2 Itin kā pravietis Jesaja ir rakstījis: raugi, Es sūtu Savu vēstnesi Tavā priekšā, kas sataisīs Tavu ceļu,
3 saucēja balss tuksnesī: sataisait Tam Kungam ceļu, darait līdzenas Viņa tekas.-
4 Jānis Kristītājs nāca tuksnesī, sludinādams grēku nožēlas kristību uz grēku piedošanu.
5 Un pie viņa izgāja visa Jūdejas zeme un visi Jeruzālemes ļaudis; un tie tika viņa kristīti Jordānas upē, izsūdzēdami savus grēkus.
6 Un Jānis bija ģērbies kamieļu spalvas drēbēs un ādas jostu ap gurniem un ēda siseņus un kameņu medu,
7 un sludināja, sacīdams: "Kāds spēcīgāks nekā es nāk pēc manis, kam es neesmu cienīgs noliecies atraisīt Viņa kurpju siksnas.
8 Es jūs esmu kristījis ar ūdeni, bet Viņš jūs kristīs ar Svēto Garu."
No 1.-8.p. stāstīts par Jāni Kristītāju un viņa kalpošanu, kas ir “evaņģēlija sākums”, saskaņā ar 1.p. Arī citas rakstvietas JD runā par sākumu saistībā ar Jāņa Kristītāja kalpošanu, sk. Ap.d. 1:22: “sākot ar Jāņa kristību”; 10:37: “sākot ar Galileju, pēc kristības, ko Jānis pasludinājis”; Lk. 16:16: “Bauslība un pravieši valda līdz Jānim. Kopš viņa laika tiek pausta Dieva valstība, un ikviens ar sparu laužas tajā iekšā.”
2.-3.p.
2. un 3.p. “ir rakstījis” - γέγραπται, perfekts pasīvs, indikatīvs no γράφω - rakstīt. Perfekta forma nozīmē, ka darbība tika veikta pagātnē, bet tās sekas joprojām ir tagadnē: “ir ticis uzrakstīts”.
2.p. Marks citē no Mal. 3:1, bet 3.p. viņš citē no Jes. 40:3. Iemesls, kāpēc Marks abus citātus attiecina uz Jesaju, grūti nosakāms. Viņš noteikti zināja, ka pirmais citāts nav no Jesajas. Tā kā Jesaja rakstīja pirms Maleahijas un šajos citātos ir līdzīgas domas, tad varbūt tieši tāpēc viņš šos citātus saistīja ar vienu autoru?
4.-5.p.
4. un 5. p. Vārds Jānis nāk no ebreju vārda Johanans, kas nozīmē: Jahve ir žēlsirdīgs. Kristītājs, ὁ βαπτίζων, tagadnes aktīva divdabis no βαπτίζω - iemērkt, iegremdēt, kas nozīmē, ka burtiski būtu jātulko kā iegremdētājs jeb pagremdētājs.
Jāņa kalpošana bija tuksnesī. Bībele tuksnesi parasti saista ar grūtību un pārbaudes laiku (israēlieši bija tuksnesī 40 gadus; Jēzus bija tuksnesī 40 dienas), ar laiku, kad cilvēks tiek vilkts tuvāk Dievam (Hoz. 2:16 un kontekstu).
Grēku nožēla grieķu val. apzīmēta ar vienu vārdu μετάνοια - grēku nožēla, prāta maiņa. Kristības jeb pagremde - βάπτισμα. Tā kā Jānis sludināja grēku nožēlas kristību, tad tas nozīmē, ka viņš aicināja cilvēkus atgriezties no grēkiem, tos nožēlot un tikt pagremdētiem. Pagremde bija “uz grēku piedošanu”, kas nozīmē, ka tai bija nozīme tad, ja cilvēks grēkus nožēloja. Tad tā bija ārēja zīme cilvēka grēku nožēlai.
Ja pat pirms Jāņa veiktās ūdens pagremdes ūdenī (ὕδατι, var tulkot kā lokālo datīvu) bija vajadzīga apzināta grēku nožēla, tad ir neiedomājami, ka pirms pagremdes Svētajā Garā (ἐν Πνεύματι Ἁγίῳ, var tulkot kā lokālo datīvu), par ko pravietots attiecību uz Jēzu 8.p., tas nebūtu vajadzīgs!
Cilvēku atsaucība Jāņa kalpošanai bija ļoti liela: “pie viņa izgāja visa (πᾶσα) Jūdejas zeme un visi (πάντες) Jeruzālemes ļaudis” (5.p.). Bet, kā norāda, piem., Mt. 21:23-32, tas nebija 100%. Tas nozīmē, ka Marks runāja vispārināti. Šī atsaucība parāda arī to, ka jūdi, kas jau bija apgraizīti kā mazuļi, saprata, ka fiziska, ārēja piederība Israēla tautai neko nedod, ja nav bijusi patiesa grēku nožēla. Tas, kas ar viņiem bija izdarīts bērnībā, bija par maz. Viņiem bija vajadzīga apzināta grēku nožēla, ko tad apliecināja pakļaušanās Jāņa kristībai.
Vēlreiz: atcerēsimies, ka Marks šo Jāņa kalpošanu, kurā viņš aicināja cilvēkus nožēlot grēkus un pagremdēties, sauc par evaņģēlija sākumu par Jēzu. Tas nozīmē, ka pirms nāca Jēzus, cilvēki tika aktīvi aicināti nožēlot grēkus. Daudzi cilvēki arī nožēloja grēkus (5.p.; sk. arī aprakstu ar jautājumiem Jānim par dzīvē veicamām izmaiņām, Lk. 3:7-14). Jēzus nāca, lai paveiktu ko lielāku par Jāni, sk. 8.p. Bet Jānis darbojās kā ceļa sagatavotājs Jēzum.
Jānis bija apsolītais Ēlija, kam bija jānāk pirms Jēzus, sk. Maleah. 3:23.24. Jāņa izskats arī bija kā Ēlijam, sk. 2.Ķēn. 1:8.
7.-8.p.
7. un 8.p. Jānis pasludina Jēzus lielumu un savu mazumu. Būt iegremdētam Svētajā Garā, nozīmē atrast sevi un savu dzīvi Dievā. Pāvils runā par kristiešu atrašanos Kristū Jēzū (Ef. 2:13 ἐν Χριστῷ Ἰησοῦ), kā arī par mūsu dzīves apslēpto stāvokli Dievā (Kol. 3:3 ἀπεθάνετε γάρ, καὶ ἡ ζωὴ ὑμῶν κέκρυπται σὺν τῷ Χριστῷ ἐν τῷ Θεῷ.) Ap.d. 19:4 ap. Pāvils arī runā salīdzinošā veidā par lielo starpību starp Jāņa kristību un Jēzu: “Jānis kristīja ar grēku nožēlas kristību, ļaudīm sacīdams, lai tie tic tam, kas nākšot pēc viņa, tas ir, Jēzum.”
Komentāri
No 1.-8.p. stāstīts par Jāni Kristītāju un viņa kalpošanu, kas ir “evaņģēlija sākums”, saskaņā ar 1.p. Arī citas rakstvietas JD runā par sākumu saistībā ar Jāņa Kristītāja kalpošanu, sk. Ap.d. 1:22: “sākot ar Jāņa kristību”; 10:37: “sākot ar Galileju, pēc kristības, ko Jānis pasludinājis”; Lk. 16:16: “Bauslība un pravieši valda līdz Jānim. Kopš viņa laika tiek pausta Dieva valstība, un ikviens ar sparu laužas tajā iekšā.”
2.-3.p.
2. un 3.p. “ir rakstījis” -
γέγραπται, perfekts pasīvs, indikatīvs noγράφω- rakstīt. Perfekta forma nozīmē, ka darbība tika veikta pagātnē, bet tās sekas joprojām ir tagadnē: “ir ticis uzrakstīts”.2.p. Marks citē no Mal. 3:1, bet 3.p. viņš citē no Jes. 40:3. Iemesls, kāpēc Marks abus citātus attiecina uz Jesaju, grūti nosakāms. Viņš noteikti zināja, ka pirmais citāts nav no Jesajas. Tā kā Jesaja rakstīja pirms Maleahijas un šajos citātos ir līdzīgas domas, tad varbūt tieši tāpēc viņš šos citātus saistīja ar vienu autoru?
4.-5.p.
4. un 5. p. Vārds Jānis nāk no ebreju vārda Johanans, kas nozīmē: Jahve ir žēlsirdīgs. Kristītājs,
ὁ βαπτίζων, tagadnes aktīva divdabis noβαπτίζω- iemērkt, iegremdēt, kas nozīmē, ka burtiski būtu jātulko kā iegremdētājs jeb pagremdētājs.Jāņa kalpošana bija tuksnesī. Bībele tuksnesi parasti saista ar grūtību un pārbaudes laiku (israēlieši bija tuksnesī 40 gadus; Jēzus bija tuksnesī 40 dienas), ar laiku, kad cilvēks tiek vilkts tuvāk Dievam (Hoz. 2:16 un kontekstu).
Grēku nožēla grieķu val. apzīmēta ar vienu vārdu
μετάνοια- grēku nožēla, prāta maiņa. Kristības jeb pagremde -βάπτισμα. Tā kā Jānis sludināja grēku nožēlas kristību, tad tas nozīmē, ka viņš aicināja cilvēkus atgriezties no grēkiem, tos nožēlot un tikt pagremdētiem. Pagremde bija “uz grēku piedošanu”, kas nozīmē, ka tai bija nozīme tad, ja cilvēks grēkus nožēloja. Tad tā bija ārēja zīme cilvēka grēku nožēlai.Ja pat pirms Jāņa veiktās ūdens pagremdes ūdenī (
ὕδατι, var tulkot kā lokālo datīvu) bija vajadzīga apzināta grēku nožēla, tad ir neiedomājami, ka pirms pagremdes Svētajā Garā (ἐν Πνεύματι Ἁγίῳ, var tulkot kā lokālo datīvu), par ko pravietots attiecību uz Jēzu 8.p., tas nebūtu vajadzīgs!Cilvēku atsaucība Jāņa kalpošanai bija ļoti liela: “pie viņa izgāja visa (
πᾶσα) Jūdejas zeme un visi (πάντες) Jeruzālemes ļaudis” (5.p.). Bet, kā norāda, piem., Mt. 21:23-32, tas nebija 100%. Tas nozīmē, ka Marks runāja vispārināti. Šī atsaucība parāda arī to, ka jūdi, kas jau bija apgraizīti kā mazuļi, saprata, ka fiziska, ārēja piederība Israēla tautai neko nedod, ja nav bijusi patiesa grēku nožēla. Tas, kas ar viņiem bija izdarīts bērnībā, bija par maz. Viņiem bija vajadzīga apzināta grēku nožēla, ko tad apliecināja pakļaušanās Jāņa kristībai.Vēlreiz: atcerēsimies, ka Marks šo Jāņa kalpošanu, kurā viņš aicināja cilvēkus nožēlot grēkus un pagremdēties, sauc par evaņģēlija sākumu par Jēzu. Tas nozīmē, ka pirms nāca Jēzus, cilvēki tika aktīvi aicināti nožēlot grēkus. Daudzi cilvēki arī nožēloja grēkus (5.p.; sk. arī aprakstu ar jautājumiem Jānim par dzīvē veicamām izmaiņām, Lk. 3:7-14). Jēzus nāca, lai paveiktu ko lielāku par Jāni, sk. 8.p. Bet Jānis darbojās kā ceļa sagatavotājs Jēzum.
Jānis bija apsolītais Ēlija, kam bija jānāk pirms Jēzus, sk. Maleah. 3:23.24. Jāņa izskats arī bija kā Ēlijam, sk. 2.Ķēn. 1:8.
7.-8.p.
7. un 8.p. Jānis pasludina Jēzus lielumu un savu mazumu. Būt iegremdētam Svētajā Garā, nozīmē atrast sevi un savu dzīvi Dievā. Pāvils runā par kristiešu atrašanos Kristū Jēzū (Ef. 2:13
ἐν Χριστῷ Ἰησοῦ), kā arī par mūsu dzīves apslēpto stāvokli Dievā (Kol. 3:3ἀπεθάνετε γάρ, καὶ ἡ ζωὴ ὑμῶν κέκρυπται σὺν τῷ Χριστῷ ἐν τῷ Θεῷ.) Ap.d. 19:4 ap. Pāvils arī runā salīdzinošā veidā par lielo starpību starp Jāņa kristību un Jēzu: “Jānis kristīja ar grēku nožēlas kristību, ļaudīm sacīdams, lai tie tic tam, kas nākšot pēc viņa, tas ir, Jēzum.”