1 Kad jau daudzi sākuši aprakstīt lietas, kas notikušas mūsu starpā,
2 kā tās mums atstāstījuši pirmie aculiecinieki un Dieva vārda kalpi,
3 tad arī es, visam no sākuma izsekojis, nolēmu tev, cienījamo Teofil, to pēc kārtas uzrakstīt,
4 lai tu pārliecinātos par tās mācības patiesību, kas tev darīta zināma.
(Sk. arī “Ievads. Lūkas evaņģēlijs.”)
Tā kā Lūka ir sarakstījis gan Lk. ev., gan Ap.d., tad tādā veidā viņš ir sarakstījis lielāko daļu no JD, pat vairāk nekā ap. Pāvils.
Teofils ir kāds augstas kārtas cilvēks, jo viņš saukts par cienījamo Teofilu (oriģinālā: ļoti cienījamo). Šāds apzīmējums JD vēl lietots 3x: Ap.d.. 23:26 - par Fēliksu; 24:3 (“Ļoti cienījamais Fēlikss …”) un 26:25 (“ļoti cienījamais Fēst”). Vārds Teofils nozīmē: tas, kas mīl Dievu.
Lūka. Kas viņš bija, to uzzinām no Kol. 4:14; Filem. 23; 2.Tim. 4:10. Muratorija Kanons, kas sarakstīts 2.gs. un kas uzskaita JD grāmatas, ir vecākais uzskatījums, kas piemin Lūkasu kā šī evaņģēlija un Ap.d. gr. autoru. Par Jēzus dzīvi, darbiem, mācību, ciešanām, nāvi un augšāmcelšanos mums ir Lūkas ev., par kristīgās draudzes dzimšanu, attīstību, evaņģēlija par Jēzu izplatību pirmajos 30 draudzes pastāvēšanas gados mums ir Ap.d. grāmata.
Lūka apzinās, ka Teofilam jau ir mācīta kristīgā mācība (“kas tev darīta zināma”, 4.p.). Rezultātā Lūka uzraksta Teofilam rakstisku liecību par Jēzu ar nolūku, lai viņš pārliecinātos par šīs mācības patiesību. Kristīgā ticība nav izdomājums, bet tai ir pierādījumi, faktuālas liecības. Protams, pāri visam tas ir Dievs, kas atver cilvēka sirdi, Ap.d. 16:14.
Kā Lūka plāno pārliecināt Teofilu?
Lūka lietoja daudzu cilvēku aprakstītās liecības, 1.p.
Tas nozīmē, ka līdz brīdim, kad Lūka rakstīja savu evaņģēliju (60-to gadu sākums?) daudzi jau bija uzrakstījuši dažādus notikumus.
Pierakstītas liecības, iespējams, jau cirkulēja apkārt vairākus gadus.
Viņš lietoja aculiecinieku liecības un Dieva vārda sludinātāju liecības.
Lūka pats bija dzirdējis aculiecinieku liecības.
Tie bija apustuļi (Ap. d. 2:42; 6:4; 13:31; 26:16) un citi liecinieki (Ap. d. 1:21.22).
Iespējams, ka unikālie teksti Lūkas ev., kā piem., 1. un 2.nod., varētu norādīt uz tur pieminētajām personām ka lieciniekiem (piem., Marija).
3. Lūka pats bija visam uzmanīgi izsekojis. Lūka visam bija izsekojis “no sākuma”. Tas prasa lielu darbu.
4. Pats evaņģēlija saturs ir tas, kuru uzzinot jeb par kuru pārliecinoties, Teofilam vajadzēja nonākt pie drošības par to, kas viņam jau bija mācīts.
4.p. jaunajā tulkojumā:
4 ... lai tu pārliecinātos, ka vārdi, kas tev mācīti, ir droši.
Šis vārds JD lietots vēl 2x: Ap.d. 5:23 un 1.Tes. 5:3.
Lūka šo evaņģēliju rakstīja laikā, kad viņš jau bija ceļojis kopā ar Pāvilu. Viņš zināja par misiju kā aculiecinieks un iesaistīts cilvēks. Viņš bija redzējis, kādas briesmas draud evaņģēlija sludinātājiem no tiem, kas neticēja Jēzum, kā arī no tiem, kas jaunos kristiešus gribēja atgriezt atpakaļ pie glābšanas caur bauslību. Tāpēc Lūkas zināja, kas ir evaņģelija par Jēzu neapšaubāmā patiesība.
Paceļas jautājums: kādā veidā evaņģēlija saturs dod zināt jeb palīdz novērtēt tos vārdus, kas pirms tam tikuši [mutiski] mācīti (aorista pasīvs, - tātad pagātnē jeb pirms Teofils saņēma šo evaņģēliju)?
Dodot drošību ar aprakstītiem notikumiem, kas paplašināja Teofila skatījumu uz Jēzu.
Ar liecinieku atstāstiem apliecinot patiesību, kas sakrita ar to, ko Teofils jau zināja.
Tā kā tas ir Dieva inspirēts vārds, tad pats Dievs Svētais Gars caur šo vārdu uzrunāja Teofilu.
Praktiski: lai ko Tu uzzinātu par Jēzu, salīdzini to ar Dieva vārdu! Maldi veidojas no atkāpēm no Dieva vārda, tāpēc mācies Dieva vārdu Bībeli.
Komentāri
(Sk. arī “Ievads. Lūkas evaņģēlijs.”)
Tā kā Lūka ir sarakstījis gan Lk. ev., gan Ap.d., tad tādā veidā viņš ir sarakstījis lielāko daļu no JD, pat vairāk nekā ap. Pāvils.
Teofils ir kāds augstas kārtas cilvēks, jo viņš saukts par cienījamo Teofilu (oriģinālā: ļoti cienījamo). Šāds apzīmējums JD vēl lietots 3x: Ap.d.. 23:26 - par Fēliksu; 24:3 (“Ļoti cienījamais Fēlikss …”) un 26:25 (“ļoti cienījamais Fēst”). Vārds Teofils nozīmē: tas, kas mīl Dievu.
Lūka. Kas viņš bija, to uzzinām no Kol. 4:14; Filem. 23; 2.Tim. 4:10. Muratorija Kanons, kas sarakstīts 2.gs. un kas uzskaita JD grāmatas, ir vecākais uzskatījums, kas piemin Lūkasu kā šī evaņģēlija un Ap.d. gr. autoru. Par Jēzus dzīvi, darbiem, mācību, ciešanām, nāvi un augšāmcelšanos mums ir Lūkas ev., par kristīgās draudzes dzimšanu, attīstību, evaņģēlija par Jēzu izplatību pirmajos 30 draudzes pastāvēšanas gados mums ir Ap.d. grāmata.
Lūka apzinās, ka Teofilam jau ir mācīta kristīgā mācība (“kas tev darīta zināma”, 4.p.). Rezultātā Lūka uzraksta Teofilam rakstisku liecību par Jēzu ar nolūku, lai viņš pārliecinātos par šīs mācības patiesību. Kristīgā ticība nav izdomājums, bet tai ir pierādījumi, faktuālas liecības. Protams, pāri visam tas ir Dievs, kas atver cilvēka sirdi, Ap.d. 16:14.
Kā Lūka plāno pārliecināt Teofilu?
Iespējams, ka unikālie teksti Lūkas ev., kā piem., 1. un 2.nod., varētu norādīt uz tur pieminētajām personām ka lieciniekiem (piem., Marija).
3. Lūka pats bija visam uzmanīgi izsekojis. Lūka visam bija izsekojis “no sākuma”. Tas prasa lielu darbu.
4. Pats evaņģēlija saturs ir tas, kuru uzzinot jeb par kuru pārliecinoties, Teofilam vajadzēja nonākt pie drošības par to, kas viņam jau bija mācīts.
4.p. jaunajā tulkojumā:
ἐπιγνῷς, aor., akt., konj. noἐπιγινώσκω- iepazīt, atzīt;κατηχήθης, aor., pas. ind. 2.sg. noκατηχέω– 1) skanēt pretī, skanēt uz leju; 2) mācīt mutiski.ἀσφάλεια- 1) stingrība, stabilitāte; 2) noteiktība, neapšaubāma patiesība.Šis vārds JD lietots vēl 2x: Ap.d. 5:23 un 1.Tes. 5:3.
Lūka šo evaņģēliju rakstīja laikā, kad viņš jau bija ceļojis kopā ar Pāvilu. Viņš zināja par misiju kā aculiecinieks un iesaistīts cilvēks. Viņš bija redzējis, kādas briesmas draud evaņģēlija sludinātājiem no tiem, kas neticēja Jēzum, kā arī no tiem, kas jaunos kristiešus gribēja atgriezt atpakaļ pie glābšanas caur bauslību. Tāpēc Lūkas zināja, kas ir evaņģelija par Jēzu neapšaubāmā patiesība.
Paceļas jautājums: kādā veidā evaņģēlija saturs dod zināt jeb palīdz novērtēt tos vārdus, kas pirms tam tikuši [mutiski] mācīti (aorista pasīvs, - tātad pagātnē jeb pirms Teofils saņēma šo evaņģēliju)?
Praktiski: lai ko Tu uzzinātu par Jēzu, salīdzini to ar Dieva vārdu! Maldi veidojas no atkāpēm no Dieva vārda, tāpēc mācies Dieva vārdu Bībeli.