Komentāri

Nav rezultātu
14 Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu,
15 un vienam viņš deva piecus talentus, otram divus un trešam vienu, katram pēc viņa spējām, un pats tūdaļ aizceļoja.

Līdzība par talantiem, kas bija liela naudas vienība senajā pasaulē, atklāj darba vidi: ir bagāts kungs, kuram ir kalpi, kuriem ir jārada peļņa savam kungam. τάλαντον, lietv.: svara mērvienība: naudas summa, kas svēra talantu, dažādās vietās dažādā daudzumā. Atiskais talants bija līdzvērtīgs 60 atiskajām minām jeb 6000 drahmām; viens talants sudraba Israēlā svēra ap 45kg; viens talants zelta Israēlā svēra ap 91kg.

Šī līdzība ir viena no vairākām savā kontekstā (Mt. 24. un 25.nod.), kura rāda, kā gaidīt Jēzus atkal atnākšanu. Ar šīs līdzības palīdzību Jēzus rāda, ka šajā gaidīšanas laikā ir jābūt darbīgiem ar to, ko Viņš katram ir uzticējis, atceroties, ka Viņš – Jēzus – ir Kungs. Ja iepriekšējā līdzība par 10 jaunavām (Mt. 25:1-13) beidzās ar vārdiem: „Tāpēc esiet modrīgi, jo jūs nezināt ne dienu, nedz stundu, kurā Cilvēka Dēls nāks,” akcentējot modrību un gaidīšanu, tad šī līdzība dod šo pamācību: „Jo ikvienam, kam ir, tiks dots, un tam būs pārpilnība, bet no tā, kam nav, atņems to, kas tam ir.”

  1. Pati līdzība rāda, ka vārdi: „kam ir, tiks dots” nozīmē: kas ir darbojies ar uzticēto un kas to ir vairojis, tam tiek dots vēl; savukārt vārdi „kam nav, atņems to, kas tam ir” nozīmē: kas nav vairojis to, kas viņam uzticēts, tam tiks atņemts arī uzticētais.
  2. Neviens no kalpiem neiebilda, ka viņam būtu ticis uzticēts par daudz vai par maz. Tas vispār netiek apspriests. Tas nozīmē arī to, ka tas, ko Jēzus mums uztic kalpošanai, ir ļoti dabīga daļa no tā, kas mēs esam un esam aicināti būt. Viņš ir Kungs, ne mēs. Tava rīcība un pienesums nav opcija tavai dzīvei. Tas, kas tu esi un ko tu dari, ir tas, kas tu esi - dzīves nozīmē.

Jēzus klausītāji noteikti ļoti labi saprata, kā tajā laikā rīkojās bagāti kungi un ko vajadzēja darīt viņu kalpiem.

  1. Iespējams, ka trešajam kalpam ir taisnība, kad viņš savu kungu raksturoja kā bargu un netaisnu cilvēku, 24.p. Un 26.p. kunga vārdi nav “... ja tu zināji” (grieķu val. bez “ja”), bet kā apgalvojums vai pat kā jautājums: “...tu zināji, ka es pļauju, kur neesmu sējis, un salasu, kur neesmu kaisījis?” Tātad kungs nemaz nenoliedz to, ko kalps par viņu sacīja.
  2. Pats Jēzus kādā vietā sacīja, Mr. 10:42: “Jūs zināt, ka tie, ko par tautu valdniekiem tur, tie tās apspiež, un viņu lielie kungi tām dara pāri.”
  3. Tātad šajā līdzība, visticamāk, Jēzus tiešām runā par bargu un netaisnu kungu.
  4. Jēzus savās līdzībās, kurās mēs saprotam, ka Viņš runā par sevi vai Dievu, mēdza izmantot negatīvus tēlus, lai dotu mācību. Piem., netaisnais tiesnesis un atraitne – lūgt Dievu un nepagurt (Lk. 18:1-8); zaglis naktī - Jēzus atkalatnākšana (Mt. 24:43.44; Lk. 12:39.40; Atkl. 3:3).

Kāds bija mērķis naudas uzticēšanai līdzībā? – Pelnīt priekš kunga! Kāds ir mērķis Kristus uzdevumiem mums kā kristiešiem? –Kalpot Jēzum atceroties, ka Viņš ir Kungs, kas katram atmaksās saskaņā ar to, ko katrs būs darījis. Ap. Pāvils māca Kol. 3:23:

23 Visu ko darāt, darait no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem ...
Mārtiņš Balodis