Mēs, kristieši, esam Dieva adoptēti bērni. Vārds "adopcija" - υἱοθεσία - JD ir minēts 5x. Tas ir saliktenis, kas sastāv no υἱός - dēls un, iespējams, τίθημι - likt atvasinājuma: likt par dēlu. Tas nozīmē, ka mēs, kristieši, esam Dieva adoptēti bērni, nolikti būt Dieva bērni. Vārds "adopcija" JD tulkots sekojoši:
Rom. 9:3.4 - par israēliešiem:
3 Es vēlētos būt nolādēts, atstumts no Kristus, par labu saviem brāļiem, kas pēc miesas ir mani brāļi,
4 israēlieši, kam pieder bērnu tiesa (υἱοθεσία), dievišķā godība, derības, bauslība, kalpošana, apsolījumi, tēvi …
Ef. 1:5: "Pēc Savas gribas labā nodoma Viņš jau iepriekš nolēmis, ka mums būs Viņa bērniem (υἱοθεσία) būt caur Jēzu Kristu …"
Gal. 4:4.5:
4 Bet, kad laiks bija piepildījies, tad Dievs sūtīja Savu Dēlu, dzimušu no sievas, noliktu zem bauslības,
5 lai (ἵνα) izpirktu tos, pār kuriem valdīja bauslība, ka (ἵνα) mēs iegūtu bērnu tiesības (υἱοθεσία).
Rom. 8:15: "Jo jūs neesat saņēmuši verdzības garu, lai atkal kristu bailēs, bet jūs esat saņēmuši dievbērnības (υἱοθεσία) Garu, kas mums liek saukt: Aba, Tēvs!"
Rom. 8:23: "Bet ne vien viņa, arī mēs paši, kas jau esam apveltīti ar pirmo debess balvu - Garu, ar ilgu pilnām nopūtām gaidām, kad saņemsim savu bērnu tiesu (υἱοθεσία), savas miesas pilnīgo atpestīšanu."
Tas, kas caurvij visas šīs rakstvietas, ir tas, ka mēs, kristieši, esam Dieva adoptēti jeb Dieva pieņemti bērni. Mēs esam uzņemti Dieva ģimenē jeb saimē un Viņš rūpējas par mums, jo mēs esam Viņa bērni, sk. 1.Jņ. 3:1.2:
1 Redziet, kādu mīlestību Tēvs mums ir parādījis, ka tiekam saukti Dieva bērni, un mēs tādi arī esam. Pasaule mūs tāpēc neatzīst, ka tā Viņu nav atzinusi.
2 Mīļie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atklājies, kas mēs būsim. Mēs zinām, ka, kad tas atklāsies, mēs būsim Viņam līdzīgi, jo mēs redzēsim Viņu, kāds Viņš ir.
Ar šādu iekļaušanas pieredzi arī mums ir jāpieņem tie, kas šajā pasaulē ir grūtībās, arī bāreņi.