9 Un notika, ka tanīs dienās Jēzus nāca no Nacaretes Galilejā un tika Jāņa kristīts Jordānā.
10 Un tūdaļ, no ūdens izkāpdams, viņš redzēja debesis atveramies un Garu kā balodi uz Viņu nolaižamies.
11 Un balss atskanēja no debesīm: "Tu esi Mans mīļais Dēls, uz Tevi Man ir labs prāts."
9.p. Kristījās tikai tie, kas nožēloja un izsūdzēja savus grēkus (sk. 4. un 5.p.). Bezgrēcīgais Dieva Dēls Jēzus atnāca starp grēcīgiem cilvēkiem un izdarīja to pašu ko viņi, kaut arī Viņam nebija grēku, ko nožēlot. Tas parāda, ka Viņš nostājās tur, kur stāvēja grēcīgie cilvēki, sk. 2.Kor. 5:21:
21 To, kas grēka nepazina, Viņš mūsu labā ir darījis par grēku, lai mēs Viņā kļūtu Dieva taisnība.
Ar šo kristību Jēzus iesāka savu atklāto kalpošanu. Lūkas raksta, ka Jēzus tad bija 30 gadus vecs (Lk. 3:23).
10.p. lietotais vārds “tūdaļ” - εὐθὺς - tiek bieži lietots Marka evaņģēlijā - 41x (sk. piem. arī, 1:12.18.20.21 u.c.). Tas evaņģēlijam dod steidzamības un reāla piedzīvojuma izjūtu.
Tā kā vārdi 10. un 11.p. ir tūlīt pēc tam, kad Jēzus bija ticis kristīts, - ar ko Viņš pielīdzināja sevi grēcīgiem cilvēkiem, - tad tie spēcīgi apliecina to, kā Dievs redzēja Jēzu starp cilvēkiem: Viņš bija Dieva svaidītais. Jes. 42:1:
1 Redzi, tas ir Mans kalps, ko Es neatlaižu; Mans izredzētais, pie viņa Manai dvēselei ir labpatika. Es liku Savu Garu uz viņu, lai viņš nes tautām taisnību. (Sk. arī Jes. 61:1)
Mr. 1:11 vārdu “Man ir labs prāts” vietā grieķu val. ir viens vārds - εὐδόκησα, aor., akt., indikatīvs no εὐδοκέω, kas nozīmē, ka tas nebija tikai tas brīdis, kad Dievam bija labs prāts uz Savu Dēlu; Dieva labais prāts un labā patika uz Savu Dēlu jau bija arī pirms tam.
Šie panti spēcīgi parāda Dieva trīsvienību: Dievs Dēls Jēzus, kas izkāpa no ūdens; Dievs Svētais Gars, kas nonāca no debesīm kā balodis; Dievs Tēvs, kas runāja no debesīm.
Komentāri
9.p. Kristījās tikai tie, kas nožēloja un izsūdzēja savus grēkus (sk. 4. un 5.p.). Bezgrēcīgais Dieva Dēls Jēzus atnāca starp grēcīgiem cilvēkiem un izdarīja to pašu ko viņi, kaut arī Viņam nebija grēku, ko nožēlot. Tas parāda, ka Viņš nostājās tur, kur stāvēja grēcīgie cilvēki, sk. 2.Kor. 5:21:
Ar šo kristību Jēzus iesāka savu atklāto kalpošanu. Lūkas raksta, ka Jēzus tad bija 30 gadus vecs (Lk. 3:23).
10.p. lietotais vārds “tūdaļ” -
εὐθὺς- tiek bieži lietots Marka evaņģēlijā - 41x (sk. piem. arī, 1:12.18.20.21 u.c.). Tas evaņģēlijam dod steidzamības un reāla piedzīvojuma izjūtu.Tā kā vārdi 10. un 11.p. ir tūlīt pēc tam, kad Jēzus bija ticis kristīts, - ar ko Viņš pielīdzināja sevi grēcīgiem cilvēkiem, - tad tie spēcīgi apliecina to, kā Dievs redzēja Jēzu starp cilvēkiem: Viņš bija Dieva svaidītais. Jes. 42:1:
Mr. 1:11 vārdu “Man ir labs prāts” vietā grieķu val. ir viens vārds -
εὐδόκησα, aor., akt., indikatīvs noεὐδοκέω, kas nozīmē, ka tas nebija tikai tas brīdis, kad Dievam bija labs prāts uz Savu Dēlu; Dieva labais prāts un labā patika uz Savu Dēlu jau bija arī pirms tam.Šie panti spēcīgi parāda Dieva trīsvienību: Dievs Dēls Jēzus, kas izkāpa no ūdens; Dievs Svētais Gars, kas nonāca no debesīm kā balodis; Dievs Tēvs, kas runāja no debesīm.