14 Un, garām iedams, Viņš redzēja Leviju, Alfeja dēlu, pie muitas sēžam un tam saka: “Staigā Man pakaļ!” Un tas cēlies staigāja Viņam pakaļ!
Mums bieži liekas, ka Dievs mūs nepamana. Bet Dievs mūs pamana, jo Viņa uzmanība ir pievērsta mums. Ja mēs apzinātos, cik daudz tas ir, mēs varētu teikt līdzīgi, kā Ījabs savās sāpēs,
Īj. 13:27-28:
27 Tu iespied manas kāju pēdas siekstā, un Tu cieši vēro visas manas gaitas un laupi manām kājām katru kustības brīvību,
28 man, cilvēkam, kas tomēr izjūk kā tārpu sagrauzts rīks, kā drēbes, ko kodes saēdušas.
Īj. 14:1-3:
1 Cilvēks, no sievas dzimis, dzīvo tikai īsu brīdi un ir pilns nemiera.
2 Viņš uzaug kā puķe un novīst, viņš slīd kā ēna un nepastāv.
3 Un pār tādu Tu turi vaļā atvērtas Savas acis, un tādu Tu mani sauc Sava tiesneša krēsla priekšā!
Lūka savā evaņģēlijā Leviju sauc par Mateju (Lk. 6:15) un arī Mateja evaņģelijā, kuru viņš ir sarakstījis, viņš sevi sauc par Mateju, Mt. 9:9; 10:3. Interesanti, ka Mr. 3:18 viņš arī tiek saukts par Mateju.
Jēzus izvēle aicināt Leviju nebija nejauša. Evaņģēlijos lasām, ka Jēzus vairākus cilvēkus aicināja individuāli, lai tie Viņam sekotu. Bet tad ir kāds īpašs apraksts Lk. 6:12-16 par to, ka Jēzus pēc lūgšanās pavadītas nakts, kurā, varam domāt, Viņš runāja ar Savu debesu Tēvu par izraugamajiem apustuļiem, pēc tam tos izraudzīja. Un viņu starpā minēti vairāki, kurus Viņš jau bija aicinājis individuāli Sev sekot, un viens no tiem ir arī Levijs jeb Matejs.
Levijs bija muitnieks. Muitinieki tajā laikā ievāca muitu no cilvēkiem Romas valdības labā. Tādēļ viņu pašu tautieši jūdi muitniekus neieredzēja. Bez tam, muitnieki mēdza būt negodīgi. To labi ilustrē notikums par Caķeju (Lk. 19:1-10). (Sk. sīkāku aprakstu par muitniekiem Romas impērijā.) Tas nozīmē, ka Levijs nebaudīja ne Israēla tautas, ne arī reliģiskās dzīves vadītāju labvēlību. Bet tieši tādu cilvēku Jēzus aicināja Sev sekot.
Jēzus aicinājums bija ilgtermiņa aicinājums, jo grieķu val. “Staigā man pakaļ!” jeb “Seko man!” lietota prez., akt., imper. forma (Ἀκολούθει μοι). Un seko vienkāršs fakta apstiprinājums, ka Levijs to izdarīja.
Tieši tāpat, kā visu šo pantu raksturo Jēzus aktīva iesaistīšanās Levija dzīvē, tā arī Levija tūlītējā atsaukšanās vairāk runā par Jēzus lomu nekā Levija lomu. Protams, Levijs atsaucās, bet viņš atsaucās tāpēc, ka viņam bija vajadzīgs Jēzus. To labi parāda sekojošais apraksts, īpaši 17.p.
Komentāri
Mums bieži liekas, ka Dievs mūs nepamana. Bet Dievs mūs pamana, jo Viņa uzmanība ir pievērsta mums. Ja mēs apzinātos, cik daudz tas ir, mēs varētu teikt līdzīgi, kā Ījabs savās sāpēs,
Lūka savā evaņģēlijā Leviju sauc par Mateju (Lk. 6:15) un arī Mateja evaņģelijā, kuru viņš ir sarakstījis, viņš sevi sauc par Mateju, Mt. 9:9; 10:3. Interesanti, ka Mr. 3:18 viņš arī tiek saukts par Mateju.
Jēzus izvēle aicināt Leviju nebija nejauša. Evaņģēlijos lasām, ka Jēzus vairākus cilvēkus aicināja individuāli, lai tie Viņam sekotu. Bet tad ir kāds īpašs apraksts Lk. 6:12-16 par to, ka Jēzus pēc lūgšanās pavadītas nakts, kurā, varam domāt, Viņš runāja ar Savu debesu Tēvu par izraugamajiem apustuļiem, pēc tam tos izraudzīja. Un viņu starpā minēti vairāki, kurus Viņš jau bija aicinājis individuāli Sev sekot, un viens no tiem ir arī Levijs jeb Matejs.
Levijs bija muitnieks. Muitinieki tajā laikā ievāca muitu no cilvēkiem Romas valdības labā. Tādēļ viņu pašu tautieši jūdi muitniekus neieredzēja. Bez tam, muitnieki mēdza būt negodīgi. To labi ilustrē notikums par Caķeju (Lk. 19:1-10). (Sk. sīkāku aprakstu par muitniekiem Romas impērijā.) Tas nozīmē, ka Levijs nebaudīja ne Israēla tautas, ne arī reliģiskās dzīves vadītāju labvēlību. Bet tieši tādu cilvēku Jēzus aicināja Sev sekot.
Jēzus aicinājums bija ilgtermiņa aicinājums, jo grieķu val. “Staigā man pakaļ!” jeb “Seko man!” lietota prez., akt., imper. forma (
Ἀκολούθει μοι). Un seko vienkāršs fakta apstiprinājums, ka Levijs to izdarīja.Tieši tāpat, kā visu šo pantu raksturo Jēzus aktīva iesaistīšanās Levija dzīvē, tā arī Levija tūlītējā atsaukšanās vairāk runā par Jēzus lomu nekā Levija lomu. Protams, Levijs atsaucās, bet viņš atsaucās tāpēc, ka viņam bija vajadzīgs Jēzus. To labi parāda sekojošais apraksts, īpaši 17.p.