1 Un viss Viņu pulks cēlās un noveda Jēzu pie Pilāta
2 un iesāka Viņu apsūdzēt, sacīdami: "Mēs atrodam, ka šis mūsu tautu mulsina un aizliedz dot ķeizaram nodokļus, sacīdams: Viņš esot Kristus, Ķēniņš."
3 Un Pilāts Viņam jautāja, sacīdams: "Vai Tu esi Jūdu ķēniņš?" Un Viņš atbildēdams tam sacīja: "Tu to saki."
4 Bet Pilāts sacīja augstajiem priesteriem un ļaudīm: "Es nekādas vainas pie šī cilvēka neatrodu."
5 Un tie viņam uzmācās un sacīja: "Viņš musina tautu, mācīdams pa visu Jūdeju, iesākdams no Galilejas līdz šejienei."
6 Bet, kad Pilāts to dzirdēja, tad viņš jautāja, vai šis cilvēks esot no Galilejas.
7 Un, izzinājis, ka viņš piederot Hēroda tiesā, tas Viņu nosūtīja pie Hēroda, kas tanīs dienās arī bija Jeruzālemē.
Tā kā Romas impērijā pakļautās valstis nevarēja piespriest nevienam nāves sodu, tad sinedrijam ar savu vēlēšanos Jēzu nogalināt vajadzēja iet pie Romas varas pārstāvja, proti, pie Pilāta. Romas impērija tajā laikā pārvaldīja Jūdeju ar prefekta Poncija Pilāta starpniecību (viņš valdīja no 26.-36.g.).
2.p. apsūdzība pret Jēzu grieķu val. izteikta ar 3 divdabjiem, kas latv. val. izteikts sekojoši:
“mulsina” tag., akt., divdabis no διαστρέφω - sagrozīt, korumpēt. Tā nebija patiesība. Jēzus gan bija labi atzīts tautā un ar gavilēm ievests Jeruzālemē, bet šāda Jēzus popularitāte neradīja problēmu tautai, un arī nekad Jēzum nebija sarunas ar Romas varas pārstāvjiem iepriekš par to, ka Viņš būtu mulsinājis tautu. Tikai reliģiskajiem vadītājiem Jēzus nepatika, jo Viņš norādīja uz viņu grēkiem, uz nepareizu Dieva vārda skaidrošanu un nedzīvošanu saskaņā ar to.
“aizliedz” tag., akt., divdabis no κωλύω - kavēt, traucēt. Sk. Lk. 20:20-26 rāda, ka apsūdzētāji meloja.
“sacīdams” tag., akt., divdabis no λέγω - sacīt, runāt. Šī pēdējā apsūdzība ir patiesa, sk. Jņ. 18:37:
37 Tad Pilāts Viņam sacīja: “Tad Tu tomēr esi Ķēniņš?” Jēzus atbildēja: “Tu pareizi saki, Es esmu Ķēniņš. Tāpēc Es esmu dzimis un pasaulē nācis, lai apliecinātu patiesību. Ikviens, kas ir no patiesības, dzird Manu balsi.”
Pilāta jautājums ir tikai par pēdējo, kas varētu izskaidrot visas iepriekšējās apsūdzības, ja vien tās iepriekšējās būtu patiesas. Jēzus atbilde 3.p. ir tāda, kas pašu jautājumu atdod atpakaļ Pilātam: "Tu to saki." Sk. Jņ. 18:33.34:
33 Tad Pilāts atkal iegāja savā pilī, iesauca Jēzu iekšā un sacīja Viņam: "Vai Tu esi Jūdu ķēniņš?"
34 Jēzus atbildēja: "Vai tu to saki no sevis, jeb vai citi tev par Mani stāstījuši?"
Pilāts Jēzū nesaskatīja nevienu vainu.
5.p. “musina” tag., akt., indik. no ἀνασείω - satraukt, uzbudināt.
Kad tika pieminēta Galileja, ko pārvaldīja Hērods, Pilāts, varbūt saistībā ar Lk. 13:1-3 pieminēto viņa paša nežēlīgo rīcību, nolēma šoreiz Galilejas iedzīvotāju nodot Hēroda ziņā.
Komentāri
Tā kā Romas impērijā pakļautās valstis nevarēja piespriest nevienam nāves sodu, tad sinedrijam ar savu vēlēšanos Jēzu nogalināt vajadzēja iet pie Romas varas pārstāvja, proti, pie Pilāta. Romas impērija tajā laikā pārvaldīja Jūdeju ar prefekta Poncija Pilāta starpniecību (viņš valdīja no 26.-36.g.).
2.p. apsūdzība pret Jēzu grieķu val. izteikta ar 3 divdabjiem, kas latv. val. izteikts sekojoši:
διαστρέφω- sagrozīt, korumpēt. Tā nebija patiesība. Jēzus gan bija labi atzīts tautā un ar gavilēm ievests Jeruzālemē, bet šāda Jēzus popularitāte neradīja problēmu tautai, un arī nekad Jēzum nebija sarunas ar Romas varas pārstāvjiem iepriekš par to, ka Viņš būtu mulsinājis tautu. Tikai reliģiskajiem vadītājiem Jēzus nepatika, jo Viņš norādīja uz viņu grēkiem, uz nepareizu Dieva vārda skaidrošanu un nedzīvošanu saskaņā ar to.κωλύω- kavēt, traucēt. Sk. Lk. 20:20-26 rāda, ka apsūdzētāji meloja.λέγω- sacīt, runāt. Šī pēdējā apsūdzība ir patiesa, sk. Jņ. 18:37:Pilāta jautājums ir tikai par pēdējo, kas varētu izskaidrot visas iepriekšējās apsūdzības, ja vien tās iepriekšējās būtu patiesas. Jēzus atbilde 3.p. ir tāda, kas pašu jautājumu atdod atpakaļ Pilātam: "Tu to saki." Sk. Jņ. 18:33.34:
Pilāts Jēzū nesaskatīja nevienu vainu.
5.p. “musina” tag., akt., indik. no
ἀνασείω- satraukt, uzbudināt.Kad tika pieminēta Galileja, ko pārvaldīja Hērods, Pilāts, varbūt saistībā ar Lk. 13:1-3 pieminēto viņa paša nežēlīgo rīcību, nolēma šoreiz Galilejas iedzīvotāju nodot Hēroda ziņā.