1 Viņš, Savas acis pacēlis, redzēja bagātos savus ziedojumus metam Tempļa šķirstā.
2 Bet Viņš redzēja arī, ka kāda nabaga atraitne tur iemeta divi artavas,
3 un sacīja: "Tiešām Es jums saku: šī nabaga atraitne ir vairāk ziedojusi nekā visi,
4 jo visi citi ziedojuši no savas pārpilnības, bet viņa ziedojusi no savas trūcības visu savu padomu!"
Arī Mr. 12:41-44 par šo gadījumu. Tur arī sacīts, ka Jēzus “pieaicināja Savus mācekļus” un uz tiem runāja par atraitni.
Divas artavas - divi leptoni, kas bija sīkākā naudas vienība tajā laikā.
“visu savu padomu” - πάντα τὸν βίον ὃν εἶχεν, kur βίος - dzīve, kas apzīmē šī brīža eksistenci; iztikas līdzekļi.
“no savas trūcības” - var tulkot arī: no savas nabadzības.
Ziedojums, par kuru šeit ir runāts, bija brīvs, dažādām vajadzībām.
Jēzus redz visus ziedotājus. Viņš redzēja, ka bagātie iemeta daudz, Viņš redzēja, ka nabaga atraitne iemeta nevis pusi no tā, kas viņai bija palicis, bet visu: abus divus leptonus. Iemesls, kāpēc nabaga atraitne noziedoja "vairāk par visiem" (πλεῖον πάντων, 3.p.), ir pateikts 4. pantā. Jēzus vērtējums liek domāt, ka svarīgāk ir nevis tas, cik dodam, bet tas, cik maz vai neko esam gatavi atstāt sev.
Tas, ka Jēzus uzteica nabadzīgo atraitni, liek domāt, ka viņa ziedoja neviltoti, bez kāda aprēķina. Varam domāt, ka viņa tādā veidā no visas sirds kalpoja Dievam. Šeit nelasām, ka Jēzus būtu apsolījis atraitnei pārtikušu dzīvi šī ziedojuma dēļ. Tas mums paliek nezināms.
Balstoties uz šo gadījumu nedrīkst mācīt, ka visos gadījumos visiem jāziedo pēdējie iztikas līdzekļi. Sk. 2.Kor. 8:13-15:
13 jo nevar prasīt, lai citu atvieglošana jūs novestu grūtībās; bet lai notiktu izlīdzināšana:
14 jūsu pārpalikums tagad lai nāk par labu viņu trūkumam, un arī viņu pārpalikums lai nāktu jums par labu, lai tā notiktu izlīdzināšana, kā ir rakstīts:
15 kam bija daudz, netapa bagāts; kam bija maz, netapa nabags.
Tai pašā laikā atraitnes ziedošana ir uzrakstīta kā spilgts piemērs ticībai uz Dievu. 2.Kor. 8:8.9 ap. Pāvils saka, ka ziedošana citu labā rāda mūsu mīlestību uz Jēzu. Un vēl: mūsu ziedojums nekad nepārspēj Dieva dāvanu mūsu labā, proti, Jēzu Kristu, 2.Kor. 9:15:
Komentāri
Arī Mr. 12:41-44 par šo gadījumu. Tur arī sacīts, ka Jēzus “pieaicināja Savus mācekļus” un uz tiem runāja par atraitni.
Divas artavas - divi leptoni, kas bija sīkākā naudas vienība tajā laikā.
πάντα τὸν βίον ὃν εἶχεν, kurβίος- dzīve, kas apzīmē šī brīža eksistenci; iztikas līdzekļi.Ziedojums, par kuru šeit ir runāts, bija brīvs, dažādām vajadzībām.
Jēzus redz visus ziedotājus. Viņš redzēja, ka bagātie iemeta daudz, Viņš redzēja, ka nabaga atraitne iemeta nevis pusi no tā, kas viņai bija palicis, bet visu: abus divus leptonus. Iemesls, kāpēc nabaga atraitne noziedoja "vairāk par visiem" (
πλεῖον πάντων, 3.p.), ir pateikts 4. pantā. Jēzus vērtējums liek domāt, ka svarīgāk ir nevis tas, cik dodam, bet tas, cik maz vai neko esam gatavi atstāt sev.Tas, ka Jēzus uzteica nabadzīgo atraitni, liek domāt, ka viņa ziedoja neviltoti, bez kāda aprēķina. Varam domāt, ka viņa tādā veidā no visas sirds kalpoja Dievam. Šeit nelasām, ka Jēzus būtu apsolījis atraitnei pārtikušu dzīvi šī ziedojuma dēļ. Tas mums paliek nezināms.
Balstoties uz šo gadījumu nedrīkst mācīt, ka visos gadījumos visiem jāziedo pēdējie iztikas līdzekļi. Sk. 2.Kor. 8:13-15:
Tai pašā laikā atraitnes ziedošana ir uzrakstīta kā spilgts piemērs ticībai uz Dievu. 2.Kor. 8:8.9 ap. Pāvils saka, ka ziedošana citu labā rāda mūsu mīlestību uz Jēzu. Un vēl: mūsu ziedojums nekad nepārspēj Dieva dāvanu mūsu labā, proti, Jēzu Kristu, 2.Kor. 9:15: