1 Pāvils, Kristus Jēzus kalps, aicināts apustulis, izredzēts sludināt Dieva evaņģēliju …
Tā kā šī Bībeles grāmata ir sarakstīta vēstules formātā, tad tā, saskaņā ar senatnē lietoto vēstuļu rakstīšanas tradīciju, sākas ar autora vārdu.
Pāvilam bija divi vārdi: Sauls un Pāvils, sk. Ap.d. 13:9. Viņš bija izraēliešu izcelsmes, no Benjamina cilts. Israēla tautas pirmais ķēniņš Sauls arī bija no Benjamīna cilts. Viņa dzimšanas vieta bija Romas impērijas Kilikijas provincē pilsētā Tarsa (šodien Turcijas teritorija). Pilsēta bija helēnisma ietekmēta. Tai pat laikā viņam bija Romas pilsonība. Savukārt izglītību viņš bija ieguvis Jeruzālemē pie bauslības mācītāja, farizeja Gamaliēla.
Pirms Jēzus Saulu izglāba, viņš bija ļoti dedzīgs kristiešu vajātājs. Pēc glābšanas viņš bija dedzīgs kristietis.
No Bībeles zinām, ka Pāvils bija ļoti strādīgs, gādādams gan par savām, gan misijas biedru vajadzībām. Viņam bija stingras prasībās gan pret sevi, gan citiem. Tā kā viņš bija piedzīvojis daudz grūtības un vajāšanas, iespējams, ka viņam bija daudz rētu. Viņš bija cilvēks, kas bija mācījies dzīvot pārticībā un nabadzībā. Viņš atzina savas vājības, un pilnīgi paļāvās uz Jēzu un Viņa spēku savā nespēkā.
Saulu jeb Pāvilu sākumā iepazīstam, kad Stefanu nomētāja ar akmeņiem, sk. Ap.d. 7:58. Sauls tur bija klāt. Viņš kļuva par kristiešu vajātāju. Vairākas rakstvietas Ap.d. grāmatā rāda Saula nežēlību pret kristiešiem, sk. Ap.d. 8:1.3; 22:3-5; 26:4.5.9-11; sk. arī Gal. 1:13.14.
Fil. 3:5-8 viņš uzskaita savu iepriekšējo dzīvi, ko viņš pēc tam, salīdzinājumā ar Kristu, uzskatīja par mesliem.
Rom. 1:1 ir 3 vārdi, kurus Pāvils ar paskaidrojumiem attiecina uz sevi: vergs, aicināts un nodalīts jeb nošķirts: “Kristus Jēzus vergs, aicināts apustulis, nodalīts uz Dieva evaņģēliju”.
Vergs
Verdzība ir bijusi daudzās sabiedrībās dažādos vēstures periodos. Romas impērijā tā varēja būt saistīta gan ar smagu darbu un nežēlību, gan arī, ja vergs bija izglītots, tas varēja būt arī skolotājs sava vergtura bērniem. Tiek lēsts, ka Romā ¼ daļa varēja būt vergi. Būt vergam nozīmēja, ka cilvēks nebija brīvs, ka viņš bija pakļauts savam kungam.
Saucot sevi par vergu, Pāvils uzrādīja, kādās attiecībās viņš redzēja sevi ar Jēzu. Pāvils apzinājās, ka viņš ir Jēzus atpirkts, ka viņš pilnīgi piederēja Jēzum un ka Jēzus, būdams viņa Kungs, noteica viņa dzīvi. Iespējams, ka tieši tā dēļ, kādu Dievu viņš bija iepazinis caur Kristu, proti, žēlastības un mīlestības Dievu, kas caur ticību uz Jēzu Kristu taisno grēciniekus, tieši tādēļ viņš visu sevi nodeva kalpošanai Jēzum kā vergs savam kungam.
Ir zīmīgi, ka gan Fil. 3:8, gan Rom. 1:1 vārdu Kristus Pāvils min pirmo, proti, Kristus Jēzus. Kristus grieķu valodā nozīmē svaidītais (ebreju valodā Mesija). Pēc visa, kāds Pāvils bija bijis, Viņš akcentēti ar to pasaka, ka viņš tic Jēzum kā Mesijam, Kristum, kas bija svaidīts Dieva dotajam uzdevumam būt par pasaules Glābēju.
Aicināts apustulis
Vārds “aicināts” (κλητός) ir nevis ar nozīmi kā “maigi uzaicināts”, bet ar nozīmi “saukts” (tam ir tā pati sakne, kas darbības vārdam καλέω – saukt, aicināt, nosaukt).
Būt par apustuli nebija Pāvila paša izvēle, bet tā bija Jēzus griba priekš Pāvila, sk. Ap.d. 9:15; 22:21. Pāvils bija Dieva izredzēts, Ap.d. 22:14.15.
Par apustuļiem sauca Jēzus izvēlētos 12 mācekļus. Tas ir grieķu val. vārds ἀπόστολος, kas nozīmē sūtītais. Tas apzīmē cilvēku, kas sūtīts konkrēta uzdevuma izpildīšanai. Šāds cilvēks negāja savā vārdā un ar savu plānu, bet pārstāvēja to, kas viņu sūtīja. Sk. Lk. 6:13-16.
Mr. 3:14.15 par apustuļu izraudzīšanas nolūku:
14 Un Viņš iecēla divpadsmit, lai tie būtu pie Viņa un Viņš tos izsūtītu sludināt,
15 un lai tiem būtu vara ļaunus garus izdzīt.
Ap.d. 1:21.22 dod aprakstu tam, kas varēja būt par apustuli:
21 Tāpēc vienam no tiem vīriem, kas ar mums kopā gājuši visu to laiku, kad Kungs Jēzus pie mums nācis un gājis,
22 sākot ar Jāņa kristību līdz tai dienai, kad Viņš no mums tika uzņemts debesīs, vienam no tiem līdz ar mums jākļūst par Viņa augšāmcelšanās liecinieku.
Jēzus bija atklājis Sevi Pāvilam, tāpēc arī Pāvils bija redzējis Jēzu un kvalificējās par apustuli (1.Kor. 9:1; Ap.d. 26:16).
Par Pāvila aicināšanu apustuļa kalpošanā lasām Ap.d. 9.nod., 13.nod. sākums.
Tā ir brīnišķīga apzināšanās, ja evaņģēlija sludinātājs zina, ka viņš ir nodalīts jeb nozīmēts “uz” (εἰς) jeb priekš Dieva evaņģēlija, lai to sludinātu. Kādreiz ir grūti periodi, kad sludinātājs sāk apšaubīt savu aicinājumu. Tad ir tik svarīgi zināt, ka esi nozīmēts evaņģēlija sludināšanai (sk. par Jeremiju, Jer. 20:7-9).
Ap.d. 13:2: “Kad tie kalpoja Tam Kungam un gavēja, Svētais Gars sacīja: “Nošķiriet Man Barnabu un Saulu darbam, kādam Es viņus esmu aicinājis!””
Vārds “nošķiriet” (ἀφορίσατε) ir tieši tas pats darb. vārds, kas Rom. 1:1. Pāvils bija nodalīts no visa cita, lai būtu evaņģēlija sludinātājs (sk. arī Gal. 1:15.16a). Nekas cits un neviens cits mērķis viņa dzīvē vairs nedrīkstēja būt tāds, kas paņemtu viņa uzmanību prom no tā, kam viņš bija nodalīts.
Dieva evaņģēlijs
Vārds “evaņģēlijs” (εὐαγγέλιον – laba vēsts) senajā pasaulē tika lietots, lai apzīmētu kāda nozīmīga notikuma pasludināšanu. Evaņģēlijs par Jēzu ir Dieva evaņģēlijs, Dieva labā vēsts. Dievs ir tā autors.
Sk. 2.p. un tālāk, kur ir vairāk rakstīts par Dieva evaņģēliju.
Komentāri
Tā kā šī Bībeles grāmata ir sarakstīta vēstules formātā, tad tā, saskaņā ar senatnē lietoto vēstuļu rakstīšanas tradīciju, sākas ar autora vārdu.
Pāvilam bija divi vārdi: Sauls un Pāvils, sk. Ap.d. 13:9. Viņš bija izraēliešu izcelsmes, no Benjamina cilts. Israēla tautas pirmais ķēniņš Sauls arī bija no Benjamīna cilts. Viņa dzimšanas vieta bija Romas impērijas Kilikijas provincē pilsētā Tarsa (šodien Turcijas teritorija). Pilsēta bija helēnisma ietekmēta. Tai pat laikā viņam bija Romas pilsonība. Savukārt izglītību viņš bija ieguvis Jeruzālemē pie bauslības mācītāja, farizeja Gamaliēla.
Pirms Jēzus Saulu izglāba, viņš bija ļoti dedzīgs kristiešu vajātājs. Pēc glābšanas viņš bija dedzīgs kristietis.
No Bībeles zinām, ka Pāvils bija ļoti strādīgs, gādādams gan par savām, gan misijas biedru vajadzībām. Viņam bija stingras prasībās gan pret sevi, gan citiem. Tā kā viņš bija piedzīvojis daudz grūtības un vajāšanas, iespējams, ka viņam bija daudz rētu. Viņš bija cilvēks, kas bija mācījies dzīvot pārticībā un nabadzībā. Viņš atzina savas vājības, un pilnīgi paļāvās uz Jēzu un Viņa spēku savā nespēkā.
Saulu jeb Pāvilu sākumā iepazīstam, kad Stefanu nomētāja ar akmeņiem, sk. Ap.d. 7:58. Sauls tur bija klāt. Viņš kļuva par kristiešu vajātāju. Vairākas rakstvietas Ap.d. grāmatā rāda Saula nežēlību pret kristiešiem, sk. Ap.d. 8:1.3; 22:3-5; 26:4.5.9-11; sk. arī Gal. 1:13.14.
Fil. 3:5-8 viņš uzskaita savu iepriekšējo dzīvi, ko viņš pēc tam, salīdzinājumā ar Kristu, uzskatīja par mesliem.
Rom. 1:1 ir 3 vārdi, kurus Pāvils ar paskaidrojumiem attiecina uz sevi: vergs, aicināts un nodalīts jeb nošķirts: “Kristus Jēzus vergs, aicināts apustulis, nodalīts uz Dieva evaņģēliju”.
Vergs
Verdzība ir bijusi daudzās sabiedrībās dažādos vēstures periodos. Romas impērijā tā varēja būt saistīta gan ar smagu darbu un nežēlību, gan arī, ja vergs bija izglītots, tas varēja būt arī skolotājs sava vergtura bērniem. Tiek lēsts, ka Romā ¼ daļa varēja būt vergi. Būt vergam nozīmēja, ka cilvēks nebija brīvs, ka viņš bija pakļauts savam kungam.
Saucot sevi par vergu, Pāvils uzrādīja, kādās attiecībās viņš redzēja sevi ar Jēzu. Pāvils apzinājās, ka viņš ir Jēzus atpirkts, ka viņš pilnīgi piederēja Jēzum un ka Jēzus, būdams viņa Kungs, noteica viņa dzīvi. Iespējams, ka tieši tā dēļ, kādu Dievu viņš bija iepazinis caur Kristu, proti, žēlastības un mīlestības Dievu, kas caur ticību uz Jēzu Kristu taisno grēciniekus, tieši tādēļ viņš visu sevi nodeva kalpošanai Jēzum kā vergs savam kungam.
Ir zīmīgi, ka gan Fil. 3:8, gan Rom. 1:1 vārdu Kristus Pāvils min pirmo, proti, Kristus Jēzus. Kristus grieķu valodā nozīmē svaidītais (ebreju valodā Mesija). Pēc visa, kāds Pāvils bija bijis, Viņš akcentēti ar to pasaka, ka viņš tic Jēzum kā Mesijam, Kristum, kas bija svaidīts Dieva dotajam uzdevumam būt par pasaules Glābēju.
Aicināts apustulis
Vārds “aicināts” (
κλητός) ir nevis ar nozīmi kā “maigi uzaicināts”, bet ar nozīmi “saukts” (tam ir tā pati sakne, kas darbības vārdamκαλέω– saukt, aicināt, nosaukt).Būt par apustuli nebija Pāvila paša izvēle, bet tā bija Jēzus griba priekš Pāvila, sk. Ap.d. 9:15; 22:21. Pāvils bija Dieva izredzēts, Ap.d. 22:14.15.
Par apustuļiem sauca Jēzus izvēlētos 12 mācekļus. Tas ir grieķu val. vārds
ἀπόστολος, kas nozīmē sūtītais. Tas apzīmē cilvēku, kas sūtīts konkrēta uzdevuma izpildīšanai. Šāds cilvēks negāja savā vārdā un ar savu plānu, bet pārstāvēja to, kas viņu sūtīja. Sk. Lk. 6:13-16.Mr. 3:14.15 par apustuļu izraudzīšanas nolūku:
Ap.d. 1:21.22 dod aprakstu tam, kas varēja būt par apustuli:
Jēzus bija atklājis Sevi Pāvilam, tāpēc arī Pāvils bija redzējis Jēzu un kvalificējās par apustuli (1.Kor. 9:1; Ap.d. 26:16).
Par Pāvila aicināšanu apustuļa kalpošanā lasām Ap.d. 9.nod., 13.nod. sākums.
Nodalīts uz Dieva evaņģēliju
ἀφωρισμένος εἰς εὐαγγέλιον θεοῦNodalīts -
ἀφωρισμένος, perf. pas. divd. noἀφορίζω- norobežot, ierobežot, nodalīt, nozīmēt.Tā ir brīnišķīga apzināšanās, ja evaņģēlija sludinātājs zina, ka viņš ir nodalīts jeb nozīmēts “uz” (
εἰς) jeb priekš Dieva evaņģēlija, lai to sludinātu. Kādreiz ir grūti periodi, kad sludinātājs sāk apšaubīt savu aicinājumu. Tad ir tik svarīgi zināt, ka esi nozīmēts evaņģēlija sludināšanai (sk. par Jeremiju, Jer. 20:7-9).Vārds “nošķiriet” (
ἀφορίσατε) ir tieši tas pats darb. vārds, kas Rom. 1:1. Pāvils bija nodalīts no visa cita, lai būtu evaņģēlija sludinātājs (sk. arī Gal. 1:15.16a). Nekas cits un neviens cits mērķis viņa dzīvē vairs nedrīkstēja būt tāds, kas paņemtu viņa uzmanību prom no tā, kam viņš bija nodalīts.Dieva evaņģēlijs
Vārds “evaņģēlijs” (
εὐαγγέλιον– laba vēsts) senajā pasaulē tika lietots, lai apzīmētu kāda nozīmīga notikuma pasludināšanu. Evaņģēlijs par Jēzu ir Dieva evaņģēlijs, Dieva labā vēsts. Dievs ir tā autors.Sk. 2.p. un tālāk, kur ir vairāk rakstīts par Dieva evaņģēliju.