12 Kas bez bauslības grēkojuši, bez bauslības ies bojā, bet, kas grēkojuši, pazīdami bauslību, pēc tās tiks tiesāti.
13 Jo nevis bauslības klausītāji ir taisnoti Dieva priekšā, bet bauslības darītāji tiks atzīti par taisnotiem.
14 Jo, ja pagāni, kam bauslības nav, sekodami savai dabai, izpilda bauslību, tad viņi, būdami bez bauslības, paši sev ir bauslība.
15 Jo ar to viņi pierāda, ka bauslība ierakstīta viņu sirdīs. To pašu apliecina viņu sirdsapziņa un viņu domu spriedumi, kas cits citu vai nu apsūdz, vai attaisno, -
16 tai dienā, kad Dievs caur Jēzu Kristu spriedīs tiesu par to, kas cilvēkos apslēpts, pēc mana evaņģēlija.
Šajā rakstvietā 14. un 15.p. dažkārt tiek lietoti, lai apgalvotu, ka tie cilvēki, kas par Jēzu neko nebūs dzirdējuši, arī nonāks debesīs pie Dieva.
Taču šāds skaidrojums neņem vērā to, kāds ir šīs rakstvietas tūlītējs un plašāks konteksts; kā arī tas neņem vērā to, kā Pāvils šeit ir attīstījis domu.
Tūlītējs konteksts ir 12.p., kurā skaidri sacīts, ka tie, “bez bauslības grēkojuši, bez bauslības ies bojā”, kur ietilpst visi cilvēki, kas nav zinājuši par Dievu un Jēzu. Savukārt 12.p. otrā puse: “bet, kas grēkojuši, pazīdami bauslību, pēc tās tiks tiesāti”, tiek uzrādīta kā glābšanu nenesoša saskaņā ar 13.p. un plašākā kontekstā, ar Rom. 3:20: “Jo ar bauslības darbiem neviens cilvēks nevar kļūt taisnots Viņa priekšā. Jo bauslība dod - grēka atziņu.” Šis 20.p. noslēdz Pāvila garo argumentu no 1:18-3:20 par to, ka visi cilvēki ir grēkojuši un paši nespēj neko izdarīt, lai tiktu izglābti. Šī garā argumenta ietvaros cilvēkiem, kas nav zinājuši par Jēzu, netiek parāda cita glābšanas iespēja kā tiem, kas tic Jēzum.
Domas attīstība Rom. 2:12-16 rāda, uz ko Pāvils balsta 12.p. izteikto cilvēku bojāeju un tiesāšanu, proti, 16.p. viņš saka, ka tā balstīta uz to, ka Dievs tiesās saskaņā ar evaņģēliju caur Jēzu Kristu.
Evaņģēlijs par Jēzu sevī iekļauj grēku nožēlu un ticību Jēzum Kristum kā Glābējam un Dieva Dēlam. Tiem, kas tic Jēzum, Dievs dāvina mūžīgo dzīvību. Un evaņģēlijs iekļauj arī vēsti par sodu tiem, kas neticēs Jēzum. Arī Rom. 1:17 Pāvils saka, ka evaņģēlijā “atklājas Dieva taisnība no ticības uz ticību”. Kristus nomira par mūsu grēkiem, tā piepildot Dieva taisnības prasību, ka grēka alga ir nāve; un ticībā uz Kristu Dievs taisno mūs: Viņa mums pielīdzinātā taisnība kļūst mums glābjoša.
Tas, ka “Dievs caur Jēzu Kristu spriedīs tiesu”, norāda, ka Jēzus personai tiesā būs noteicoša loma, proti, dzīvību iegūs tie, ka būs ticējuši Jēzum, bet mūžīgā sodā aizies tie, kas nebūs ticējuši Jēzum.
Ar 14. un 15.p. Pāvils skaidro, ka cilvēkam viņa dabā ir no Dieva ielikti kādi likumi, par ko liecina viņa sirdsapziņa. Cilvēka spriestspēja nevienu nepadara taisnu. Vienkārši šī bauslība jeb likums viņos dažreiz viņu rīcību attaisno, bet dažreiz apsūdz. Tas nav tas pats, kas taisnības saņemšana no Dieva, kad cilvēks tiek pasludināts par taisnotu. Gluži pretēji: šie cilvēki ir vainīgi, jo viņu vidū nav neviens, kuru kaut reizi viņa sirdsapziņa vai domu spriedumi nebūtu apsūdzējuši (sk. Rom. 3:23).
Šīs vēstules konteksts skaidri rāda, ka bez Jēzus cilvēki nevar iegūt mūžīgo dzīvību. Sk. arī Mt. 19:24-26; Jņ. 14:6; Ap.d. 4:11.
Komentāri
Šajā rakstvietā 14. un 15.p. dažkārt tiek lietoti, lai apgalvotu, ka tie cilvēki, kas par Jēzu neko nebūs dzirdējuši, arī nonāks debesīs pie Dieva.
Taču šāds skaidrojums neņem vērā to, kāds ir šīs rakstvietas tūlītējs un plašāks konteksts; kā arī tas neņem vērā to, kā Pāvils šeit ir attīstījis domu.
Evaņģēlijs par Jēzu sevī iekļauj grēku nožēlu un ticību Jēzum Kristum kā Glābējam un Dieva Dēlam. Tiem, kas tic Jēzum, Dievs dāvina mūžīgo dzīvību. Un evaņģēlijs iekļauj arī vēsti par sodu tiem, kas neticēs Jēzum. Arī Rom. 1:17 Pāvils saka, ka evaņģēlijā “atklājas Dieva taisnība no ticības uz ticību”. Kristus nomira par mūsu grēkiem, tā piepildot Dieva taisnības prasību, ka grēka alga ir nāve; un ticībā uz Kristu Dievs taisno mūs: Viņa mums pielīdzinātā taisnība kļūst mums glābjoša.
Tas, ka “Dievs caur Jēzu Kristu spriedīs tiesu”, norāda, ka Jēzus personai tiesā būs noteicoša loma, proti, dzīvību iegūs tie, ka būs ticējuši Jēzum, bet mūžīgā sodā aizies tie, kas nebūs ticējuši Jēzum.
Ar 14. un 15.p. Pāvils skaidro, ka cilvēkam viņa dabā ir no Dieva ielikti kādi likumi, par ko liecina viņa sirdsapziņa. Cilvēka spriestspēja nevienu nepadara taisnu. Vienkārši šī bauslība jeb likums viņos dažreiz viņu rīcību attaisno, bet dažreiz apsūdz. Tas nav tas pats, kas taisnības saņemšana no Dieva, kad cilvēks tiek pasludināts par taisnotu. Gluži pretēji: šie cilvēki ir vainīgi, jo viņu vidū nav neviens, kuru kaut reizi viņa sirdsapziņa vai domu spriedumi nebūtu apsūdzējuši (sk. Rom. 3:23).
Šīs vēstules konteksts skaidri rāda, ka bez Jēzus cilvēki nevar iegūt mūžīgo dzīvību. Sk. arī Mt. 19:24-26; Jņ. 14:6; Ap.d. 4:11.