6 Tāpēc kā jūs pieņēmāt (aor.akt.ind.) Kristu Jēzu to Kungu, Viņā staigājiet (prez.akt.pavēl),
7 tikuši iesakņoti (perf.pas.divd.) un tiekot uztaisīti (prez.pas.divd.) Viņā, un tiekot nostiprināti ticībā (prez.pas.divd.), tieši kā jūs tikāt mācīti (aor.pas.ind.), pāriplūzdami (prez.akt.divd.) pateicībā.
6. pantā “jūs pieņēmāt” var tulkot arī “pieņēmuši”, bet jebkurā gadījumā tas ir noticis fakts. “Viņā staigājiet”, ko var tulkot arī “Viņā dzīvojiet”. Vārdu secība grieķu val. rāda, ka akcentēts tiek Jēzus, ticībā uz kuru un saskaņā ar kuru, kā arī pieķeroties Viņam staigājiet jeb dzīvojiet savu dzīvi.
7. pantā “tikuši iesakņoti” ir perfektā, tātad darbība, kas notikusi pagātnē ar sekām tagadnē. Pie tam to ir paveicis kāds cits, nevis paši kolosieši. Un tā kā 7.p. pirmiem divdabjiem seko prievārda frāze, tad varm domāt, ka arī uz pirmo divdabi tā attiecas. Tas nozīmē, ka kolosieši ir tikuši iesakņoti Kristū. Tātad nav runa par to, ka vēl būtu jāiesakņojas vai ka tas būtu jādara kolosiešiem; to ir izdarījis Dievs kolosiešu labā.
Sekojošie tagadnes divdabji norāda uz turpinošu darbību, tātad kaut ko, kas ar korintiešiem notiek: “tiekot uztaisīti” un “tiekot nostiprināti” atkal pasīvā, tātad to kolosiešu labā dara Dievs. Uztaisīšana jeb uzbūvēšana notiek Kristū. Tas nozīmē, ka tā ir saistīta ar Kristus dabas iepazīšanu un pārveidošanu Viņa līdzībā. Nostiprināšana ticībā jeb var tulkot “ar ticību”: paliekot ticībā uz Jēzu un izturot ticībā dažādās grūtībās mēs tiekam nostiprināti. Ticībai uz Jēzu, ar kuru esam aicināti dzīvot un tikt nostiprināti, ir saturs, proti, “tieši kā jūs tikāt mācīti”, - tā ir mācība, šodien mēs teiktu: Bībeles mācība, kurai mēs sekojam savā dzīvē, lai tiktu nostiprināti ticībā jeb ar ticību.
Staigāšanu Jēzū (6.p.) ir jāpavada arī pāriplūstošai pateicībai. Tur Pāvils atkal lieto tagadnes divdabi, tikai šoreiz aktīvā. Tātad kolosieši, šodien mēs, esam tie, kuru dzīvi ir jāraksturo pāriplūstošai pateicībai Dievam.
Komentāri
Burtiskāks tulkojums:
6. pantā “jūs pieņēmāt” var tulkot arī “pieņēmuši”, bet jebkurā gadījumā tas ir noticis fakts. “Viņā staigājiet”, ko var tulkot arī “Viņā dzīvojiet”. Vārdu secība grieķu val. rāda, ka akcentēts tiek Jēzus, ticībā uz kuru un saskaņā ar kuru, kā arī pieķeroties Viņam staigājiet jeb dzīvojiet savu dzīvi.
7. pantā “tikuši iesakņoti” ir perfektā, tātad darbība, kas notikusi pagātnē ar sekām tagadnē. Pie tam to ir paveicis kāds cits, nevis paši kolosieši. Un tā kā 7.p. pirmiem divdabjiem seko prievārda frāze, tad varm domāt, ka arī uz pirmo divdabi tā attiecas. Tas nozīmē, ka kolosieši ir tikuši iesakņoti Kristū. Tātad nav runa par to, ka vēl būtu jāiesakņojas vai ka tas būtu jādara kolosiešiem; to ir izdarījis Dievs kolosiešu labā.
Sekojošie tagadnes divdabji norāda uz turpinošu darbību, tātad kaut ko, kas ar korintiešiem notiek: “tiekot uztaisīti” un “tiekot nostiprināti” atkal pasīvā, tātad to kolosiešu labā dara Dievs. Uztaisīšana jeb uzbūvēšana notiek Kristū. Tas nozīmē, ka tā ir saistīta ar Kristus dabas iepazīšanu un pārveidošanu Viņa līdzībā. Nostiprināšana ticībā jeb var tulkot “ar ticību”: paliekot ticībā uz Jēzu un izturot ticībā dažādās grūtībās mēs tiekam nostiprināti. Ticībai uz Jēzu, ar kuru esam aicināti dzīvot un tikt nostiprināti, ir saturs, proti, “tieši kā jūs tikāt mācīti”, - tā ir mācība, šodien mēs teiktu: Bībeles mācība, kurai mēs sekojam savā dzīvē, lai tiktu nostiprināti ticībā jeb ar ticību.
Staigāšanu Jēzū (6.p.) ir jāpavada arī pāriplūstošai pateicībai. Tur Pāvils atkal lieto tagadnes divdabi, tikai šoreiz aktīvā. Tātad kolosieši, šodien mēs, esam tie, kuru dzīvi ir jāraksturo pāriplūstošai pateicībai Dievam.