Komentāri

Nav rezultātu
13 Un Viņš izgāja atkal pie jūras, un visi ļaudis nāca pie Viņa, un Viņš tos mācīja.

1.p. saka, ka tā vieta bija Kapernauma. Tas nozīmē, ka runa ir par Galilejas jūru.

Jēzus slavas izplatība un cilvēku interese par Viņu bija liela, tāpēc atkal un atkal lasām, ka cilvēki nāca pie Viņa.

Jēzus mācīja tos, kas pie Viņa nāca. Grieķu val. “mācīja” ir imperfektā (ἐδίδασκεν), kas nozīmē, ka raksturota Jēzus turpinoša mācīšana. Acīmredzot Jēzus uzskatīja, ka tas bija tas svarīgākais priekš tiem cilvēkiem tajā brīdī. Dažkārt šodien cilvēki saka, ka mācīšana cilvēkiem neesot tik svarīga; tā vietā vajagot kaut ko darīt viņu labā. Taču sk. Mr. 6:34: “Un Jēzus, izkāpdams malā, redzēja daudz ļaužu, un sirds Viņam par tiem iežēlojās, jo tie bija kā avis, kam nav gana, un Viņš sāka tos daudz mācīt.” (διδάσκειν) Lasām arī tādas liecības kā:

Mt. 7:28.29:
28 Un notika, kad Jēzus šos vārdus bija beidzis runāt, ļaudis izbrīnījās par Viņa mācību(διδαχῇ),
29 jo Viņš tos mācīja(διδάσκων) kā tāds, kam vara, un ne kā viņu rakstu mācītāji.
Mr. 12:37b: “Un lielais ļaužu pulks Viņu labprāt klausījās.” (Apstākļa vārds ἡδέως - ar prieku, ar patiku, no vārda ἡδονή - patika, bauda, iekāre, spēcīga vēlēšanās.)
Jņ. 6:68: "Pēteris saka Jēzum: “Tev ir mūžīgās dzīvības vārdi …”"

Tāpēc varam sacīt, ka Jēzus deva viņiem dzīvības vārdus un cilvēki ar prieku un patiku tos klausījās.

Mārtiņš Balodis