Divi kalpi līdzībā meklēja vietu, kur ieguldīt un to atrada. Trešais nemeklēja vietu un neieguldīja nekur. Jautājums: kāpēc? Līdzība atklāj, ka pirmie divi vērtēja kungu par kungu, bet trešais nevērtēja savu kungu par kungu.
Dažkārt mūsu grūtības izvēlēties īsto ieguldīšanas “vietu” ietekmē tas, ka mēs pietiekoši nopietni nevērtējam savu Kungu Jēzu par savu Kungu visam, kas mēs esam un kas mums uzticēts. Vai arī mēs neredzam sevi tā, kā mūs redz Jēzus, - attiecībā uz mums dotajām spējām. Šajā līdzībā uzticētās lietas tika uztvertas tik dabīgi, ka kalpi pat par tām nejautāja.
Ievērosim arī to, ka Jēzus būtu varējis šo līdzību stāstīt arī par kādu taisnīgu un labu kungu. Bet tādam jau būtu vieglāk pakļauties arī tādam kalpam kā trešais, kurš nevēlas pakļauties kungam. Bet Jēzus stāsta līdzību par netaisnu kungu, kuram ir ļoti grūti pakļauties. 1.Pēt. 2:18: “Kalpi, paklausiet saviem kungiem visā bijībā, ne vien labajiem un lēnajiem, bet arī ļaunajiem.” Jēzus, lai pastiprinātu šīs līdzības mācību, proti: esi darbīgs ar to, kas tev ir dots, atcerēdamies, ka Viņš ir Kungs, izvēlējās runāt par netaisnu kungu, kuram ir jāpakļaujas. Tādā veidā neatvairāma kļūst mūsu atbildība darboties pareizi jebkādos apstākļos.
Divi pirmie apzinājās, ka kungs viņiem ir uzticējis savu mantu (14. un 27.p.), par kuras lietošanu viņš prasīs norēķinu.
Katram ir iedots, lai kas tas būtu. Iedots no Jēzus.
Mums ir iedots saskaņā ar mūsu spējām. Mums nav jāsalīdzinās savā starpā. Jēzus mums ir iedevis pēc mūsu spējām. Viss, ko piedzīvojam, mums ir saskaņā ar mūsu spējām. Un arī atbildību mēs nesīsim tikai par sevi, saskaņā ar to, kas mums pēc mūsu spējām ir iedots.
Kā nekļūt par trešo kalpu? - Kunga un trešā kalpa saruna 24.-27.p. to atklāj:
1. Nebaidies pazaudēt savu aprēķināto ieguvumu sekošanā Kristum. Trešais kalps baidījās. Ļoti iespējams, ka viņš zināja, ka viņa kungs no viņa paša paņems prom to, ko kalps būs sastrādājis. Jo kungs taču tāds bija: pļāva, kur nebija sējis, un salasīja, kur nebija kaisījis. Iespējams viņš domāja: lai cik es sastrādāšu, mans kungs man to tik un tā atņems. Tas nozīmē, ka trešā kalpa bailes no kunga bija saistītas ar bailēm pazaudēt savu sastrādāto pienesumu. Tātad viņa problēma bija redzēt kungu par kungu, neatkarīgi no viņa dabas.
Vai mēs esam gatavi pazaudēt sevi visu kalpošanā Jēzum? Vai arī mēs baidāmies zaudēt kaut ko, ko mēs varētu izmantot savā labā: savu naudu, veselību, attiecības? Ja tā, tad mēs mazāk liecinām, mazāk upurējamies utt. Lai nezaudētu kaut ko, ko mēs varētu saukt par savu. Bet atcerēsimies Jēzus vārdus, Mt. 16:24.25:
24 Tad Jēzus sacīja uz Saviem mācekļiem: "Ja kas grib Man sekot, tam būs sevi aizliegt, ņemt savu krustu un sekot Man.
25 Jo, kas grib izglābt savu dzīvību, tas to zaudēs; un, kas savu dzīvību zaudē Manis dēļ, tas to mantos. ...”
Nebaidies pazaudēt savu aprēķināto ieguvumu sekošanā Kristum.
2. Neesi ļauns un slinks. Trešais kalps tiek saukts par blēdīgu un kūtru jeb var tulkot: ļaunu un slinku (πονηρὲ δοῦλε καὶ ὀκνηρέ). Iemesls rezervētai kristīgai dzīvei, kurā taupam sevi sev, ir ļaunums. Tas nozīmē, ka mūsu sirdis nav tīras. Tāpēc arī slinkums. Rom. 12:11 sākumā Pāvils arī lieto šo vārdu “slinks”: “Savā darbā neesiet kūtri ...” jeb burtiski: “neesiet slinki dedzībā”.
3. Vienmēr atceries, ka Jēzus ir Kungs. Jēzus gan līdzībā stāstīja par bargu kungu, kas pļāva, kur nebija sējis, un salasīja, kur nebija kaisījis. Jēzus ir labs Kungs. Bet princips līdzībā ir skaidrs: Jēzus ir Kungs un noteiks pilnīgi visu, nevis tu vai es. Mums Viņam būs jāatbild par savu dzīvi.
Pirmie divi tika uzteikti par viņu godīgumu un uzticību (ἀγαθὲ καὶ πιστέ). Tas nozīmē, ka viņi rēķinājās, ka kungs ir kungs. Būsim arī mēs uzticīgi Jēzum. Viņš ir Kungs.
4. “Laid apgrozībā” to, ko Jēzus tev ir uzticējis. Tam ir vērtība un tas nesīs augļus. Tad, kad darbīgi izdzīvojam to, ko Dievs tik īpašu, pat šķietami vienkāršu, mums ir uzticējis, tad neviens nav viduvējība. Tad mēs darbojamies ar paša Ķēniņa uzticēto.
5. Lūdz Dievu par šīm lietām un rīkojies.
Mums Jēzum būs jādod atpakaļ Viņa mums dotās spējas un talants pavairotā pakāpē. Tas pagodina Jēzu. Pirmo divu kalpu rīcība ne tikai izpelnījās uzslavu un atalgojumu; šī rīcība parādīja, ka viņi vērtēja savu kungu par kungu.
Tas, ka Jēzus ir nomiris par mūsu grēkiem un ir mūsu Glābējs, ir lielākais iemesls, lai mēs savu dzīvi un visu sevi atdotu Viņam. Mēs esam dārgi atpirkti un piederam Jēzum (1.Kor. 6:19.20).
Komentāri
Divi kalpi līdzībā meklēja vietu, kur ieguldīt un to atrada. Trešais nemeklēja vietu un neieguldīja nekur. Jautājums: kāpēc? Līdzība atklāj, ka pirmie divi vērtēja kungu par kungu, bet trešais nevērtēja savu kungu par kungu.
Dažkārt mūsu grūtības izvēlēties īsto ieguldīšanas “vietu” ietekmē tas, ka mēs pietiekoši nopietni nevērtējam savu Kungu Jēzu par savu Kungu visam, kas mēs esam un kas mums uzticēts. Vai arī mēs neredzam sevi tā, kā mūs redz Jēzus, - attiecībā uz mums dotajām spējām. Šajā līdzībā uzticētās lietas tika uztvertas tik dabīgi, ka kalpi pat par tām nejautāja.
Ievērosim arī to, ka Jēzus būtu varējis šo līdzību stāstīt arī par kādu taisnīgu un labu kungu. Bet tādam jau būtu vieglāk pakļauties arī tādam kalpam kā trešais, kurš nevēlas pakļauties kungam. Bet Jēzus stāsta līdzību par netaisnu kungu, kuram ir ļoti grūti pakļauties. 1.Pēt. 2:18: “Kalpi, paklausiet saviem kungiem visā bijībā, ne vien labajiem un lēnajiem, bet arī ļaunajiem.” Jēzus, lai pastiprinātu šīs līdzības mācību, proti: esi darbīgs ar to, kas tev ir dots, atcerēdamies, ka Viņš ir Kungs, izvēlējās runāt par netaisnu kungu, kuram ir jāpakļaujas. Tādā veidā neatvairāma kļūst mūsu atbildība darboties pareizi jebkādos apstākļos.
Kā nekļūt par trešo kalpu? - Kunga un trešā kalpa saruna 24.-27.p. to atklāj:
1. Nebaidies pazaudēt savu aprēķināto ieguvumu sekošanā Kristum. Trešais kalps baidījās. Ļoti iespējams, ka viņš zināja, ka viņa kungs no viņa paša paņems prom to, ko kalps būs sastrādājis. Jo kungs taču tāds bija: pļāva, kur nebija sējis, un salasīja, kur nebija kaisījis. Iespējams viņš domāja: lai cik es sastrādāšu, mans kungs man to tik un tā atņems. Tas nozīmē, ka trešā kalpa bailes no kunga bija saistītas ar bailēm pazaudēt savu sastrādāto pienesumu. Tātad viņa problēma bija redzēt kungu par kungu, neatkarīgi no viņa dabas.
Vai mēs esam gatavi pazaudēt sevi visu kalpošanā Jēzum? Vai arī mēs baidāmies zaudēt kaut ko, ko mēs varētu izmantot savā labā: savu naudu, veselību, attiecības? Ja tā, tad mēs mazāk liecinām, mazāk upurējamies utt. Lai nezaudētu kaut ko, ko mēs varētu saukt par savu. Bet atcerēsimies Jēzus vārdus, Mt. 16:24.25:
Nebaidies pazaudēt savu aprēķināto ieguvumu sekošanā Kristum.
2. Neesi ļauns un slinks. Trešais kalps tiek saukts par blēdīgu un kūtru jeb var tulkot: ļaunu un slinku (
πονηρὲ δοῦλε καὶ ὀκνηρέ). Iemesls rezervētai kristīgai dzīvei, kurā taupam sevi sev, ir ļaunums. Tas nozīmē, ka mūsu sirdis nav tīras. Tāpēc arī slinkums. Rom. 12:11 sākumā Pāvils arī lieto šo vārdu “slinks”: “Savā darbā neesiet kūtri ...” jeb burtiski: “neesiet slinki dedzībā”.3. Vienmēr atceries, ka Jēzus ir Kungs. Jēzus gan līdzībā stāstīja par bargu kungu, kas pļāva, kur nebija sējis, un salasīja, kur nebija kaisījis. Jēzus ir labs Kungs. Bet princips līdzībā ir skaidrs: Jēzus ir Kungs un noteiks pilnīgi visu, nevis tu vai es. Mums Viņam būs jāatbild par savu dzīvi.
Pirmie divi tika uzteikti par viņu godīgumu un uzticību (
ἀγαθὲ καὶ πιστέ). Tas nozīmē, ka viņi rēķinājās, ka kungs ir kungs. Būsim arī mēs uzticīgi Jēzum. Viņš ir Kungs.4. “Laid apgrozībā” to, ko Jēzus tev ir uzticējis. Tam ir vērtība un tas nesīs augļus. Tad, kad darbīgi izdzīvojam to, ko Dievs tik īpašu, pat šķietami vienkāršu, mums ir uzticējis, tad neviens nav viduvējība. Tad mēs darbojamies ar paša Ķēniņa uzticēto.
5. Lūdz Dievu par šīm lietām un rīkojies.
Mums Jēzum būs jādod atpakaļ Viņa mums dotās spējas un talants pavairotā pakāpē. Tas pagodina Jēzu. Pirmo divu kalpu rīcība ne tikai izpelnījās uzslavu un atalgojumu; šī rīcība parādīja, ka viņi vērtēja savu kungu par kungu.
Tas, ka Jēzus ir nomiris par mūsu grēkiem un ir mūsu Glābējs, ir lielākais iemesls, lai mēs savu dzīvi un visu sevi atdotu Viņam. Mēs esam dārgi atpirkti un piederam Jēzum (1.Kor. 6:19.20).