Laulība pēc Bībeles ir saistoša visa mūža garumā. Mr. 10:2-9 Jēzus skaidri māca, ka šķiršanās iet pret Dieva kārtību:
2 Un pienāca farizeji un,Viņu kārdinādami, jautāja Viņam: "Vai vīram atļauts no savas sievas šķirties?"
3 Bet Viņš atbildēdams tiem sacīja: "Ko Mozus jums ir pavēlējis?"
4 Bet tie sacīja: "Mozus atļāvis rakstīt šķiršanās rakstu un šķirties."
5 Un Jēzus tiem sacīja: "Jūsu cietās sirds dēļ viņš jums šo bausli rakstījis.
6 Bet no pasaules iesākuma Dievs viņus radījis vīru un sievu.
7 Tādēļ cilvēks atstās savu tēvu un māti,
8 un tie divi būs viena miesa. Tad nu tie nav vairs divi, bet viena miesa.
9 Tāpēc, ko Dievs savienojis, to cilvēks lai nešķir."
Tikai tad, kad viens no laulātajiem mirst, cilvēks var stāties atkārtotā laulībā, Rom. 7:1-3:
1 Jūs jau zināt, brāļi, es jau runāju uz tādiem, kas pazīst bauslību, - ka bauslībai pār cilvēku ir noteikšana vienīgi tik ilgi, kamēr tas ir dzīvs.
2 Piemēram, precēta sieva pēc bauslības saistīta ar vīru, kamēr tas dzīvs, bet, kad vīrs mirst, viņa kļūst brīva no bauslības, kas viņu saista pie vīra.
3 Tātad, ja tā, vīram dzīvam esot, nodosies citam vīram, viņu sauks par laulības pārkāpēju; bet, ja vīrs ir miris, viņa ir brīva no bauslības saistībām, un viņa, piederēdama citam vīram, nav vairs laulības pārkāpēja.
Tomēr daudzi cilvēki šķirās viens no otra, jo viņu laulībā ienākušas problēmas, kuras viņi abi vai viens no viņiem negrib vai neprot risināt. Trūkst pacietības, mīlestības, cieņas, ieklausīšanās utt. Pietrūkst pazemošanās Dieva priekšā, Dieva vārds vairs netiek uzlūkots kā autoritāte un attiecības vairs netiek koptas. Tad ir vilšanās viens otrā, vainošana, pārpratumi komunikācijā utt. Laulība netiek uzlūkota kā Kristus un draudzes attiecību reprezentācija (pēc Ef. 5:31.32), bet kā savu individuālo vēlmju un mērķu piepildīšanas vieta. Bieži izpaliek arī tas, ko Pāvils raksta Ef. 5.nod. par savstarpēju pakļaušanos viens otram, bīstoties Kristu (21.p., grieķu val. tiešām ir runa par pakļaušanos, arī tālākos pantos). Izpalikuši arī īpašie akcenti, proti, par sievas pakļaušanos vīram kā Kristum (22.p.) un vīra mīlestību uz sievu "tāpat kā Kristus ir mīlējis savu draudzi, pats nododamies viņas labā" (25.p.).
Jebkura šķiršanās ir laulībā doto solījumu laušana jeb neturēšana. Solījumu laušana vispār Bībelē tiek uzlūkota kā neuzticība, un tas pats noteikti attiecas uz laulību (sk. Ps. 15:4b: "… kas negroza zvērestu, ja tas viņam par nastu …").
Tiek minēti visdažādākie attaisnojumi, kāpēc cilvēki šķiras. Piem., es viņu vairs nemīlu; es viņu nekad neesmu mīlējis; mums vairs nav nekas kopīgs, viņš no manis ir novērsies utt. Protams, tas tiek sacīts pēc tam, kad jau iziets cauri kādām grūtībām, kas noveda pie šādām atziņām. Bet laulību dienā taču tieši tas tika apliecināts, proti, ka būs tie sliktie laiki, tās slimības, tās grūtības, un tomēr tiks saglabāta gan uzticība, gan mīlestība.
Protams, bez Dieva žēlastības un palīdzības neviens nespēj turēt savus laulību solījumus. Un arī tad, kad ir grūti un kāds no laulātajiem uzdod, tā ikdienišķi uzdod, ir jāturpina mīlēt un būt uzticīgam laulību solījumam tam, kas tajā brīdī netiek mīlēts. Laulību solījums taču netiek dots ar nosacījumu: "Ja tu man, tad es tev …" Bet gan: "Pat tad, ja kādā brīdī tu mani nespēsi mīlēt, tad es tomēr …" Dažkārt cilvēkiem liekas, ka viena cilvēka solījumu neturēšana ir pietiekoša, lai arī no savas puses neturētu solījumu. Un tieši šādas mazās izvēlītes neturēt savu solījuma daļu diendienā noved pie lielās izvēles: "Es vairs nespēju …"
Tā kā laulība tika radīta, lai atspoguļotu Kristus un draudzes attiecības (sk. Ef. 5:31.32, kur ap. Pāvils citē no 1.Moz. 2:24), tad tajā brīdī, kad vīrs šķiras no sievas, viņš it kā saka, ka Jēzus varētu atstāt draudzi un to neglābt; un tad, kad sieva šķiras no vīra, viņa it kā saka, ka draudze varētu atstāt Jēzu savu Glābēju un meklēt glābšanu citur. Bet Jēzus nekad neatstās draudzi un draudzei nekad nebūs glābšana nekur citur kā vien pie Jēzus! Tāpēc arī šķiršanās ir pret Dieva gribu, jo tā iet pretī tai Dieva ieliktajai reprezentācijai, ko laulība nes.
Bet ja nu šķiršanās ir notikusi? Tad Bībele aicina izlīgt ar iepriekšējo dzīvesdraugu un meklēt ceļu atpakaļ. Sk. 1.Kor. 7:10.11:
10 Bet laulātiem es pavēlu, tomēr ne es, bet Tas Kungs: sievai nešķirties no vīra,
11 un, ja tā ir atšķīrusies, tad tai palikt neprecētai vai izlīgt ar savu vīru; un vīram neatstumt sievu.
Atpakaļceļš nav iespējams, ja vīrs vai sieva jau ir precējusies ar kādu citu, pēc 5.Moz. 24:1-4.
Tātad šķiršanās ir pret Dieva gribu. Ko darīt, ja notikusi neuzticība laulībā? Labākajā gadījumā piedot un atjaunot savas attiecības ar Dieva palīdzību un žēlastību. Tai pat laikā situācijās, kur viens no laulātajiem pārkāpis laulību jeb piekopis netiklību, Bībele pieļauj šķiršanos. Sk. Mt. 5:31.32:
31 Ir arī sacīts: kas no savas sievas šķiras, tas lai tai dod šķiršanās rakstu.
32 Bet Es jums saku: ikviens, kas no savas sievas šķiras, izņemot netiklības gadījumu, tas viņu spiež laulību pārkāpt; un, ja kas atšķirtu precē, tas pārkāpj laulību.
Sk. arī Mt. 19:3-9:
3 Un farizeji nāca pie Viņa, To kārdinādami, un sacīja Viņam: "Vai ir atļauts šķirties no savas sievas katra iemesla dēļ?"
4 Bet Viņš atbildēja un sacīja: "Vai neesat lasījuši, ka Radītājs iesākumā tos radījis kā vīru un sievu,
5 un sacīja: tādēļ cilvēks atstās tēvu un māti un pieķersies pie savas sievas; un šie divi būs viena miesa.-
6 Tātad viņi nav vairs divi, bet viena miesa; ko nu Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt."
7 Tie saka Viņam: "Kā tad Mozus ir pavēlējis dot šķiršanās rakstu un šķirties?"
8 Viņš saka tiem: "Mozus jums atļāva šķirties no savām sievām jūsu cietsirdības dēļ, bet no iesākuma tas tā nav bijis.
9 Bet Es jums saku: kas no savas sievas šķiras, ja ne netiklības dēļ, un prec citu, tas pārkāpj laulību; un, kas atšķirtu prec, tas pārkāpj laulību."
Netiklība, kas pieminēta Mt. 5:32 un Mt. 19:9 ir πορνεία, kas nozīmē "netiklība", "laulības pārkāpšana". Tādā situācijā var precēties otrreiz. Savukārt atšķirtā precēšana, kur šķiršanās iemesls bijis jebkas cits, izņemot netiklība, ir grēks.
Tai pat laikā vārdu πορνεία, īpaši Mateja ev. kontekstā mēdz skaidrot kā tādu, kas notikusi pirms laulībām, atsaucoties uz Mt. 1.nod. par tām aizdomām, kas Jāzepam bija par Mariju.
Apprecēšanās ar kādu citu ir grēks, jo tiek pārkāpta laulība. Mr. 10:11.12:
11 Un Viņš tiem saka: "Ja kas no savas sievas šķiras un citu precē, tas laulību pārkāpj pret viņu.
12 Un, ja sieva no sava vīra šķiras un ar citu apprecējas, tā pārkāpj laulību."
Gan par šo, gan Mt. 5:32 un Mt. 19:9 jautājums ir: kas un pret ko pārkāpj laulību? Vai arī: kāpēc tāda rīcība tiek uzlūkota kā laulības pārkāpšana? - Tāpēc, ka visos šajos minētajos Bībeles pantos vismaz viens no laulātajiem tiek uzlūkots kā attiecībās esošs ar iepriekšējo laulāto. Cilvēcīgā šķiršanās nemaina to, kā Dievs to redz: Viņa priekšā pirmā laulība joprojām ir laulība.
Ko darīt, ja tomēr cilvēki ir stājušies otrā laulībā pirms viņu pirmais laulātais draugs bija miris? - Pēc Bībeles, ir noticis grēks (sk. jau iepriekš minētās rakstvietas). Vai viņiem būtu jāšķiras? - Kā redzam no iepriekš citētajām rakstvietām, Jēzus to tomēr sauc par precēšanos. Tātad arī jaunās attiecības iekļauj jaunu solījumu došanu. Un Bībele rāda, ka arī aplami jeb nepareizi solījumi ir jātur. Sk. Joz. gr. 9.nod. notikumu ar gibeoniešiem. Tādā situācijā vajag nožēlot savus grēkus, kas tikuši izdarīti stājoties šādā otrā laulībā, un uzticēt jaunās attiecības Dievam, lūdzot Viņa žēlastību un svētību tām.