14 Un, nākuši pie mācekļiem, viņi redzēja daudz ļaužu pie tiem un rakstu mācītājus, kas ar tiem sarunājās.
15 Un tūdaļ visi ļaudis, kas Viņu redzēja, izbijās un pieskrējuši To sveicināja.
16 Un Viņš tiem vaicāja: "Ko jūs ar tiem runājāt?"
Nokāpjot no apskaidrošanas kalna (iepriekšējais notikums) Jēzus un 3 mācekļi, kas bija kopā ar Viņu, sastop atlikušos mācekļus kalpošanas problēmā: 17. un 18.p. rāda, ka mācekļi nebija varējuši izdzīt ļaunu garu no kāda cilvēka. Viņi ko tādu jau bija darījuši iepriekš (sk. Mr. 6:7.12.13). Kāpēc šoreiz viņi nespēja?
29.p. ir atbilde:
29 Un Viņš tiem sacīja: “Šī suga citādi nevar iziet kā vien ar Dieva lūgšanu un gavēšanu."
Šie pirmie panti šajā notikumā rāda, ka sākotnēji mācekļi meklēja problēmas risinājumu nepareizā vietā, proti, viņi sarunājās ar rakstu mācītājiem (14.p. vietniekvārds “tiem” (αὐτούς) attiecas uz mācekļiem; arī 16.p. pirmais “tiem” (αὐτούς) attiecas uz mācekļiem). 16.p. ir Jēzus jautājums: “Ko jūs ar tiem runājāt?”, kur vārds “runājāt” ir συζητεῖτε, tag., akt., indik. no συζητέω, kas ir saliktenis, tulkojas: kopā meklēt, bet to var tulkot arī: diskutēt, strīdēties, iztaujāt. 16.p. šie “meklētāji kopā” ir mācekļi, bet 14.pantā tas pats vārds lietots par rakstu mācītājiem, kas sarunājās ar mācekļiem jeb meklēja kopā ar mācekļiem. Par ko viņi runāja, varam tikai minēt. Varbūt par nespēju izdzīt ļauno garu no tālāk minētā zēna? Varbū par pašu Jēzu? Jebkurā gadījumā Jēzus jautājums 16.p., šķiet, netieši norāda, ka ar rakstu mācītājiem nekas kopā nebija jāmeklē.
15.pants rāda, ka, Jēzum nākot, cilvēki atzina Viņa autoritāti un pārākumu. Mācekļi, kuriem bija problēma kalpošanā, nepievērsa Jēzum tik lielu uzmanību. Vai tas norāda uz kādu ne tik labu iespaidu uz mācekļiem no rakstu mācītāju puses? Nezinām. Skaidrs ir tas, ka rakstu mācītāji atkal un atkal ir atainoti kā Jēzus pretinieki. Un tie, kas ir pret Jēzu, nespēj ne priekšā pateikt, ne konsultēt Kristus sekotājus tad, kad viņi ir nonākuši kalpošanas grūtībās.
Komentāri
Nokāpjot no apskaidrošanas kalna (iepriekšējais notikums) Jēzus un 3 mācekļi, kas bija kopā ar Viņu, sastop atlikušos mācekļus kalpošanas problēmā: 17. un 18.p. rāda, ka mācekļi nebija varējuši izdzīt ļaunu garu no kāda cilvēka. Viņi ko tādu jau bija darījuši iepriekš (sk. Mr. 6:7.12.13). Kāpēc šoreiz viņi nespēja?
29.p. ir atbilde:
Šie pirmie panti šajā notikumā rāda, ka sākotnēji mācekļi meklēja problēmas risinājumu nepareizā vietā, proti, viņi sarunājās ar rakstu mācītājiem (14.p. vietniekvārds “tiem” (
αὐτούς) attiecas uz mācekļiem; arī 16.p. pirmais “tiem” (αὐτούς) attiecas uz mācekļiem). 16.p. ir Jēzus jautājums: “Ko jūs ar tiem runājāt?”, kur vārds “runājāt” irσυζητεῖτε, tag., akt., indik. noσυζητέω, kas ir saliktenis, tulkojas: kopā meklēt, bet to var tulkot arī: diskutēt, strīdēties, iztaujāt. 16.p. šie “meklētāji kopā” ir mācekļi, bet 14.pantā tas pats vārds lietots par rakstu mācītājiem, kas sarunājās ar mācekļiem jeb meklēja kopā ar mācekļiem. Par ko viņi runāja, varam tikai minēt. Varbūt par nespēju izdzīt ļauno garu no tālāk minētā zēna? Varbū par pašu Jēzu? Jebkurā gadījumā Jēzus jautājums 16.p., šķiet, netieši norāda, ka ar rakstu mācītājiem nekas kopā nebija jāmeklē.15.pants rāda, ka, Jēzum nākot, cilvēki atzina Viņa autoritāti un pārākumu. Mācekļi, kuriem bija problēma kalpošanā, nepievērsa Jēzum tik lielu uzmanību. Vai tas norāda uz kādu ne tik labu iespaidu uz mācekļiem no rakstu mācītāju puses? Nezinām. Skaidrs ir tas, ka rakstu mācītāji atkal un atkal ir atainoti kā Jēzus pretinieki. Un tie, kas ir pret Jēzu, nespēj ne priekšā pateikt, ne konsultēt Kristus sekotājus tad, kad viņi ir nonākuši kalpošanas grūtībās.