40 Un tie Viņu izsmēja. Bet Viņš, visus izdzinis, ņem Sev līdzi bērna tēvu un māti un tos, kas līdz ar Viņu bija, un ieiet, kur bērns gulēja.
41 Un Viņš satvēra bērna roku un saka uz to: "Talita, kūmi!" Tas ir tulkots: "Meitiņ, Es tev saku, celies augšā!"
42 Un meitiņa tūlīt cēlās un staigāja; tā bija divpadsmit gadus veca. Un tos tūliņ pārņēma liels uztraukums.
43 Un Viņš tiem stipri piekodināja, ka neviens to nedabūtu zināt, un lika tai dot ēst.
Izsmējēju rīcība neapturēja Jēzu. Viņš tos izdzina ārā no nama. Varam domāt, ka Jēzus to darīja, tāpēc ka Viņš negribēja izrādīties viņu priekšā. Jēzus grib cilvēkus izglābt, tāpēc Viņa palīdzība ir vērsta ne tikai uz fiziskas vajadzības apmierināšanu, bet pāri visam, lai cilvēki caur ticību Viņam tiktu izglābti (sk. piem., Jņ. 9.nod.). Izsmējēji neticēja Jēzum un nepiedzīvoja to, ko Viņš spēj darīt. Meitenes tēvs savā izmisumā lika savu ticību uz Jēzu un viņu, kā arī meitenes māti un mācekļus Jēzus ņēma sev līdzi.
“Talita, kūmi!” ir aramiešu valodā teikti vārdi. (Matejs un Lūkas arī atstāsta šo notikumu, bet nelieto aramiešu valodu, sk. Mt. 9:18-26 un Lk. 8:40-56. Arī citur Marka ev. Jēzus sacītie vārdi īpašos gadījumos ir uzrakstīti aramiešu valodā. Sk. arī Mr. 7:34 (Efata); 14:36 (Aba); 15:34 (Eloī, Eloī, lamā zabahtani?); vēl arī 3:17; 7:11; 15:22.) Šajā notikumā iemesls noteikti nav tas, ka aramiešu valodā šie vārdi ir spēcīgāki nekā grieķu valodā vai ka tos vajadzētu atkārtot kā formulu, un tad viss notiks arī šodien. Drīzāk atmiņas par šo notikumu Pēterim, kurš ir aiz Marka ev. (sk. Ievads. Marka evaņģēlijs), bija tik emocionāli piesātinātas, ka viņš labprāt atcerējās Jēzus vārdus tā, kā tie skanēja pirmajā reizē. Matejs un Lūkas nebija šī notikuma aculiecinieki.
Uzmodināšana notika uzreiz, Jēzum vienreiz runājot un meitiņai tūlīt uzceļoties. Tas notika Dieva spēkā.
Izsmējēju rīcība neapturēja Jēzu uzmodināt meitiņu no mirušiem, bet Viņa nolūks nebija Viņa spēku darīt zināmu šiem izsmējējiem un arī citiem. Tādēļ Jēzus klātesošiem lieciniekiem “stipri piekodināja, ka neviens to nedabūtu zināt”. Jēzus nevēlējās, lai Viņa misija tiktu pārprasta, jo Viņa nākšanas lielākais nolūks bija izglābt cilvēkus no grēka, nāves un sātana varas. Jēzus darītie brīnumi deva liecību tam, ka Viņš ir Dieva Dēls.
Pavēle dot meitenei ēst varētu būt kā praktisks turpinājums tikko izteiktai pavēlei (43.p.) un veids, kā Jēzus skubināja šos vecākus savas meitas turpmāko dzīvi atkal redzēt ikdienišķā ritmā.
Komentāri
Izsmējēju rīcība neapturēja Jēzu. Viņš tos izdzina ārā no nama. Varam domāt, ka Jēzus to darīja, tāpēc ka Viņš negribēja izrādīties viņu priekšā. Jēzus grib cilvēkus izglābt, tāpēc Viņa palīdzība ir vērsta ne tikai uz fiziskas vajadzības apmierināšanu, bet pāri visam, lai cilvēki caur ticību Viņam tiktu izglābti (sk. piem., Jņ. 9.nod.). Izsmējēji neticēja Jēzum un nepiedzīvoja to, ko Viņš spēj darīt. Meitenes tēvs savā izmisumā lika savu ticību uz Jēzu un viņu, kā arī meitenes māti un mācekļus Jēzus ņēma sev līdzi.
“Talita, kūmi!” ir aramiešu valodā teikti vārdi. (Matejs un Lūkas arī atstāsta šo notikumu, bet nelieto aramiešu valodu, sk. Mt. 9:18-26 un Lk. 8:40-56. Arī citur Marka ev. Jēzus sacītie vārdi īpašos gadījumos ir uzrakstīti aramiešu valodā. Sk. arī Mr. 7:34 (Efata); 14:36 (Aba); 15:34 (Eloī, Eloī, lamā zabahtani?); vēl arī 3:17; 7:11; 15:22.) Šajā notikumā iemesls noteikti nav tas, ka aramiešu valodā šie vārdi ir spēcīgāki nekā grieķu valodā vai ka tos vajadzētu atkārtot kā formulu, un tad viss notiks arī šodien. Drīzāk atmiņas par šo notikumu Pēterim, kurš ir aiz Marka ev. (sk. Ievads. Marka evaņģēlijs), bija tik emocionāli piesātinātas, ka viņš labprāt atcerējās Jēzus vārdus tā, kā tie skanēja pirmajā reizē. Matejs un Lūkas nebija šī notikuma aculiecinieki.
Uzmodināšana notika uzreiz, Jēzum vienreiz runājot un meitiņai tūlīt uzceļoties. Tas notika Dieva spēkā.
Izsmējēju rīcība neapturēja Jēzu uzmodināt meitiņu no mirušiem, bet Viņa nolūks nebija Viņa spēku darīt zināmu šiem izsmējējiem un arī citiem. Tādēļ Jēzus klātesošiem lieciniekiem “stipri piekodināja, ka neviens to nedabūtu zināt”. Jēzus nevēlējās, lai Viņa misija tiktu pārprasta, jo Viņa nākšanas lielākais nolūks bija izglābt cilvēkus no grēka, nāves un sātana varas. Jēzus darītie brīnumi deva liecību tam, ka Viņš ir Dieva Dēls.
Pavēle dot meitenei ēst varētu būt kā praktisks turpinājums tikko izteiktai pavēlei (43.p.) un veids, kā Jēzus skubināja šos vecākus savas meitas turpmāko dzīvi atkal redzēt ikdienišķā ritmā.