Izsūtītie 12 apustuļi kalpoja (12.,13.p.), bet no 14.p. saprotam, ka Jēzus kalpošana ir bijusi tā, kuru vērtēja cilvēki. Tas liek domāt par to, cik ļoti 12 apustuļu kalpošanā centrālu lomu ieņēma Jēzus! Mācekļi nebija piesaistījuši uzmanību sev, bet Jēzum.
Īpaša uzmanība tiek veltīta Hērodam. Viņu sauca arī par Hērodu Antipu un viņš saņēma valdīšanu pār Galileju un Pereju pēc sava tēva Hēroda Lielā nāves 4.g.p.m.ē. un valdīja līdz 39.g.m.ē. (viņa brālis Arhelavs saņēma Jūdeju un Samariju, bet tās pārvaldīja tikai līdz 6.g.m.ē.). Filips bija Hēroda Antipas pusbrālis, kurš arī pēc Hēroda lielā nāves saņēma pārvaldībā daļu no tēva īpašuma.
14.-16.p. rāda Hēroda nepareizo pārliecību par to, ka Jēzus ir Jānis Kristītājs. Kaut arī Hēroda domāšana par Jēzu bija nepareiza, taču tā parāda, ka viņa cilvēciskajā skatījumā Jēzus darbība bija kā augšāmceltā brīnumainas spējas. Tādā veidā redzam, ka pat zemes pārvaldnieks Hērods Jēzus darbību raksturoja kā kaut ko lielāku par parasta cilvēka darbību.
15.p. rāda cilvēku spriedumus un domas par Jēzu: Viņš ir cilvēks, tikai ar īpašām spējām kā tas bija raksturīgi atsevišķiem praviešiem.
17.p. ievada vārds „jo”, kas liek domāt, ka Hēroda spriedums izrietēja no tā, ko Hērods bija izdarījis ar Jāni.
Jāņa Kristītāja dzīves aicinājums bija būt priekšgājējam Jēzum, sagatavot Viņam ceļu (sk. Lk. 1:15-17.76.77). Jānis to bija uzticīgi darījis līdz galam.
Hēroda grēki:
laulība ar sava brāļa sievu; tas bija pret Dieva gribu (3.Moz. 18:16);
Jāņa apcietināšana par to, kas viņš uzdrošinājās to pateikt Hērodam (17.p.); sk. arī Lk. 3:19.20;
balstoties uz 22. un 23.p. izteiktajiem nepārdomātajiem piedāvājumiem meitenei, varam domāt, ka Hērodu vadīja baudkāre vai pat Hērodijas meitas iekārošana: „labi patika Hērodam un tiem, kas līdz pie galda sēdēja” (22.p.);
izpatikšana citiem: „Un ķēniņš ļoti noskuma; tomēr zvēresta un to dēļ, kas pie galda sēdēja, tas negribēja viņu atraidīt.” (26.p.);
pavēle nogalināt Jāni Kristītāju: „Un ķēniņš tūdaļ sūtīja bendi un pavēlēja atnest viņa galvu.” (27.p.);
Hērods neņēma vērā Jāņa sludināto vēsti, kas iespējams sevī saturēja to, ko uzzinām par Jāņa sludināto no evaņģēlijiem un kas bija nopietna, lai Hērodam liktu aizdomāties par to, kas viņam tika sludināts, sk. 20.p.
Pirms Jēzus tika krustā sists, uzzinām, ka Hērods sen bija gribējis Jēzu redzēt,
Lk. 23:8: "Bet, kad Hērods Jēzu redzēja, tas tapa līksms. Jo tas jau sen gribēja Viņu redzēt, tādēļ ka tas daudz par Viņu bija dzirdējis un cerēja kādu zīmi no Viņa redzēt.”
Tomēr, kā rāda Bībele, tas bija tikai ziņkārības dēļ, ne lai atgrieztos no grēkiem.
Mr. 6:14-29 ir tik daudz grēcīgas rīcības un izvēles, kas labi ilustrē grēkā dzīvojošu cilvēku samezglotās dzīves. Pie tam, tās cita citai dod kontekstu grēkam.
Komentāri
Izsūtītie 12 apustuļi kalpoja (12.,13.p.), bet no 14.p. saprotam, ka Jēzus kalpošana ir bijusi tā, kuru vērtēja cilvēki. Tas liek domāt par to, cik ļoti 12 apustuļu kalpošanā centrālu lomu ieņēma Jēzus! Mācekļi nebija piesaistījuši uzmanību sev, bet Jēzum.
Īpaša uzmanība tiek veltīta Hērodam. Viņu sauca arī par Hērodu Antipu un viņš saņēma valdīšanu pār Galileju un Pereju pēc sava tēva Hēroda Lielā nāves 4.g.p.m.ē. un valdīja līdz 39.g.m.ē. (viņa brālis Arhelavs saņēma Jūdeju un Samariju, bet tās pārvaldīja tikai līdz 6.g.m.ē.). Filips bija Hēroda Antipas pusbrālis, kurš arī pēc Hēroda lielā nāves saņēma pārvaldībā daļu no tēva īpašuma.
14.-16.p. rāda Hēroda nepareizo pārliecību par to, ka Jēzus ir Jānis Kristītājs. Kaut arī Hēroda domāšana par Jēzu bija nepareiza, taču tā parāda, ka viņa cilvēciskajā skatījumā Jēzus darbība bija kā augšāmceltā brīnumainas spējas. Tādā veidā redzam, ka pat zemes pārvaldnieks Hērods Jēzus darbību raksturoja kā kaut ko lielāku par parasta cilvēka darbību.
15.p. rāda cilvēku spriedumus un domas par Jēzu: Viņš ir cilvēks, tikai ar īpašām spējām kā tas bija raksturīgi atsevišķiem praviešiem.
17.p. ievada vārds „jo”, kas liek domāt, ka Hēroda spriedums izrietēja no tā, ko Hērods bija izdarījis ar Jāni.
Jāņa Kristītāja dzīves aicinājums bija būt priekšgājējam Jēzum, sagatavot Viņam ceļu (sk. Lk. 1:15-17.76.77). Jānis to bija uzticīgi darījis līdz galam.
Hēroda grēki:
Pirms Jēzus tika krustā sists, uzzinām, ka Hērods sen bija gribējis Jēzu redzēt,
Tomēr, kā rāda Bībele, tas bija tikai ziņkārības dēļ, ne lai atgrieztos no grēkiem.
Mr. 6:14-29 ir tik daudz grēcīgas rīcības un izvēles, kas labi ilustrē grēkā dzīvojošu cilvēku samezglotās dzīves. Pie tam, tās cita citai dod kontekstu grēkam.