3 Bet ne vien par to: mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību …
Kaut kāda veida ciešanas piedzīvo gandrīz visi cilvēki. Daudzus cilvēkus ciešanas padara rūgtuma pilnus, citus - augstprātīgus par to, kam viņi gājuši cauri. Tās viņus savā veidā padara kroplus vai pat iznīcina. Tās sakropļo viņu identitāti. Turpmākā dzīvē viņus raksturo aizdomīgums, ļaundomība par citiem, aizvainojums, varbūt biklums, izvairīšanās no attiecībām, kurās, viņuprāt, varētu atkal piedzīvot sāpes. Varbūt viņi liedz sev kādus piedzīvojumus, neuzņemas atbildību, jo viņi baidās atkal tikt sāpināti.
Taču ap. Pāvila vārdi ir teikti par kristiešiem, par kuriem turpat iepriekšējos pantos lasām, Rom. 5:1.2:
1 Tad nu mums, ticībā taisnotiem, ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.
2 Ar Viņa gādību mēs, kas ticam, esam iegājuši tai žēlastībā, kurā stāvam un teicam sevi laimīgus cerībā iemantot dievišķo godību.
Un 5.p.: “mūsu sirdīs izlieta Dieva mīlestība ar Svēto Garu, kas mums dots”.
Ticīgs cilvēks uz visu, kas notiek šajā zemes dzīvē, skatās pavisam citādi. Viņš ir:
ticībā taisnots, - viņš zina, ka nekādi viņa paša labie darbi nenopelna vietu debesīs;
viņam ir miers ar Dievu caur Jēzu - caur ticību Jēzum, kas nomira viņa vietā pie krusta;
viņš apzinās, ka ir apžēlots cilvēks, un
viņš teic sevi laimīgu “cerībā iemantot dievišķo godību”;
un vēl priekš viņa, sk. 5.p.: “… cerība nepamet kaunā, jo mūsu sirdīs izlieta Dieva mīlestība ar Svēto Garu, kas mums dots.”
Šāds cilvēks ciešanās vairs neskatās uz sevi vai neveic pašaizsardzību, bet paļaujas uz Dievu un ļauj Dievam noteikt to, kas ar viņu notiek. Viņš tic Dieva valdīšanai visā, tai skaitā attiecībā uz viņa atpestīšanu un aizvešanu uz debesu godību pa Viņa nodomātiem ceļiem.
Tātad, 3.p.: “Bet ne vien par to: mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību …”
Bībele māca, ka ticīgam cilvēkam “ciešanas rada izturību” - ἡ θλῖψις ὑπομονὴν κατεργάζεται.
Ciešanas - θλῖψις - vajāšanas, ciešanas, bēdas.
Rada - κατεργάζομαι - izveidot, radīt, sasniegt, panākt.
Teikt sevi laimīgu jeb lielītos un lepoties (καυχάομαι) ciešanās var tad, ja ir sapratne par ciešanu radošo efektu (κατεργάζομαι - izveidot, radīt, sasniegt, panākt).
2.Kor. 4:16-18 arī ir lietots vārds κατεργάζομαι:
16 Tāpēc mēs nepiekūstam, bet, lai gan mūsu ārīgais cilvēks sadilst, mūsu iekšējais dienu no dienas atjaunojas.
17 Jo tagadējās grūtības, kas ir vieglas, dod(κατεργάζεται, prez., med., ind. no κατεργάζομαι) mums neizsakāmi lielu mūžīgu godību,
18 ja mēs neņemam vērā to, kas ir redzams, bet to, kas nav redzams. Jo redzamais ir laicīgs, bet neredzamais mūžīgs.
Pāvils saka, ka mēs - kristieši - teicam sevi laimīgus savās ciešanās. Tā nav neprāta pazīme. Tā nav savtīga rīcība. Tā ir paļāvība uz Dievu un Viņa labumu.
Mēs bieži nevaram ietekmēt to, vai ciešam vai nē. Bet mēs varam pieņemt ciešanas kā ieguvumu, jo ciešanas nav zīme, ka Dievs mūs būtu pametis. Tas varētu būt gluži pretēji, proti, ka Viņš dara mūsos un mūsu dzīvē kaut ko īpašu, Viņa godam un mums par svētību.
Komentāri
Kaut kāda veida ciešanas piedzīvo gandrīz visi cilvēki. Daudzus cilvēkus ciešanas padara rūgtuma pilnus, citus - augstprātīgus par to, kam viņi gājuši cauri. Tās viņus savā veidā padara kroplus vai pat iznīcina. Tās sakropļo viņu identitāti. Turpmākā dzīvē viņus raksturo aizdomīgums, ļaundomība par citiem, aizvainojums, varbūt biklums, izvairīšanās no attiecībām, kurās, viņuprāt, varētu atkal piedzīvot sāpes. Varbūt viņi liedz sev kādus piedzīvojumus, neuzņemas atbildību, jo viņi baidās atkal tikt sāpināti.
Taču ap. Pāvila vārdi ir teikti par kristiešiem, par kuriem turpat iepriekšējos pantos lasām, Rom. 5:1.2:
Ticīgs cilvēks uz visu, kas notiek šajā zemes dzīvē, skatās pavisam citādi. Viņš ir:
Šāds cilvēks ciešanās vairs neskatās uz sevi vai neveic pašaizsardzību, bet paļaujas uz Dievu un ļauj Dievam noteikt to, kas ar viņu notiek. Viņš tic Dieva valdīšanai visā, tai skaitā attiecībā uz viņa atpestīšanu un aizvešanu uz debesu godību pa Viņa nodomātiem ceļiem.
Bībele māca, ka ticīgam cilvēkam “ciešanas rada izturību” -
ἡ θλῖψις ὑπομονὴν κατεργάζεται.θλῖψις- vajāšanas, ciešanas, bēdas.κατεργάζομαι- izveidot, radīt, sasniegt, panākt.ὑπομονή- (palikšana zem) izturība, nelokāmība.Teikt sevi laimīgu jeb lielītos un lepoties (
καυχάομαι) ciešanās var tad, ja ir sapratne par ciešanu radošo efektu (κατεργάζομαι- izveidot, radīt, sasniegt, panākt).2.Kor. 4:16-18 arī ir lietots vārds
κατεργάζομαι:Pāvils saka, ka mēs - kristieši - teicam sevi laimīgus savās ciešanās. Tā nav neprāta pazīme. Tā nav savtīga rīcība. Tā ir paļāvība uz Dievu un Viņa labumu.
Mēs bieži nevaram ietekmēt to, vai ciešam vai nē. Bet mēs varam pieņemt ciešanas kā ieguvumu, jo ciešanas nav zīme, ka Dievs mūs būtu pametis. Tas varētu būt gluži pretēji, proti, ka Viņš dara mūsos un mūsu dzīvē kaut ko īpašu, Viņa godam un mums par svētību.