43 Un tūdaļ, Viņam vēl runājot, atnāca Jūda, viens no tiem divpadsmit, un līdz ar viņu daudz ļaužu ar zobeniem un nūjām no augstajiem priesteriem un rakstu mācītājiem, un vecajiem.
44 Bet tas, kas Viņu nodeva, tiem bija devis zīmi, sacīdams: "Ko es skūpstīšu, tas Viņš ir, To gūstait un To novediet drošībā."
45 Un tas nāca un, tūdaļ Viņam piegājis, saka: "Rabi!" - un Viņu skūpstīja.
46 Un tie pielika rokas pie Viņa un To saņēma.
Jūdas nodevība bija ar grandioziem apmēriem: viņš nodeva Dieva Dēlu.
Jūda bija viens no izredzētajiem 12 mācekļiem, apustuļiem, kas bija daudz kopā ar Jēzu un mācījās, kāds ir Jēzus. Jūda bija liecinieks Jēzus brīnišķīgajai mācībai un brīnumiem. Kopā ar pārējiem apustuļiem viņiem vajadzēja būt jaunā Israēla sākumam. Jūda kopā ar citiem mācekļiem bija aicināti būt par to Israēla tautas daļu, kam vajadzēja ar savām ausīm dzirdēt, ar acīm redzēt, ar sirdi atsaukties un ticēt, un pieņemt Dieva vēsti. Viņiem bija uzticēta vēsts par Dieva valstības Ķēniņu, kas bija atnācis. Jūda kopā ar citiem apustuļiem bija saņēmis varu izdzīt ļaunus garus un dziedināt visas sērgas un slimības, kas deva liecību par Dieva valstības Ķēniņa atnākšanu. Tā arī Jūda kalpoja kopā ar citiem apustuļiem.
Jūdas attiecības ar Jēzu bija mācekļa attiecības ar savu Skolotāju. Tas bija daudz kas vairāk senajā pasaulē, nekā tas ir šodien. Māceklis ēda kopā ar savu skolotāju, vēroja viņu, mācījās viņu un no viņa. Uz visu māceklības laiku Jūdas attiecības ar Jēzu bija gandrīz kā ģimenes locekļu attiecības. Jūdas vārds bija saistīts ar Jēzus Vārdu!
Jūda bija tas, kas starp 12 mācekļiem turēja maku: Jūda atbildēja par finansu apgrozījumiem. Viņam uzticējās. Pēdējā Pashā svētku mielastā neviens no Jēzus mācekļiem nedomāja, ka Jūda varētu būt nodevējs.
Jūdas izvēlētā zīme nodošanai bija skūpsts. Tajā laikā skūpsts nozīmēja uzticību, pieķeršanos, draudzību. To darot, Jūda rīkojās ļoti liekulīgi un nodevīgi. Taču tie, kas bija atnākuši apcietināt Jēzu, uzreiz saprata, kurš ir Jēzus.
Matejs raksta (26:50), ka Jēzus pirmie vārdi nodevējam pēc skūpsta bija: „Draugs, kāpēc tu esi šeit?” Šāda Jēzus reakcija uz nodevēju apliecina, ka Jēzū nebija ne dusmu, ne sašutuma.
No mums zināmā konteksta (Mr. 14:10; Jņ. 12:4-6; Ap.d. 1:18a), Jūda, iespējams, nodeva Jēzu tāpēc, ka viņš nespēja gūt kādu peļņu sev no dārgās eļļas pārdošanas, ar kuru Marija svaidīja Jēzus kājas (Jņ. 12:3-6), un ka Jēzus attaisnoja Marijas rīcību, nevis Jūdu (sk. Jņ. 12:7.8; sk. Mr. 14:9.10).
Komentāri
Jūdas nodevība bija ar grandioziem apmēriem: viņš nodeva Dieva Dēlu.
Jūdas izvēlētā zīme nodošanai bija skūpsts. Tajā laikā skūpsts nozīmēja uzticību, pieķeršanos, draudzību. To darot, Jūda rīkojās ļoti liekulīgi un nodevīgi. Taču tie, kas bija atnākuši apcietināt Jēzu, uzreiz saprata, kurš ir Jēzus.
Matejs raksta (26:50), ka Jēzus pirmie vārdi nodevējam pēc skūpsta bija: „Draugs, kāpēc tu esi šeit?” Šāda Jēzus reakcija uz nodevēju apliecina, ka Jēzū nebija ne dusmu, ne sašutuma.
No mums zināmā konteksta (Mr. 14:10; Jņ. 12:4-6; Ap.d. 1:18a), Jūda, iespējams, nodeva Jēzu tāpēc, ka viņš nespēja gūt kādu peļņu sev no dārgās eļļas pārdošanas, ar kuru Marija svaidīja Jēzus kājas (Jņ. 12:3-6), un ka Jēzus attaisnoja Marijas rīcību, nevis Jūdu (sk. Jņ. 12:7.8; sk. Mr. 14:9.10).