 17 Bet, kas turas pie Tā Kunga, ir viens gars ar Viņu. 18 Sargaities no netiklības! Katrs cits grēks, ko cilvēks dara, paliek ārpus miesas, bet, kas netiklības grēku dara, grēko pie savas paša miesas.
Mīl vai nemīl viens otru, vienalga; tā ir netiklība.
Pēc Ef. 5:31.32, laulība tika radīta, lai atspoguļotu Kristus un draudzes attiecības, sk. arī kontekstu. Tā kā Pāvils tur atsaucas uz 1.Moz. 2:24, kas bija laiks, kad pirmie divi cilvēki bija vienīgie uz pasaules un viņos divos tajā brīdī tika pārstāvēta visa cilvēce, tad jebkura laulība nes šo misiju, proti, atspoguļot Kristus un draudzes attiecības. Tāpēc Dievam uzticēta laulība īpaši bauda Dieva svētību. Savukārt šķiršanās iet pretī Dieva nodomātai misijai diviem cilvēkiem laulībā atspoguļot Kristus un draudzes attiecības. Tāpēc arī šķiršanās ir grēks.
Bībele rāda, ka arī tās laulības, kas slēgtas starp diviem neticīgiem cilvēkiem, Dieva priekšā ir likumīgas laulības. Sk., piem., Mr. 6:17.18.