3 tiem sacīdams: “Neņemiet neko līdzi ceļā, ne zizli, ne ceļasomu, ne maizi, ne naudu, ne arī divus svārkus!
4 Un, kur kādā mājā jūs ieejat, tur palieciet un no turienes ejiet tālāk.
5 Un, ja kāds jūs neuzņem, tad, iziedami no tās pilsētas, nokratait pīšļus no savām kājām par liecību pret tiem.”
3.p. Iespējams, ka neko nevajadzēja ņemt līdzi ceļā tāpēc, ka viņu misija bija īsa. Tādā veidā mācekļu kalpošana tika padarīta atkarīga no paklausības Jēzum, kas viņus izsūtīja kalpošanā. Un tādā veidā mācekļu kalpošana tika padarīta atkarīga arī no tiem, kuriem viņi sludinās (sk. 4.p.). Cik “pilniem” un “ekipētiem” mums jābūt, lai mēs citus aizsniegtu Jēzum?
4.p. Iespējams, ka akcents ir uz to, lai māceķļi nemeklētu ērtības un labumus. Viņiem vajadzēja parādīt mīlestību ar palikšanu namā, kurā viņi ieies un tiks pieņemti. Saistībā ar nākošo pantu: tas, kas uzņem, lai cik grūtos, pieticīgos apstākļos, lai kādās problēmās dzīvojošs, ir neizmērojami vairāk Dieva novērtēts kā tas, kas nepieņem vēsti par Jēzu.
5.p. Dieva nelabvēlības pasludināšana. Pīšļu jeb putekļu nokratīšana apzīmēja to, ka evaņģēlija vēsts nepieņēmēji ir zem Dieva nelabvēlības, viņi ir pakļauti Dieva tiesai jeb sodam. Lai tādu pozīciju ieturētu, tad ir svarīgi pazīt Jēzu, tā ka nekāda noraidoša, vai pat naidīga cilvēku attieksme pret Jēzu neizmaina manu sapratni par to, kas ir Jēzus: mans Glābējs, un ka es esmu ar Jēzu, un nepieņēmēji ir bez Jēzus. Atraidīšanas gadījumā ir svarīgi nesākt šaubīties arī par Jēzu, caur kuru pasaule tiks tiesāta, proti: ir svarīgi nepieņemt alternatīvu viedokli par Jēzu, - lai ko cilvēki teiktu un domātu par Viņu, kas Viņš ir vai nav. Un ir svarīgi turpināt uzticīgi rādīt Jēzu, kura nepieņemšana noliek jeb atstāj cilvēkus grēkā un zem Dieva soda.
Komentāri
3.p. Iespējams, ka neko nevajadzēja ņemt līdzi ceļā tāpēc, ka viņu misija bija īsa. Tādā veidā mācekļu kalpošana tika padarīta atkarīga no paklausības Jēzum, kas viņus izsūtīja kalpošanā. Un tādā veidā mācekļu kalpošana tika padarīta atkarīga arī no tiem, kuriem viņi sludinās (sk. 4.p.). Cik “pilniem” un “ekipētiem” mums jābūt, lai mēs citus aizsniegtu Jēzum?
4.p. Iespējams, ka akcents ir uz to, lai māceķļi nemeklētu ērtības un labumus. Viņiem vajadzēja parādīt mīlestību ar palikšanu namā, kurā viņi ieies un tiks pieņemti. Saistībā ar nākošo pantu: tas, kas uzņem, lai cik grūtos, pieticīgos apstākļos, lai kādās problēmās dzīvojošs, ir neizmērojami vairāk Dieva novērtēts kā tas, kas nepieņem vēsti par Jēzu.
5.p. Dieva nelabvēlības pasludināšana. Pīšļu jeb putekļu nokratīšana apzīmēja to, ka evaņģēlija vēsts nepieņēmēji ir zem Dieva nelabvēlības, viņi ir pakļauti Dieva tiesai jeb sodam. Lai tādu pozīciju ieturētu, tad ir svarīgi pazīt Jēzu, tā ka nekāda noraidoša, vai pat naidīga cilvēku attieksme pret Jēzu neizmaina manu sapratni par to, kas ir Jēzus: mans Glābējs, un ka es esmu ar Jēzu, un nepieņēmēji ir bez Jēzus. Atraidīšanas gadījumā ir svarīgi nesākt šaubīties arī par Jēzu, caur kuru pasaule tiks tiesāta, proti: ir svarīgi nepieņemt alternatīvu viedokli par Jēzu, - lai ko cilvēki teiktu un domātu par Viņu, kas Viņš ir vai nav. Un ir svarīgi turpināt uzticīgi rādīt Jēzu, kura nepieņemšana noliek jeb atstāj cilvēkus grēkā un zem Dieva soda.