36 Jēzus atbildēja: "Mana valstība nav no šīs pasaules. Ja Mana valstība būtu no šīs pasaules, mani sulaini cīnītos par to, lai Es nekristu jūdu rokās. Bet nu Mana valstība nav no šejienes."
Pat Jēzus mācekļi sagaidīja, ka Viņš uz zemes uzcels Israēla tautai valstību, sk. Ap.d. 1:6:
6 Tad tie, kas bija kopā, Viņam vaicāja: "Kungs, vai Tu šinī laikā atkal uzcelsi Israēlam valstību?" Sk. arī Lk. 24:21.
Lk. 17:20.21:
20 Uz farizeju jautājumu, kad nāksot Dieva valstība, Viņš tiem atbildēja: "Dieva valstība nenāk ārīgi redzamā veidā."
21 Nevarēs arī sacīt: redzi, šeit viņa ir vai tur, – jo, redziet, Dieva valstība ir jūsu vidū."
Tā bija starp cilvēkiem Jēzus personā.
Mt. 12:28: "Bet, ja Es izdzenu ļaunos garus ar Dieva Garu, tad Dieva valstība ir jau pie jums atnākusi."
Uz debesu valstības tagadnes aspektu Jēzus dzīves laikā norāda arī Mt. 23:13:
13 Bet vai jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jo jūs aizslēdzat Debesu valstību cilvēkiem; jūs paši neejat iekšā un neļaujat tiem, kas vēlas, tur ieiet.
Tātad šī valstība bija tagadnē jau Jēzus dzīves laikā (un ir arī tagad), bet reizē neredzama šajā pasaulē.
Dieva valstība ir klātbūdama Jēzus personā, bet:
tā nav tāda, kā citas valstības, kas cēlušās starp cilvēkiem (tā "nav no šīs pasaules", Jēzus 18:36);
tā nav tāda, kura būtu tāda pati cilvēkiem redzama (tā "nav no šejienes", Jēzus 18:36);
tā nav tāda, kas valda pēc šajā pasaulē esošo valstu pārvaldes kārtības;
tā nav tāda, kā citas valstis, kur tad Jēzum vajadzētu ar varu ieņemt savu vietu un pierādīt sevi starp citiem cilvēkiem (Jēzus 18:36);
tā ir pilnīgi citāda!
Sākums nonākšanai šajā valstībā ir caur ticību Jēzum Kristum un grieķu nožēlu, kad mēs tiekam izglābti no grēka varas, sātana varas un nāves un piederam Dievam.
Kol. 1:13: "Viņš mūs ir izrāvis no tumsības varas un pārcēlis Sava mīļā Dieva valstībā …"
Mēs dzīvojam uz šīs zemes, bet jau esam Jēzus valstībā.
Ef. 2:6: "Viņš iekš Kristus Jēzus un līdz ar Viņu mūs ir uzmodinājis un paaugstinājis debesīs …"
Dieva valstība, kurai piederam, no garīgā skatījuma ir neredzama valstība.
Tomēr, kaut arī tā ir garīga realitāte, tā ir kaut kādā veidā arī fiziski novērojama, sk. Rom. 14:17.18:
17 Jo Dieva valstība nav dzeršana un ēšana, bet taisnība, miers un prieks Svētajā Garā.
18 Tad nu tas, kas šinīs lietās kalpo Kristum, ir Dievam tīkams un cienījams cilvēku starpā.
Mt. 6:33: "Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas." (Sk. kontekstu.)
Kādu dienu mēs no garīgās, neredzamās piederības pāriesim uz pagodinātu stāvokli, kas būs īstais, patiesais stāvoklis.
Fil. 3:20.21:
20 Mūsu piederība ir debesīs, no kurienes mēs arī gaidām Pestītāju, Kungu Jēzus Kristu,
21 kas pārvērtīs mūsu zemības miesu, līdzīgu Savai apskaidrotai miesai (greķu teksts), ar spēku, kurā Viņš arī spēj Sev pakļaut visas lietas.
2.Kor. 4:17.18:
17 Jo tagadējās grūtības, kas ir vieglas, dod mums neizsakāmi lielu mūžīgu godību,
18 ja mēs neņemam vērā to, kas ir redzams, bet to, kas nav redzams. Jo redzamais ir laicīgs, bet neredzamais mūžīgs.
Komentāri
Pat Jēzus mācekļi sagaidīja, ka Viņš uz zemes uzcels Israēla tautai valstību, sk. Ap.d. 1:6:
Tā bija starp cilvēkiem Jēzus personā.
Uz debesu valstības tagadnes aspektu Jēzus dzīves laikā norāda arī Mt. 23:13:
Tātad šī valstība bija tagadnē jau Jēzus dzīves laikā (un ir arī tagad), bet reizē neredzama šajā pasaulē.
Dieva valstība ir klātbūdama Jēzus personā, bet:
Sākums nonākšanai šajā valstībā ir caur ticību Jēzum Kristum un grieķu nožēlu, kad mēs tiekam izglābti no grēka varas, sātana varas un nāves un piederam Dievam.
Mēs dzīvojam uz šīs zemes, bet jau esam Jēzus valstībā.
Dieva valstība, kurai piederam, no garīgā skatījuma ir neredzama valstība.
Tomēr, kaut arī tā ir garīga realitāte, tā ir kaut kādā veidā arī fiziski novērojama, sk. Rom. 14:17.18:
Kādu dienu mēs no garīgās, neredzamās piederības pāriesim uz pagodinātu stāvokli, kas būs īstais, patiesais stāvoklis.