Komentāri

Nav rezultātu

Matejs turpina rādīt pravietojumu piepildīšanos. Kā vēlāk redzam mācekļu uzdotajā jautājumā par Ēliju (Mateja ev. 17:10-13), Mateja izvēle parādīt Jāņa Kristītāja kā Ēlijas kalpošanu pirms Jēzus publiskās kalpošanas bija nepieciešamība jūdu dēļ.Masveidīgā cilvēku kristīšanās ar grēku nožēlas kristību (sk. Marka ev. 1:4) rāda grēka apmērus (atkal: garīgās situācijas iezīmēšana līdzīgi kā iepriekš Mateja ev.). Arī Jēzus kalpošanā vēlāk: līdzību lietošana ir norādījums uz cilvēku grēcīgumu un daudzu nevēlēšanos atgriezties no grēkiem (Mateja ev. 13:10-15).

Jāņa kristītie atzina, ka ar fizisku piederību pie Israēla tautas nepietiek, bet ka ir vajadzīgs nožēlot grēkus – jau apzinātā vecumā (sk. Jāņa vēsti Mateja ev. 3.nod.). Pēc šīs kristīšanās ir svarīgi uzrādīt atgriešanās augļus, sk. Mateja ev. 3:8-10. Līdz ar to tiem, kas šodien bērnu kristīšanai velk paralēles ar apgraizīšanas praksi vecās derības laikā, būtu jānonāk pie līdzīgas atziņas: tāpat kā toreiz zīdaiņa vecumā apgraizītajiem šī zīme nepalīdzēja iegūt mūžīgo dzīvību bez apzinātas grēku nožēlas, tā arī bērnībā kristītiem šodien bez apzinātas grēku noželas no tā nekāds labums nebūs. Bez tam: pēc Jēzus nāves un augšāmcelšanās apgraizīšanai vairs nebija nekādas nozīmēs (sk. Filipiešiem 2:3).

Mārtiņš Balodis