43 Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: tev būs savu tuvāku mīlēt un savu ienaidnieku ienīst.
44 Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā,
45 ka jūs topat sava Debesu Tēva bērni, jo Viņš liek Savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem.
46 Jo, ja jūs tos mīlat, kas jūs mīl, kāda alga jums nākas? Vai muitnieki nedara tāpat?
47 Un, kad jūs sveicināt tikai savus brāļus, ko sevišķu jūs darāt? Vai muitnieki nedara tāpat?
48 Tāpēc esiet pilnīgi, kā jūsu Debesu Tēvs ir pilnīgs.
Šis Bībeles teksts ir daļa no Kalna svētrunas, kurā Jēzus izskaidroja VD likumu nolūku (5:17-48). VD bauslība bija perfekta un nemaināma. Tomēr daudziem likās, ka Jēzus ar savu dzīvi un mācību piešķir mazāku nozīmi bauslībai, jo Viņš dziedināja sabatā un neievēroja rituālus (piem., roku mazgāšanu). Taču Jēzus mācīja, ka ir svarīgi ne tikai piepildīt likuma burtu, bet vēl vairāk: piepildīt likuma nolūku. Viņš akcentēja, ka VD likumu principi ir nepārkāpjami un neatceļami, 5:17-20. Tad seko seši “Jūs esat dzirdējuši ... Bet Es jums saku ...” (5:21-48), ar kuru palīdzību Jēzus rāda, kā iekšējās taisnības praktizēšana pārsniedz ārējo taisnību, proti, patiesas taisnības praktizēšana prasa piepildīt likuma nolūku ne tikai likuma burtu.
Mt. 5:43-48 Jēzus māca par to, ko VD likumi gribēja panākt attiecībā uz ienaidnieku mīlēšanu.
Par tuvākā mīlēšanu, 3.Moz. 19:18:
18 Tev nebūs atriebties, nedz nemitīgi dusmas turēt pret savas tautas bērniem, bet tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu,- Es esmu Tas Kungs!
VD māca arī par palīdzību ienaidniekam, Sal. pam. 25:21.22:
21 Ja tavs ienaidnieks cieš badu, tad paēdini viņu ar maizi; ja viņam slāpst, tad atspirdzini viņu ar ūdeni,
22 jo ar to tu sakrāsi kvēlošas ogles uz viņa galvas, un Tas Kungs tev to atlīdzinās.
VD Dievs pavēlēja iznīcināt Israēla tautas pretiniekus, sk. 5.Moz. 7:1.2:
1 Kad Tas Kungs, tavs Dievs, tevi ievedīs tai zemē, ko tu ej iemantot, un izdzīs daudzas tautas no turienes - hetiešus, girgaziešus, amoriešus, kānaāniešus, ferisiešus, hīviešus un jebusiešus - septiņas tautas, kas lielākas un stiprākas par tevi,
2 un Tas Kungs, tavs Dievs, dos tev viņus, tad tu tos sitīsi un nodosi tos iznīcībai; un tu neslēgsi ar tiem nekādu derību un nežēlosi tos. (Seko norādījumi par to, ka šīs svešās tautas novērsīs izraēliešus no dzīvā Dieva un pievērsīs viņus elkiem.)
5.Moz. 20:16-18:
16 Turpretī šo tautu pilsētās, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos iemantot, tev nevienu dzīvu dvēseli nebūs atstāt dzīvu.
17 Bet deldēdams izdeldē hetiešus un amoriešus, kānaāniešus un ferisiešus, hīviešus un jebusiešus, kā Tas Kungs, tavs Dievs, tev ir pavēlējis.
18 Lai tie jūs nemācītu darīt visu, ko tie dara savu dievu labad, ka jūs negrēkotu pret To Kungu, savu Dievu.
VD laikā Israēliešiem bija svarīgi darīt visu, lai viņi pielūgtu tikai dzīvo Dievu un nepievērstos elkiem. Tāpēc arī šādi norādījumi, tāpēc arī bija tikai viena centrāla Dieva pielūgšanas vieta ar upuru pienešanu. Un dzīvā Dieva, visa radītāja centralitātes atklāšana bija tas, kas israēliešiem bija jādara citu tautu priekšā. Labvēlību israēlieši parādīja visiem, kas pievērsās dzīvajam Dievam (piem., moabiete Rute, sk. Rutes gr.), bet norobežojās no tiem, kas nebija israēlieši (piem., nedrīkstēja laulāties ar cittautiešiem) un pat iznīcināja tos, kas bija naidīgi pret israēliešiem.
Līdz ar to, kad Mt. 5:43 Jēzus atsaucas uz VD mācību “savu ienaidnieku ienīst”, runa ir par stāvēšanu pret citu Dievu pielūgšanas kārdinājumiem un praksēm. Bet līdz ar Jēzu atnāca jauna iespēja, kā izturēties arī pret citu Dievu pielūdzējiem un nebūt ar viņiem savaldzinātiem, proti, caur Jēzus atnesto glābšanu un jaunas sirds dāvināšanu, jaunpiedzimšanu, jaunu piederību Dievam, kas vairs nav tikai ārēja paklausība, bet iekšēja, jaunradīta cilvēka paklausība, kurā ir Dieva Svētais Gars (nevienu no Jēzus kalna svētrunas prasībām cilvēks pats nespēj izpildīt; ir vajadzīga paša Jēzus palīdzība, lai to spētu). Mīlēt ienaidnieku, tai skaitā svešu dievu pielūdzēju, ir iespējams ar Jēzus palīdzību, pie tam tā, ka tas arī sāk pielūgt un godināt dzīvo Dievu (sk. Mt. 5:16). Pie tam, tas ir veids, kā mēs kļūstam par Dieva bērniem: “ka jūs topat sava Debesu Tēva bērni”. Kļūstam nevis, ka ar darbiem mēs tiekam pestīti, bet pieaugšanas nozīmē, - saskaņā ar 48. p. Šajā – 48. p. – vārds pilnīgi (τέλειοι, viensk. τέλειος - pilnīgs, perfekts, ar domu: novests līdz pilnībai, sasniedzis mērķi). Tā kā cilvēks ir radīts pēc Dieva tēla un līdzības, tad cilvēks savu mērķi piepilda tikai tad, kad viņš atspoguļo Dievu. Tātad Jēzus māca atdarināt Dievu savās attiecībās ar līdzcilvēkiem (44.,45. p.) un tā mēs būsim pilnīgi, proti, tā mēs piepildīsim mīlestības mērķi, kuru piepilda Dievs.
Vajātāji un nīdēji ir tie paši citu dievu pielūdzēji, par kuriem runā VD. Mēs nedzīvojam VD ietvaros, kad bija jānorobežojas no citu dievu pielūdzējiem un viņi jāizskauž; mēs dzīvojam JD ietvaros, kad citu dievu pielūdzēji, kas mūs vajā, ir jāmīl un par viņiem jāaizlūdz, jo viņiem ir jāiepazīst Jēzus kā Glābējs un Kungs. Liela bīstamība ir nemīlēt ļaunos un netaisnos, jo Dievs viņus mīl.
Nevis norobežojoties no pasaules mēs mīlam Dievu, bet esot pasaulē, kur ir Dievs, mēs mīlam Dievu. Jēzus šeit nerunā par to, ka ar darbiem mēs kļūstam par Dieva bērniem; akcents ir uz to, ka ar to rīcību, ar kādu rīkojas Dievs, mēs uzģērbjam Jēzus dabu un attieksmi pret grēciniekiem. Grēcinieku mīlēšana dod liecību par mūsu pārvērsto iekšējo cilvēku, kas tagad mīl tāpat, kā Dievs, kurš mīl mūs katru un visus pasaules grēciniekus. Tieši tāpat kā Jēzus sekotāju raksturo nevis nenogalināšana, bet pat dusmu trūkums, nevis laulības nepārkāpšana, bet pat neiekārošana, tieši tāpat Jēzus sekotāju raksturo nevis citu dievu pielūdzēju nīšana, bet mīlēšana:
44 ... mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā,
45 ka jūs topat sava Debesu Tēva bērni, jo Viņš liek Savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem.
Ja Kristus sekotāji mīl tikai tos, kas viņus mīl, tad tā ir muitnieku draudze. Tikai tā draudze un tie kristieši, kas savā vidū un ārpus tās mīl tos, kas ir nepilnīgi, nespēj vienmēr atbildēt ar mīlestību vai arī ir atklāti grēcinieki, ļauni un netaisni, tā draudze tiecas piepildīt Jēzus vārdus: „Tāpēc esiet pilnīgi, kā jūsu Debesu Tēvs ir pilnīgs.”
Komentāri
Šis Bībeles teksts ir daļa no Kalna svētrunas, kurā Jēzus izskaidroja VD likumu nolūku (5:17-48). VD bauslība bija perfekta un nemaināma. Tomēr daudziem likās, ka Jēzus ar savu dzīvi un mācību piešķir mazāku nozīmi bauslībai, jo Viņš dziedināja sabatā un neievēroja rituālus (piem., roku mazgāšanu). Taču Jēzus mācīja, ka ir svarīgi ne tikai piepildīt likuma burtu, bet vēl vairāk: piepildīt likuma nolūku. Viņš akcentēja, ka VD likumu principi ir nepārkāpjami un neatceļami, 5:17-20. Tad seko seši “Jūs esat dzirdējuši ... Bet Es jums saku ...” (5:21-48), ar kuru palīdzību Jēzus rāda, kā iekšējās taisnības praktizēšana pārsniedz ārējo taisnību, proti, patiesas taisnības praktizēšana prasa piepildīt likuma nolūku ne tikai likuma burtu.
Mt. 5:43-48 Jēzus māca par to, ko VD likumi gribēja panākt attiecībā uz ienaidnieku mīlēšanu.
Par tuvākā mīlēšanu, 3.Moz. 19:18:
VD māca arī par palīdzību ienaidniekam, Sal. pam. 25:21.22:
VD Dievs pavēlēja iznīcināt Israēla tautas pretiniekus, sk. 5.Moz. 7:1.2:
5.Moz. 20:16-18:
VD laikā Israēliešiem bija svarīgi darīt visu, lai viņi pielūgtu tikai dzīvo Dievu un nepievērstos elkiem. Tāpēc arī šādi norādījumi, tāpēc arī bija tikai viena centrāla Dieva pielūgšanas vieta ar upuru pienešanu. Un dzīvā Dieva, visa radītāja centralitātes atklāšana bija tas, kas israēliešiem bija jādara citu tautu priekšā. Labvēlību israēlieši parādīja visiem, kas pievērsās dzīvajam Dievam (piem., moabiete Rute, sk. Rutes gr.), bet norobežojās no tiem, kas nebija israēlieši (piem., nedrīkstēja laulāties ar cittautiešiem) un pat iznīcināja tos, kas bija naidīgi pret israēliešiem.
Līdz ar to, kad Mt. 5:43 Jēzus atsaucas uz VD mācību “savu ienaidnieku ienīst”, runa ir par stāvēšanu pret citu Dievu pielūgšanas kārdinājumiem un praksēm. Bet līdz ar Jēzu atnāca jauna iespēja, kā izturēties arī pret citu Dievu pielūdzējiem un nebūt ar viņiem savaldzinātiem, proti, caur Jēzus atnesto glābšanu un jaunas sirds dāvināšanu, jaunpiedzimšanu, jaunu piederību Dievam, kas vairs nav tikai ārēja paklausība, bet iekšēja, jaunradīta cilvēka paklausība, kurā ir Dieva Svētais Gars (nevienu no Jēzus kalna svētrunas prasībām cilvēks pats nespēj izpildīt; ir vajadzīga paša Jēzus palīdzība, lai to spētu). Mīlēt ienaidnieku, tai skaitā svešu dievu pielūdzēju, ir iespējams ar Jēzus palīdzību, pie tam tā, ka tas arī sāk pielūgt un godināt dzīvo Dievu (sk. Mt. 5:16). Pie tam, tas ir veids, kā mēs kļūstam par Dieva bērniem: “ka jūs topat sava Debesu Tēva bērni”. Kļūstam nevis, ka ar darbiem mēs tiekam pestīti, bet pieaugšanas nozīmē, - saskaņā ar 48. p. Šajā – 48. p. – vārds pilnīgi (
τέλειοι, viensk.τέλειος- pilnīgs, perfekts, ar domu: novests līdz pilnībai, sasniedzis mērķi). Tā kā cilvēks ir radīts pēc Dieva tēla un līdzības, tad cilvēks savu mērķi piepilda tikai tad, kad viņš atspoguļo Dievu. Tātad Jēzus māca atdarināt Dievu savās attiecībās ar līdzcilvēkiem (44.,45. p.) un tā mēs būsim pilnīgi, proti, tā mēs piepildīsim mīlestības mērķi, kuru piepilda Dievs.Vajātāji un nīdēji ir tie paši citu dievu pielūdzēji, par kuriem runā VD. Mēs nedzīvojam VD ietvaros, kad bija jānorobežojas no citu dievu pielūdzējiem un viņi jāizskauž; mēs dzīvojam JD ietvaros, kad citu dievu pielūdzēji, kas mūs vajā, ir jāmīl un par viņiem jāaizlūdz, jo viņiem ir jāiepazīst Jēzus kā Glābējs un Kungs. Liela bīstamība ir nemīlēt ļaunos un netaisnos, jo Dievs viņus mīl.
Nevis norobežojoties no pasaules mēs mīlam Dievu, bet esot pasaulē, kur ir Dievs, mēs mīlam Dievu. Jēzus šeit nerunā par to, ka ar darbiem mēs kļūstam par Dieva bērniem; akcents ir uz to, ka ar to rīcību, ar kādu rīkojas Dievs, mēs uzģērbjam Jēzus dabu un attieksmi pret grēciniekiem. Grēcinieku mīlēšana dod liecību par mūsu pārvērsto iekšējo cilvēku, kas tagad mīl tāpat, kā Dievs, kurš mīl mūs katru un visus pasaules grēciniekus. Tieši tāpat kā Jēzus sekotāju raksturo nevis nenogalināšana, bet pat dusmu trūkums, nevis laulības nepārkāpšana, bet pat neiekārošana, tieši tāpat Jēzus sekotāju raksturo nevis citu dievu pielūdzēju nīšana, bet mīlēšana:
Ja Kristus sekotāji mīl tikai tos, kas viņus mīl, tad tā ir muitnieku draudze. Tikai tā draudze un tie kristieši, kas savā vidū un ārpus tās mīl tos, kas ir nepilnīgi, nespēj vienmēr atbildēt ar mīlestību vai arī ir atklāti grēcinieki, ļauni un netaisni, tā draudze tiecas piepildīt Jēzus vārdus: „Tāpēc esiet pilnīgi, kā jūsu Debesu Tēvs ir pilnīgs.”