1 Vēl Viņš teica Saviem mācekļiem: "Nav iespējams, ka apgrēcība nenāk, bet vai tam, caur ko tā nāk!
2 Tādam būtu labāk, ja tam ap kaklu apliktu dzirnakmeni un to nogremdētu jūrā, nekā tas apgrēcinātu vienu no šiem mazajiem!
Apgrēcināšana ir dabīga daļa šajā pasaulē cilvēku attiecībās, 17:1ab. Vārda “apgrēcība” vietā grieķu val. ir σκάνδαλον, kas nozīmē lamatas, slazds, klupšanas akmens. Tātad apgrēcināšana ir kaut kas, kas liek citam cilvēkam paklupt, krist, kad viņa kāja aiz kaut kā aizķeras. Kristīgā vidē tās ir lietas, kas liek cilvēkam vilties citos, kas viņu sāpina, kas novērš viņu no Dieva meklēšanas vai sekošanas Jēzum. Apgrēcības iemesli ir kā akmeņi, aiz kuriem aizķeras kājas. Tas, kas apgrēcinājas, ierauga vai sadzird otrā cilvēkā kaut ko, kas viņu pašu ved grēkā.
1 Nav iespējams, ka apgrēcība nenāk ...
Nevis “Ja tā nāk ...”, nevis “Ja kāds tevi apgrēcina ...”.
Jēzus skaidri mācīja, ka tā notiks: cilvēki cits citu apgrēcinās. Protams, ar to nav jāsamierinās, bet to ir jāpieņem kā realitāti šajā grēcīgajā pasaulē. Mēs visi jau esam grēcinieki. Tādēļ pietiek tikai kādam radīt iemeslu vai nepieciešamos apstākļus un mēs krītam grēkā.
2 Tādam būtu labāk, ja tam ap kaklu apliktu dzirnakmeni un to nogremdētu jūrā, nekā tas apgrēcinātu vienu no šiem mazajiem!
Ar “mazajiem”, Lk. evaņģēlija kontekstā varētu būt domāti nabadzīgie un atstumti, kas tic Dievam. Par to liek domāt arī iepriekšējais konteksts, sk. līdzību Lk. 16:19-31 par bagātnieku un nabagu Lācaru.
Sods par apgrēcināšanu ir tik bargs tādēļ, ka tas otrs cilvēks aiziet mūžīgā pazušanā un ka tādā veidā notiktu pretējais tam, ko Jēzus šī cilvēka dēļ bija nācis paveikt, proti, izglābt viņu, 17:1c.2.
Šos vārdus Jēzus mācīja saviem mācekļiem, kas nozīmē, ka arī viņiem pastāvēja bīstamība apgrēcināt citus. Arī mums šodien pastāv bīstamība sāpināt cilvēkus un novērst viņus no uzticēšanās Dievam. Sk. arī Pāvila rakstīto 1.Kor. 8:7-13:
7 Bet ne visos ir atziņa. Bet daži, līdz šim vēl pieraduši pie elkiem, uzskata to, ko viņi ēd, par elku upuri, un tas apgāna viņu jau tā vājo sirdsapziņu.
8 Ēdiens mūs netuvinās Dievam; ne mēs esam sliktāki neēzdami, nedz labāki ēzdami.
9 Bet pielūkojiet, ka šī jūsu brīvība netop vājajiem par piedauzību.
10 Jo, ja kas redzēs tevi, kam ir atziņa, elku namā pie galda sēžam, vai tad sirdsapziņa nepamudinās to, kas ir vājš, piedalīties elku upuru mielastā?
11 Tavas atziņas dēļ pazūd tas, kas vājš ticībā, brālis, par kuru Kristus ir miris.
12 Bet, ja jūs tā pret brāļiem apgrēkojaties un ievainojat viņu sirdsapziņu, tad jūs grēkojat arī pret Kristu.
13 Tādēļ, ja ēdiens ir manam brālim par apgrēcību, tad es nemūžam gaļu neēdīšu, lai savu brāli neapgrēcinātu.
Tāpēc arī sods kā dzirnavu akmens ap kaklu un nogremdēšana jūrā ir labāks ieguvums nekā sods par viena mazākā apgrēcināšanu.
Komentāri
Apgrēcināšana ir dabīga daļa šajā pasaulē cilvēku attiecībās, 17:1ab. Vārda “apgrēcība” vietā grieķu val. ir
σκάνδαλον, kas nozīmē lamatas, slazds, klupšanas akmens. Tātad apgrēcināšana ir kaut kas, kas liek citam cilvēkam paklupt, krist, kad viņa kāja aiz kaut kā aizķeras. Kristīgā vidē tās ir lietas, kas liek cilvēkam vilties citos, kas viņu sāpina, kas novērš viņu no Dieva meklēšanas vai sekošanas Jēzum. Apgrēcības iemesli ir kā akmeņi, aiz kuriem aizķeras kājas. Tas, kas apgrēcinājas, ierauga vai sadzird otrā cilvēkā kaut ko, kas viņu pašu ved grēkā.Nevis “Ja tā nāk ...”, nevis “Ja kāds tevi apgrēcina ...”.
Jēzus skaidri mācīja, ka tā notiks: cilvēki cits citu apgrēcinās. Protams, ar to nav jāsamierinās, bet to ir jāpieņem kā realitāti šajā grēcīgajā pasaulē. Mēs visi jau esam grēcinieki. Tādēļ pietiek tikai kādam radīt iemeslu vai nepieciešamos apstākļus un mēs krītam grēkā.
Ar “mazajiem”, Lk. evaņģēlija kontekstā varētu būt domāti nabadzīgie un atstumti, kas tic Dievam. Par to liek domāt arī iepriekšējais konteksts, sk. līdzību Lk. 16:19-31 par bagātnieku un nabagu Lācaru.
Sods par apgrēcināšanu ir tik bargs tādēļ, ka tas otrs cilvēks aiziet mūžīgā pazušanā un ka tādā veidā notiktu pretējais tam, ko Jēzus šī cilvēka dēļ bija nācis paveikt, proti, izglābt viņu, 17:1c.2.
Šos vārdus Jēzus mācīja saviem mācekļiem, kas nozīmē, ka arī viņiem pastāvēja bīstamība apgrēcināt citus. Arī mums šodien pastāv bīstamība sāpināt cilvēkus un novērst viņus no uzticēšanās Dievam. Sk. arī Pāvila rakstīto 1.Kor. 8:7-13:
Tāpēc arī sods kā dzirnavu akmens ap kaklu un nogremdēšana jūrā ir labāks ieguvums nekā sods par viena mazākā apgrēcināšanu.