35 Un, nedaudz pagājis, Viņš krita pie zemes un lūdza, ja tas varētu būt, lai tā stunda Viņam aizietu garām.
36 Un Viņš sacīja: "Aba, Tēvs! Tu spēj visu. Ņem šo biķeri no Manis! Tomēr ne ko Es gribu, bet ko Tu gribi."
39 Un Viņš, atkal nogājis, Dievu lūdza, sacīdams tos pašus vārdus.
40 Un Viņš griezās atpakaļ un atrada tos atkal guļam, jo viņu acis bija miega pilnas, un tie nezināja, ko Viņam atbildēt.
41 Un Viņš nāk trešo reizi ...
Jēzus savā lūgšanā lūdza debesu Tēvu pēc atbrīvošanas no šī uzdevuma, tomēr pakļaujot sevi Dieva gribai. Jēzus lūdza Dievu trīs reizes. Katrā no šīm trim reizēm Jēzus lūdza Dievam vienu un to pašu (saliekot Marka un Mateja ev. liecības: Mt. 26:39.42.44 un Mr. 14:35.36.39.-41.). Šeit to lasām par otro lūgšanu, sk. 39.p.
Jēzus nemēģināja atrunāt Dievu no veicamā uzdevuma. Tas būtu pretrunā ar Jēzus dievišķību: tikai cilvēks var mainīt savas domas; Dievs nemainās.
Nav skaidrots, kāpēc Jēzus lūdza tieši trīs reizes, bet ir sacīts, ka Viņš baiļojās un trīcēja, un ka Viņa dvēsele bija noskumusi līdz nāvei (33. un 34.p.). Ir arī sacīts, ka Viņš negribēja mirt. Varam domāt, ka tās bija atklātas sarunas ar Dievu par to, kā Viņš jutās. Nav runa par kaut ko sliktu, ko Viņam nevajadzēja sajust kā Dieva Dēlam. Kāds cilvēks ir salīdzinājis: ja ūdenim glāzes apakšā ir nosēdas, tad ūdeni samaisot ūdens kļūst duļķains, - tā notiek ar mūsu izjūtām. Bet ja ūdens ir pilnīgi tīrs, tad, lai cik to maisītu, tas paliek dzidrs; tā ir ar Jēzus izjūtām – tās vienmēr būs tīras un bezgrēcīgas.
Katrā šajā lūgšanā Jēzus pakļāva sevi Dieva gribai.
Mums ir daudzas un dažādas lietas, par kurām mēs lūdzam Dievu – runājam ar Dievu. Nav nepareizi lūgt Dievam vienu un to pašu, bet vienmēr ir svarīgi sevi pakļaut Dievam un Viņa gribai.
Komentāri
Jēzus savā lūgšanā lūdza debesu Tēvu pēc atbrīvošanas no šī uzdevuma, tomēr pakļaujot sevi Dieva gribai. Jēzus lūdza Dievu trīs reizes. Katrā no šīm trim reizēm Jēzus lūdza Dievam vienu un to pašu (saliekot Marka un Mateja ev. liecības: Mt. 26:39.42.44 un Mr. 14:35.36.39.-41.). Šeit to lasām par otro lūgšanu, sk. 39.p.
Mums ir daudzas un dažādas lietas, par kurām mēs lūdzam Dievu – runājam ar Dievu. Nav nepareizi lūgt Dievam vienu un to pašu, bet vienmēr ir svarīgi sevi pakļaut Dievam un Viņa gribai.