Šī panta sākums burtiski: “Jo Dieva taisnība tajā tiek atklāta …”
“Jo Dieva taisnība”
Evaņģēlijs atklāj arī Dieva mīlestību un žēlastību, bet šeit Pāvils saka, ka evaņģēlijs atklāj Dieva taisnību.
Dieva taisnība ir perfekta taisnība, un tā perfekti tiek atklāta Viņa pestīšanas darbā. Dievs ir taisns, cilvēks ir grēcinieks. Cilvēka grēks un samaitātība ir tik liela, ka, lai glābtu cilvēkus, Viņa Dēlam Jēzum, svētam un perfektam Dieva Dēlam, vajadzēja atdot savu dzīvību par cilvēkiem. Tiem, kas tic Jēzum un Dieva darbam caur Jēzu, Dievs dāvina savu taisnību (2.Kor. 5:21).
Dieva taisnību nevar nopelnīt vai sasniegt ar saviem darbiem. Tā ir pielīdzināta taisnība. Tās dēļ Dievs netur pret mums mūsu grēkus un vainas. Sk. Rom. 3:21-26; Rom. 5:1.
Sakot, ka evaņģēlijā tiek atklāta Dieva taisnība, Pāvils mums parāda, kā Dieva perfektā taisnība tika izvesta pār pasauli, proti, Dievs pats caur Kristus nāvi to izveda pār pasauli – grēks tika sodīts (Rom. 8:3). Tam, kas tic Jēzum, šī Dieva taisnība kļūst par glābjošu taisnību.
“tajā tiek atklāta”
Evaņģēlijā atklājas jeb burtiski: “tiek atklāta” Dieva taisnība. Cilvēka ticēšana (16.p., prezenta divdabis) un Dieva taisnības atklāšana (17.p., darbības vārds prezentā pasīvā indikatīvā) notiek vienlaicīgi. Vēl vairāk: evaņģēlijs ir Dieva spēks pestīšanai katram, kas tic (16b.p.) tieši tāpēc, ka evaņģēlijā tiek atklāta Dieva taisnība (17.p. sākums). Tā nekas cits cilvēkā pašā vai ārpus viņa neiegūst uzslavu šī cilvēka pestīšanā, kā vien Dievs un Viņa spēcīgais evaņģēlijs.
Atklājot evaņģēlijā Savu taisnību, Dievs atklāj kaut ko īpašu par Sevi, Savu dabu un Savu rīcību.
“no ticības” (ἐκ πίστεως)
Dieva taisnība tiek saņemta tikai caur ticību uz Jēzu Kristu (sk. Rom. 5:1; Ef. 2:8.9; Gal. 2:16).
“uz ticību” (εἰς πίστιν)
Atpestīta cilvēka dzīve ir dzīve ticībā: tā iesākas ticībā un līdz mūža galam tiek dzīvota ticībā (Gal. 3:2.5; Ebr. 12:2; 2.Kor. 5:7).
Mēs tiekam taisnoti caur ticību vienreiz par visām reizēm, sk. Rom. 5:9:
9 Jo vairāk tagad, taisnoti(aor. pas. divd.) ar Viņa asinīm, caur Viņu tiksim izglābti no dusmības.
Bet dzīve notiek turpinošā ticībā uz Jēzu.
“kā rakstīts: no ticības taisnais dzīvos.”
Pāvils balsta savu mācību Hab. 2:4:
4 Lūk, uzpūtīgs un pārgalvīgs savā sirdī ir iekarotājs. Bet taisnais dzīvos savas paļāvīgās ticības dēļ.
Habakuka grāmatā tas rakstīts soda kontekstā. Taisns cilvēks tic Dievam un pateicoties šai ticībai tas dzīvos cauri visām bēdām. Tā arī šodien: no ticības mēs tiekam taisnoti un uz ticību jeb dzīvojot ticībā mēs turpinām dzīvot: “no ticības taisnais dzīvos”.
Komentāri
Šī panta sākums burtiski: “Jo Dieva taisnība tajā tiek atklāta …”
“Jo Dieva taisnība”
Evaņģēlijs atklāj arī Dieva mīlestību un žēlastību, bet šeit Pāvils saka, ka evaņģēlijs atklāj Dieva taisnību.
Dieva taisnība ir perfekta taisnība, un tā perfekti tiek atklāta Viņa pestīšanas darbā. Dievs ir taisns, cilvēks ir grēcinieks. Cilvēka grēks un samaitātība ir tik liela, ka, lai glābtu cilvēkus, Viņa Dēlam Jēzum, svētam un perfektam Dieva Dēlam, vajadzēja atdot savu dzīvību par cilvēkiem. Tiem, kas tic Jēzum un Dieva darbam caur Jēzu, Dievs dāvina savu taisnību (2.Kor. 5:21).
Dieva taisnību nevar nopelnīt vai sasniegt ar saviem darbiem. Tā ir pielīdzināta taisnība. Tās dēļ Dievs netur pret mums mūsu grēkus un vainas. Sk. Rom. 3:21-26; Rom. 5:1.
Sakot, ka evaņģēlijā tiek atklāta Dieva taisnība, Pāvils mums parāda, kā Dieva perfektā taisnība tika izvesta pār pasauli, proti, Dievs pats caur Kristus nāvi to izveda pār pasauli – grēks tika sodīts (Rom. 8:3). Tam, kas tic Jēzum, šī Dieva taisnība kļūst par glābjošu taisnību.
“tajā tiek atklāta”
Evaņģēlijā atklājas jeb burtiski: “tiek atklāta” Dieva taisnība. Cilvēka ticēšana (16.p., prezenta divdabis) un Dieva taisnības atklāšana (17.p., darbības vārds prezentā pasīvā indikatīvā) notiek vienlaicīgi. Vēl vairāk: evaņģēlijs ir Dieva spēks pestīšanai katram, kas tic (16b.p.) tieši tāpēc, ka evaņģēlijā tiek atklāta Dieva taisnība (17.p. sākums). Tā nekas cits cilvēkā pašā vai ārpus viņa neiegūst uzslavu šī cilvēka pestīšanā, kā vien Dievs un Viņa spēcīgais evaņģēlijs.
Atklājot evaņģēlijā Savu taisnību, Dievs atklāj kaut ko īpašu par Sevi, Savu dabu un Savu rīcību.
“no ticības” (
ἐκ πίστεως)Dieva taisnība tiek saņemta tikai caur ticību uz Jēzu Kristu (sk. Rom. 5:1; Ef. 2:8.9; Gal. 2:16).
“uz ticību” (
εἰς πίστιν)Atpestīta cilvēka dzīve ir dzīve ticībā: tā iesākas ticībā un līdz mūža galam tiek dzīvota ticībā (Gal. 3:2.5; Ebr. 12:2; 2.Kor. 5:7).
Mēs tiekam taisnoti caur ticību vienreiz par visām reizēm, sk. Rom. 5:9:
Bet dzīve notiek turpinošā ticībā uz Jēzu.
“kā rakstīts: no ticības taisnais dzīvos.”
Pāvils balsta savu mācību Hab. 2:4:
Habakuka grāmatā tas rakstīts soda kontekstā. Taisns cilvēks tic Dievam un pateicoties šai ticībai tas dzīvos cauri visām bēdām. Tā arī šodien: no ticības mēs tiekam taisnoti un uz ticību jeb dzīvojot ticībā mēs turpinām dzīvot: “no ticības taisnais dzīvos”.
Ticēšanai ir jāraksturo kristieti visu mūžu.