Katram fiziskajam vecumam ir savi izaicinājumi ticības dzīvē. Protams, ir vienādi un līdzīgi izaicinājumi visiem vecumiem, bet ir tādi, kas ir unikāli vecumam. Fiziskā izaugsme un nobriešana, spēcīgi gadi un fizisko un mentālo spēju norāde ir ar savu ietekmi, iespējām un kārdinājumiem atbilstoši vecumam. Tāpēc ir ļoti svarīgi ņemt vērā Bībeles mācību, lai ticības dzīve būtu dedzīga.
Konteksts, uz kura fona rakstīti šie vārdi, ir Titam 1.nod., konkrētāk, iepriekšējie panti, Tit. 1:10-16, kuros Pāvils raksta par tiem, kas māca maldus, kuru mācība iet pretī Bībeles mācībai.
2.nod. sākums rāda, ka Titam ir jārīkojas pilnīgi pretēji tam, kā rīkojas tie, kas maldina citus un kas dzīvo neticībā.
1. pants
1 Bet tu sludini to, kas saskan ar veselīgo mācību
Vārds "saskan" var tikt tulkots arī kā: atbilst; atspoguļo; ir skaidri redzams.
Pāvils deva Titam uzdevumu runāt. Vārds "sludini" nāk no vārda λαλέω – runāt. Pāvila izteiksme tagadnes laikā norāda, ka Titam tas ir jādara turpinoši, atkal un atkal runājot ar tālāk minētajām cilvēku grupām par to, kas atbilst veselīgai mācībai.
Par aktīvu un izlēmīgu rīcību pret maldinātājiem šajā vēstulē ir runāts vairākkārt.
Sk. 1:9 par bīskapiem:
9 ... lai Viņš būtu spējīgs paskubināt veselīgā mācībā un atspēkot tos, kas runā pretim.
Par maldinātājiem:
1:11: "tiem jāaizbāž mute";
1:13: "atspēko viņus it asiņā";
2:15: "norād ar visu stingrību";
3:10.11: "Cilvēku, kas turas pie maldu mācības, vienreiz un otrreiz pamācījis, noraidi, zinādams, ka tāds ir samaitāts un grēkodams pats sevi notiesā."
Titam ir jārunā tas, kas atbilst veselīgai mācībai. Dieva atklātais vārds ir veselīgā mācība, kurai cilvēki cenšas likt pretī savas domas un uzskatus. Tikai ar Dieva vārda patiesību iespējams uzrādīt cilvēku maldus un aplamības.
Tad nu sākot ar Titam 2:1 Pāvils runā par to, kā izskatās veselīgā mācība saistībā ar cilvēka uzvedību un viņa apliecināto ticību. Stāvēšanu pret maldiem saistībā ar patiesas, bībeliskas mācības praktizēšanu, Pāvils skaidro saistībā ar fizisko vecumu.
2. un 3.p. par vecāko paaudzi. Viņiem ir savi izaicinājumi un kārdinājumi. Cilvēki, kas to ir pieredzējuši, kā arī veci cilvēki paši atzīst, ka viens no lieliem kārdinājumiem viņiem ir saglabāt dedzīgu ticību Jēzum, kas izpaužas arī praktiskos veidos attiecībā uz sevi un citiem, tai skaitā – nekļūt neaktīviem kalpošanā citiem.
ρεβύσια no ρεβύη: "veca sieviete, sieviete gados".
νηαλίος εἶναι: "būt skaidrā; būt atturīgam, mērienam". Īpaši saistībā ar vīna lietošanu, bet ne tikai.
ἐμενοῦ: "cienījami". Tā ir uzvedība, kas atspoguļo labas vērtības.
ρωνα no ρωῦν: "prātīgs", "paškontrolēts". Arī par bīskapiem šis vārds Titam 1:8. Arī vecumā būt ar nosvērti un gudru rīcību.
Veselīga ticība šīs vēstules kontekstā, kur runa ir par maldinātājiem, varētu norādīt uz ticību, kas tic patiesam Dievam un patiesam Jēzum pretī tiem, kas uzrāda sagrozītu priekšatanu par Dievu un Jēzu. Veselīga ticība vecumā tiek uzrādīta ar to, ka cilvēks tic tādam Dievam un tādam Jēzum, kādu Bībele atspoguļo, neskatoties uz to, ka dzīvē daudzās lietās un jomās bijusi vilšanās, nepiepildītas vēlmes utt. Dievs joprojām šo cilvēku ticībā ir visvarens un visspējīgs, labs, uzticams un patiess.
Veselīga mīlestība būtu tāda, kas mīl ne tikai tad, kad ir viegli, bet kas turpina mīlēt arī grūtībās, tad, kad to nesaņemam pretī, tad, kad tu tiec sāpināts. (Nav runa par nesapratni par to, kas notiek, vai upura lomas ieņemšanu.) Turpināt mīlēt tādās situācijās un attiecībās ir veselīga mīlestība. Tā atspoguļo Jēzus mīlestību.
Un veselīga izturība būtu tad, kad cilvēks iet uz apsolīto mūžīgo dzīvību nevis ar nožēlu par to, kas šai dzīvē nekad nepiepildīsies, bet ar prieku par to, ko Dievs apsolījis dāvināt; nevis ar savtīgiem, egoistiskiem un cilvēciskiem līdzekļiem sevi stiprināt, lai tiktu līdz galam, bet atļaut Dievam stiprināt sevi, kad ārēji tu nespēj sevi pietaupīt un pašam pietrūkst spēka; kad nevis cilvēku dots un uz egoismu vērtības padoms tiek ņemts, lai izturētu, bet kad padoms tiek ņemts no Dieva, kas bieži nozīmē pazemoties.
Līdz ar to Pāvils mudina nekļūt remdeniem, jo nav vairs tik daudz spēka un jaudas; nekļūt par tādiem, kas pievēršas sev un savām vēlēm piepildīšanai, jo, lūk, dzīve ir aizslīdējusi un tik maz pats baudījis; nevis nekalpot un uzdot grūtībās un ticības pārbaudījumos, bet būt izturīgam un uzticīgam Dievam līdz galam.
Pāvils šeit nesaka ticība, cerība, mīlestība, bet gan: ticība, mīlestība un tad cerības vietā viņš liek izturību.
Sk. arī 1.Tim. 6:11.12; 2.Tim. 3:10 un 1.Tes. 1:3 vārda "izturība" lietojumu. Iespējams, ka cerības vietā likta izturība, lai akcentētu praktiskos aspektus veca cilvēka dzīvē, proti, ka izturībai ir jābūt saskatāmai viņa ticības dzīvē.
3.-4. pants
3 tāpat vecākās sievas: lai izturas kā svētām pieklājas, nenododas ļaunām valodām, ne pārmērīgai vīna dzeršanai, lai māca labu,
4 pamāca jaunākās …
ρεβύσια νηαλία no ρεβύη: "veca sieviete, sieviete gados".
ὡαύ… - "tāpat" – gan veciem vīriem, gan vecām sievām ir svarīgas lietas kristīgajā uzvedībā, kuras jāuzrāda. Nav tā, ka vīriem kaut kas vairāk nekā sievām, vai sievām nekā vīriem.
ἐν κατὰ ἱερεῖ; var tulkot: "iekš izturības/uzvedības, kā svētām pienākas" jeb "ar izturību/uzvedību, kā svētām pienākas";
μὴ διαβόλο… - "ne apmelotājas". Lietvārdiskots īpašības vārds no διάβολος - "apmelojošs".
μηδὲ οἴνῳ … δεδομένα; burtiski: "ne arī daudz vīnā tikušas paverdzinātas" (perf., pasīvs, divd.)
καλοδιδακός - "laba skolotājas". Ar gadiem ir jābūt dzīves pieredzei un gudrībai, kuru mācīt citiem.
ἵνα …ρόνις… - "lai viņas mācītu būt prātīgām jaunākās..." (tikai papildinājums, jo teikums nācis nepabeigts)
Komentāri
Katram fiziskajam vecumam ir savi izaicinājumi ticības dzīvē. Protams, ir vienādi un līdzīgi izaicinājumi visiem vecumiem, bet ir tādi, kas ir unikāli vecumam. Fiziskā izaugsme un nobriešana, spēcīgi gadi un fizisko un mentālo spēju norāde ir ar savu ietekmi, iespējām un kārdinājumiem atbilstoši vecumam. Tāpēc ir ļoti svarīgi ņemt vērā Bībeles mācību, lai ticības dzīve būtu dedzīga.
Konteksts, uz kura fona rakstīti šie vārdi, ir Titam 1.nod., konkrētāk, iepriekšējie panti, Tit. 1:10-16, kuros Pāvils raksta par tiem, kas māca maldus, kuru mācība iet pretī Bībeles mācībai.
2.nod. sākums rāda, ka Titam ir jārīkojas pilnīgi pretēji tam, kā rīkojas tie, kas maldina citus un kas dzīvo neticībā.
1. pants
Vārds "saskan" var tikt tulkots arī kā: atbilst; atspoguļo; ir skaidri redzams.
Pāvils deva Titam uzdevumu runāt. Vārds "sludini" nāk no vārda
λαλέω– runāt. Pāvila izteiksme tagadnes laikā norāda, ka Titam tas ir jādara turpinoši, atkal un atkal runājot ar tālāk minētajām cilvēku grupām par to, kas atbilst veselīgai mācībai.Par aktīvu un izlēmīgu rīcību pret maldinātājiem šajā vēstulē ir runāts vairākkārt.
Sk. 1:9 par bīskapiem:
Par maldinātājiem:
Titam ir jārunā tas, kas atbilst veselīgai mācībai. Dieva atklātais vārds ir veselīgā mācība, kurai cilvēki cenšas likt pretī savas domas un uzskatus. Tikai ar Dieva vārda patiesību iespējams uzrādīt cilvēku maldus un aplamības.
Tad nu sākot ar Titam 2:1 Pāvils runā par to, kā izskatās veselīgā mācība saistībā ar cilvēka uzvedību un viņa apliecināto ticību. Stāvēšanu pret maldiem saistībā ar patiesas, bībeliskas mācības praktizēšanu, Pāvils skaidro saistībā ar fizisko vecumu.
2. pants
2. un 3.p. par vecāko paaudzi. Viņiem ir savi izaicinājumi un kārdinājumi. Cilvēki, kas to ir pieredzējuši, kā arī veci cilvēki paši atzīst, ka viens no lieliem kārdinājumiem viņiem ir saglabāt dedzīgu ticību Jēzum, kas izpaužas arī praktiskos veidos attiecībā uz sevi un citiem, tai skaitā – nekļūt neaktīviem kalpošanā citiem.
ρεβύσιαnoρεβύη: "veca sieviete, sieviete gados".νηαλίος εἶναι: "būt skaidrā; būt atturīgam, mērienam". Īpaši saistībā ar vīna lietošanu, bet ne tikai.ἐμενοῦ: "cienījami". Tā ir uzvedība, kas atspoguļo labas vērtības.ρωναnoρωῦν: "prātīgs", "paškontrolēts". Arī par bīskapiem šis vārds Titam 1:8. Arī vecumā būt ar nosvērti un gudru rīcību.Līdz ar to Pāvils mudina nekļūt remdeniem, jo nav vairs tik daudz spēka un jaudas; nekļūt par tādiem, kas pievēršas sev un savām vēlēm piepildīšanai, jo, lūk, dzīve ir aizslīdējusi un tik maz pats baudījis; nevis nekalpot un uzdot grūtībās un ticības pārbaudījumos, bet būt izturīgam un uzticīgam Dievam līdz galam.
Pāvils šeit nesaka ticība, cerība, mīlestība, bet gan: ticība, mīlestība un tad cerības vietā viņš liek izturību.
Sk. arī 1.Tim. 6:11.12; 2.Tim. 3:10 un 1.Tes. 1:3 vārda "izturība" lietojumu. Iespējams, ka cerības vietā likta izturība, lai akcentētu praktiskos aspektus veca cilvēka dzīvē, proti, ka izturībai ir jābūt saskatāmai viņa ticības dzīvē.
3.-4. pants
ρεβύσια νηαλίαnoρεβύη: "veca sieviete, sieviete gados".ὡαύ… - "tāpat" – gan veciem vīriem, gan vecām sievām ir svarīgas lietas kristīgajā uzvedībā, kuras jāuzrāda. Nav tā, ka vīriem kaut kas vairāk nekā sievām, vai sievām nekā vīriem.ἐν κατὰ ἱερεῖ; var tulkot: "iekš izturības/uzvedības, kā svētām pienākas" jeb "ar izturību/uzvedību, kā svētām pienākas";μὴ διαβόλο… - "ne apmelotājas". Lietvārdiskots īpašības vārds no διάβολος - "apmelojošs".μηδὲ οἴνῳ… δεδομένα; burtiski: "ne arī daudz vīnā tikušas paverdzinātas" (perf., pasīvs, divd.)καλοδιδακός- "laba skolotājas". Ar gadiem ir jābūt dzīves pieredzei un gudrībai, kuru mācīt citiem.ἵνα…ρόνις… - "lai viņas mācītu būt prātīgām jaunākās..." (tikai papildinājums, jo teikums nācis nepabeigts)