1. Darbs nav nasta, bet Dieva dāvana cilvēkam izpausties.
1.Moz. 2:15: "Un Dievs Tas Kungs ņēma cilvēku un ielika viņu Ēdenes dārzā, lai viņš to koptu un sargātu."
Tā kā tas tika sacīts pirms grēkā krišanas, kad vēl pasaule nebija sabojāta un cilvēks vēl nebija grēkojis, tad darbs nebija nekas tāds, kas cilvēkā būtu izsaucis kaut ko nepatīkamu vai negatīvu.
Arī esot attiecībās ar citiem cilvēkiem, darbs nebija domāts ar grēcīgu, sliktu vai negatīvu pieredzi, jo Dieva pavēle cilvēkiem pakļaut un pārvaldīt pasauli tika teikta pirms grēkā krišanas, sk. 1.Moz. 1:28: "Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: "Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi.""
Pēc grēkā krišanas darbs kļuva smags, 1.Moz. 3:17-19:
17 Un cilvēkam Viņš sacīja: "Tā kā tu esi klausījis savas sievas balsij un esi ēdis no šī koka, par kuru Es tev pavēlēju, sacīdams: tev nebūs no tā ēst, - lai zeme ir nolādēta tevis dēļ; tev, smagi strādājot, būs maizi ēst visas sava mūža dienas.
18 Ērkšķus un dadžus lai tā tev dod, no lauka augiem tev būs pārtikt.
19 Sava vaiga sviedros tev būs maizi ēst, līdz kamēr tu atkal atgriezies pie zemes, jo no tās tu esi ņemts: jo tu esi pīšļi, un pie pīšļiem tev atkal būs atgriezties."
Cilvēki kļuva par citu izmantotājiem un darīja viens otram pāri, sk. Jēzus vārdus saviem mācekļiem Mr. 10:42: "Jūs zināt, ka tie, ko par tautu valdniekiem tur, tie tās apspiež, un viņu lielie kungi tām dara pāri."
Ef. 6:9 Pāvila dotā mācība kungiem attiecību uz to, kā izturēties pret saviem vergiem vai kalpiem, arī rāda kungu nepareizo izturēšanos pret saviem padotajiem: "Un jūs, kungi, dariet to pašu viņiem; atmetiet draudus, zinādami, ka Kungs debesīs ir tiklab viņu Kungs kā jūsējais un ka Tas neuzlūko cilvēka vaigu."
Darba grūtības pēc grēkā krišanas laika nav kaut kas, kā dēļ attaisnot savu negatīvo attieksmi pret darbu. Tas nav arī iemesls, lai radītu mācību, ka nevajag darīt to, kas nepatīk, bet tikai to, kas patīk, jo tad, lūk, pats būsi laimīgs un arī darbs tiks labi paveikts. Lai arī tajā ir zināma patiesības deva, tomēr tas nestrādā tad, kad bērnam ir jāņem dalība mājas darbu apdarīšanā (ko viņi bieži negrib darīt), vai kad vecākiem vairākus gadus ir jārūpējas par slimiem bērniem, kuri, iespējams, nekad nespēs novērtēt viņu rūpes un pārdzīvojumus.
2. Labākais veids, kā priecāties par spēju strādāt un darīt to ar pateicību Dievam, ir to darīt Dievam par godu.
Kol. 3:22-25:
22 Kalpi, klausait visās lietās saviem laicīgajiem kungiem, ne vien acu priekšā, kā tādi, kas cilvēkiem grib izpatikt, bet ar neviltotu sirdi, Kristus bijībā.
23 Visu ko darāt, darait no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem,
24 jo jūs zināt, ka Tas Kungs par atmaksu jums dos debesu mantojumu. Jūs jau kalpojat savam Kungam - Kristum.
25 Kas nepareizi darījis, dabūs pelnīto atmaksu; tur neuzlūko cilvēka vaigu.
Tā kā Dievs radīja cilvēku un deva viņam uzdevumu strādāt, tad darbs nav atdalāms no Dieva jeb kā mēdz teikt: sekulārs. Nav tā, ka kalpošana draudzē vai cilvēkiem Jēzus vārdā būtu kaut kas, kas ir vērsts uz Dievu, bet ikdienas darbs nē. Viss, kas esam un ko darām, mēs piederam Dievam, atbildēsim par to Dievam un tam visam ir jādod Dievam gods.
Tikai liekot Dievu sava darba un savu aktivitāšu centrā, tās tiek nodotas pārbaudei un mēs tām esam spiesti meklēt pārāko nolūku. Un tas nav vienīgais labums. Tā mēs, cerams, sevi atveram arī Dieva darbam pie mūsu sirdīm, lai tās tiktu šķīstītas no nepacietības un kurnēšanas, kas var rasties, kad darām ne tik patīkamus darbus.
3. Darbs un atpūta nav jāuzlūko kā divas nesaistītas vai savstarpēji izslēdzošas nodarbes. Gan darbs var kļūt par elku (Ps. 127:2), gan atpūta var pārtapt par slinkuma aizbildni (Sal.pam. 6:9-11). Pēc Bībeles, atpūta un darbs ir savīti kopā. Radīšanas stāsts Bībelē rāda, ka katra jauna diena sākas ar atpūtu ("vakars un rīts" ir 24h perioda secība, 1.Moz. 1:5b: "Un tapa vakars un tapa rīts - viena diena." Sk. arī 8.,13.,19.,23.,31.p.). Tātad vispirms cilvēks atpūšas, tad strādā. Un kad tā ir darītas sešas dienas, tad pienāk 7.diena, kuru cilvēks ir iesācis ar atpūtu (jo diena iesākās sestās dienas vakarā), tad atpūšas visu jauno dienu, tad vakarā iesākas jauna diena - nedēļas pirmā diena. Bet tā kā tā sākas ar vakaru, tad tā atkal sākas ar atpūtu.
Tātad cilvēkam ir nevis jāstrādā, lai atpūstos, bet viņam ir jāatpūšas, lai strādātu. Darbs ir Dieva dāvana cilvēkam, lai tas izpaustu savu cilvēcību, viņam Dieva dotās spējas.
4. Grēcīgā pasaulē darbs ir jādara starp un kopā ar grēcīgiem cilvēkiem. Tas nozīmē, ka darbs dažkārt būs jādara, pakļaujoties bezdievīgiem un netaisniem priekšniekiem un darba vadītājiem. Bībele māca caur to visu likt Jēzu pirmajā vietā un nest liecību par Viņu. Kol. 3:22-25; Ef. 6:5-8; 1.Pēt. 2:18-25.
Jēzus mācīja, ka Viņa valstība nav no šīs pasaules (Jņ. 18:36). Tas nozīmē, ka tad, ja mūsu liecība par Jēzu atstāj pozitīvu ietekmi uz darbiniekiem, darba vadītājiem vai darba kolēģiem, tas ir patīkams ieguvums. Taču, ja tas nenotiek, mums ir atbildība kā kristiešiem ar prieku un pacietību gaidīt debesu valstības pilnīgu atklāšanos pēc šīs pasaules kārtības beigām. Netaisnība šajā pasaulē neteiks pēdējo vārdu. Dievs ir visu tiesnesis. Mūsu kristīgā dzīve un liecība ne vienmēr tiks pieņemta, bet nepieņemšana nav iemesls, lai aizietu no grēcīgiem cilvēkiem (Jņ. 17:15). Tādi šajā pasaulē būs līdz Jēzus atkalatnākšanai.
5. Grēcīgā pasaulē visiem cilvēkiem nav līdzvērtīgas iespējas nopelnīt savām un savas ģimenes vajadzībām.
Jēk. 5:4: "Raugi, alga, atrauta strādniekiem, kas ir nopļāvuši jūsu laukus, brēc, un pļāvēju saucieni ir sasnieguši Tā Kunga Cebaota ausis."
2.Moz. 22:24-26:
24 Ja tu aizdod naudu kādam, kas ir no Manas tautas un kas pie tevis ir nabags, tad nekļūsti kā kāds rāvējs un neņem no tā sev augļus.
25 Ja tu ņem sava tuvāka drēbes par ķīlu, tad atdod viņam tās pirms saule norietējusi,
26 jo tas ir viņa vienīgais apsegs, viņa ap-ģērbs, tanī viņš būtu gulējis; un, kad viņš brēks uz Mani, tad Es to paklausīšu, jo Es esmu žēlsirdīgs.
5.Moz. 15:11: "… jo tur, tanī zemē, netrūks arī nabagu, tāpēc Es tev pavēlu un saku: atvērdams atver savu roku savam brālim, kas top spaidīts un ir nabags tavā zemē."
Tāpēc darba augļus, pēc Bībeles, ir svarīgi uzlūkot ne tikai kā savā labā, bet arī citu labā izlietojamus (2.Kor. 9:6.8.13 un kontekstu; Ef. 4:28; 2.Kor. 9:8). Runa nav par bezgožiem vai slinkiem cilvēkiem, kurus uzturēt (2.Tes. 3:10b: "… ja kas negrib strādāt, tam arī nebūs ēst."), bet par bāreņiem, atraitnēm, svešiniekiem un nabagiem, piem.:
2.Moz. 22:20-22:
20 Nevienu svešinieku nedz apspied, nedz izmanto, jo jūs paši bijāt svešinieki Ēģiptes zemē.
21 Neviena atraitne un neviens bārenis lai netiek apspiests.
22 Ja tu tos apspiedīsi, tad tie kliegdami kliegs uz Mani, un Es uzklausīšu viņu saucienus.
Cah. 7:10: "Un nedariet pāri atraitnēm, bāriņiem, svešiniekiem un nabagiem, un neturiet ļauna savā sirdī cits pret citu!"