Komentāri

Nav rezultātu
15 Bet Kristus miers lai valda jūsu sirdīs, jo tam jūs esat aicināti kā viena miesa; esiet pateicīgi!
15 καὶ ἡ εἰρήνη τοῦ Χριστοῦ βραβευέτω ἐν ταῖς καρδίαις ὑμῶν, εἰς ἣν καὶ ἐκλήθητε ἐν ἑνὶ σώματι· καὶ εὐχάριστοι γίνεσθε.

Par Kristus miera valdīšanu.

No kurienes šis miers nāk un kas tas ir par mieru?

Tas ir „Kristus miers”, kam jāvalda. Jēzus ir sacījis:

Jņ. 14:27: "Mieru Es jums atstāju, Savu mieru Es jums dodu; ne kā pasaule dod, Es jums dodu. Jūsu sirdis lai neiztrūkstas un neizbīstas.”

Caur ticību uz Jēzu un grēku nožēlu mēs saņemam šo mieru.

Tie, kas netic Jēzum, arī piedzīvo kaut kāda veida mieru, vai pamieru, vai ārēju mierīgu vidi, kas nesatrauc arī viņu dvēseles. Bet tas miers, kuru dod Jēzus, ir atšķirīgs no tāda miera. Jēzus saka, ka sirdīs vairs nav jāsatraucas un jāizbīstas, kas nozīmē, ka runa ir par tīrām sirdīm, kas ir Dieva šķīstītas un kuras pazīst Dievu. Rom. 5:1 sacīts:

1 Tad nu mums, ticībā taisnotiem, ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.

Kristus dāvinātais miers dod mums miera attiecības ar Dievu. Grēku dēļ mēs bijām zem Dieva dusmām, bet ticībā uz Jēzu mēs saņemam piedošanu, taisnošanu un vairs neesam Dieva ienaidnieki, bet Dieva bērni.

Plašāki skatoties: miers, ko saņemam no Jēzus un caur Jēzu, nav kāds nomierināšanās rezultāts, ko cilvēki saņem no pašdarbības meditācijām vai vēl kā. Tas nav arī mākslīgas atšķirtības miers, kad esam tālu prom no ikdienas trokšņiem un steigas. Miers, ko dod Jēzus, ir miers, kas nāk caur Kristus ciešanām, mūsu grēka, pasaules un sātana izmocītai dvēselei, arī ārēju cīņu, karu un nemiera vidē.

Mēs dzīvojam grēku pilnā pasaulē, kura valda nemiers un dzīvo nemiera pilni cilvēki. Jes. 48:22: „Bezdievjiem turpretī nav miera!”

Mih. 5:4, vairākus gadsimtus pirms Jēzus nākšanas pasaulē jau tika pravietots: „Un Viņš būs miers.” Ja tev ir Dievs, ja tev ir Jēzus, tad tev ir miers. Ja tev nav Jēzus, tev nav miera. Dievs ir radījis šo pasauli un mieru nevar atrast citā veidā, kā šīs pasaules Radītājs to ir paredzējis. Tātad, mieru var saņemt tikai pie Dieva.

Kristus mieram ir jāvalda mūsos.

Grieķu val. oriģinālā šeit lietotais vārds “valda” ir βραβεύω, kas nozīmē: izšķirt kā arbitram, kā tiesnesim sporta spēlēs. Tas nozīmē, ka Kristus mieram ir jāizšķir kādas lietas, ar kurām nākam saskarē jeb kas mums sevi piedāvā un par kurām mums ir jāpieņem kādi lēmumi. Tā vietā, lai mēs tos pieņemtu kaut kā, Kristus mieram ir jāpieņem šie lēmumi. Kas tās ir par lietām?

Skatoties tiešajā kontekstā, tās ir lietas, par kurām ir runa Kol. 3:12-15.

  1. Saskaņā ar šo rakstvietu, vajadzība pēc līdzjūtības, laipnības, pazemības, lēnības, pacietības, kas nāk caur to, ka cits citu panesam un cits citam piedodam (12.,13.p.), un vajadzība mīlēt izsauc nepieciešamību lietot izšķiršanos: kā tad es rīkošos? Būšu tāds vai nē?
  2. Tad tā vietā, lai ļautu emocijām un grēcīgajam prātam noteikt pareizo rīcību, mēs tiekam aicināti, lai Kristus miers arbitrē jeb izšķir kā rīkoties, t. i., balstoties uz Kristū saņemto pestīšanu un tam sekojošo mieru ar Dievu un mieru sirdī, mēs pieņemam lēmumus. Tā miers valda.
Mārtiņš Balodis