1 Kad Viņš ļaužu pulku redzēja, Viņš uzkāpa kalnā un nosēdās, un Viņa mācekļi sapulcējās pie Viņa.
2 Savu muti atdarījis, Viņš tos mācīja, sacīdams:
Mateja ev. saturs veidots ap 5 lielām runām (sk. Ievads. Mateja evaņģēlijs). Mt. 5.-7.nod. ir pirmā no šīm runām, kas tiek saukta par Kalna svētrunu, jo Jēzus to sacīja kalnā.
Tā kā galvenā lieta, uz ko Jēzus aicināja cilvēkus, bija grēku nožēla un atgriešanās pie Dieva (sk. Jēzus kalpošanas sākumu Mt. 4:17), tad saskaņā ar to arī redzam Jēzus aprakstīto reakciju uz “ļaužu pulku” (grieķu val. daudzskaitlī - “ļaužu pulkus”) šeit: Jēzus tos mācīja (sk. Mt. 7:28, kur pēc Kalna svētrunas noslēguma arī ļaužu pulki ir daudzskaitlī). Arī Mr. 6:34 rāda, ka Jēzus iežēlošanās par cilvēkiem rezultējās nevis pirmākārt ar viņu fizisko vajadzību apmierināšanu, bet to mācīšanu:
34 Un Jēzus, izkāpdams malā, redzēja daudz ļaužu, un sirds Viņam par tiem iežēlojās, jo tie bija kā avis, kam nav gana, un Viņš sāka tos daudz mācīt.”
Jēzus mācekļi bija īpašā Jēzus uzmanības lokā. Lasot evaņģēlijus atkal un atkal redzam, ka tieši mācekļi saņēma tādas Jēzus mācības un skaidrojumus, ko nesaņēma citi.
Uzkāpšana kalnā ir līdzīga ar to, ka Mozus Sinaja kalnā no Dieva saņēma bauslību Israēla tautai (sk. Ievads. Mateja evaņģēlijs arī citas paralēles, kas tiek vilktas starp Jēzu un Mozu, kā tās var pamanīt Mateja evaņģēlijā). Šeit kalnā Jēzus skaidro, kas raksturo un kam jāraksturo Viņa sekotājus.
Komentāri
Mateja ev. saturs veidots ap 5 lielām runām (sk. Ievads. Mateja evaņģēlijs). Mt. 5.-7.nod. ir pirmā no šīm runām, kas tiek saukta par Kalna svētrunu, jo Jēzus to sacīja kalnā.
Tā kā galvenā lieta, uz ko Jēzus aicināja cilvēkus, bija grēku nožēla un atgriešanās pie Dieva (sk. Jēzus kalpošanas sākumu Mt. 4:17), tad saskaņā ar to arī redzam Jēzus aprakstīto reakciju uz “ļaužu pulku” (grieķu val. daudzskaitlī - “ļaužu pulkus”) šeit: Jēzus tos mācīja (sk. Mt. 7:28, kur pēc Kalna svētrunas noslēguma arī ļaužu pulki ir daudzskaitlī). Arī Mr. 6:34 rāda, ka Jēzus iežēlošanās par cilvēkiem rezultējās nevis pirmākārt ar viņu fizisko vajadzību apmierināšanu, bet to mācīšanu:
Jēzus mācekļi bija īpašā Jēzus uzmanības lokā. Lasot evaņģēlijus atkal un atkal redzam, ka tieši mācekļi saņēma tādas Jēzus mācības un skaidrojumus, ko nesaņēma citi.
Uzkāpšana kalnā ir līdzīga ar to, ka Mozus Sinaja kalnā no Dieva saņēma bauslību Israēla tautai (sk. Ievads. Mateja evaņģēlijs arī citas paralēles, kas tiek vilktas starp Jēzu un Mozu, kā tās var pamanīt Mateja evaņģēlijā). Šeit kalnā Jēzus skaidro, kas raksturo un kam jāraksturo Viņa sekotājus.