1 "ES ESMU īstais vīnakoks, un Mans Tēvs ir dārza kopējs.
2 Ikvienu zaru pie Manis, kas nenes augļus, Viņš noņem, un ikvienu, kas nes augļus, iztīra, lai tas jo vairāk augļu nestu.
3 Jūs jau esat tīri to vārdu dēļ, ko Es uz jums esmu runājis.
VD veido ticības sapratnes fonu Jēzus dzīves laikā. Un tajā vairākkārt Israēla tauta salīdzināta ar vīnakoku, sk. Ps. 80:8-17; Jes. 5:1-7; Jer. 2:21; Ecēh. 15.nod.; Ecēh. 19:10-14; Hoz. 10:1.
Bieži VD rāda, ka israēlieši neklausīja Dievam, vairākkārt tas rādīts arī caur šo salīdzinājumu, proti, Israēla tauta kā vīnakoks vai vīnogu dārzs. Šādā sapratnes kontekstā Jēzus sevi sauc par īsto vīnakoku, norādot, ka Viņš sevī personificēja Israēla tautu. Tādu personificējumu atrodam arī Mt. 2:15, kur par Jēzu, citējot vārdā nenosauktu pravieti, sacīts:
15 ... no Ēģiptes Es Savu Dēlu esmu aicinājis.
Iespējams, ka tas ņemts no Hoz.11:1, kur sacīts:
1 Kad Israēls bija jauns, Es viņu, Savu dēlu, iemīlēju un atsaucu šurpu no Ēģiptes.
Jēzus ir patiesais Israēls, bet zari ir katrs, kas kā Israēla tautas locekļi, atnākot Jēzum, nonāk prasības priekšā Viņam ticēt un tādā veidā būt savienotiem ar Viņu, sk. arī Jņ. 1:11-13:
11 Viņš nāca pie savējiem, bet tie Viņu neuzņēma.
12 Bet, cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic Viņa Vārdam,
13 kas nav dzimuši ne no asinīm, ne no miesas iegribas, ne no vīra gribas, bet no Dieva.
(Vīnakokam un tā zaru vienotībai ir līdzība ar to, kā ap. Pāvils draudzi sauc par Kristus miesu, tai pat laikā mēs esam šīs miesas locekļi, sk. 1.Kor. 12:12; Ef. 1:22.23; 5:30.)
Tātad ar augļu nešanu Jāņa ev. kontekstā vispirms būtu jāsaprot ticība un paklausība Jēzum.
Jēzus Savu debesu Tēvu sauc par vīnadārza kopēju, t.i., Israēla tautas kopēju. Jau VD rāda, ka israēlieši Dievu varēja saukt par savu Tēvu, (piem., 5.Moz. 32:6; Jes. 63:16; Jer. 3:19), tomēr JD Dievs kā Tēvs ir saukts daudzkārt vairāk. Un visvairāk Dievs par Tēvu saukts Jāņa evaņģēlijā. Piem., Jņ. 5:17-20.30:
17 Bet Viņš tiem atbildēja: "Mans Tēvs aizvien vēl darbojas, tāpēc arī Es darbojos."
18 Šo vārdu dēļ jūdi vēl vairāk meklēja Viņu nokaut, tāpēc ka Viņš ne vien sabatu neievēroja, bet arī Dievu sauca par Savu Tēvu, Sevi pielīdzinādams Dievam.
19 Tad Jēzus turpināja: "Patiesi, patiesi Es jums saku: Dēls no Sevis neko nevar darīt, ja Viņš neredz Tēvu to darām. Jo, ko Tas dara, to arī Dēls dara tāpat,
20 jo Tēvs mīl Dēlu un Tam rāda visu, ko pats dara; un Viņš Tam rādīs vēl lielākus darbus nekā šos, ka jūs brīnīsities.
30 Es no Sevis nespēju darīt nekā. Kā Es dzirdu, tā Es spriežu, un Mans spriedums ir taisns, jo Es nemeklēju Savu gribu, bet Tā gribu, kas Mani ir sūtījis.
Jēzus ir īstais vīnakoks un Dievs ir dārznieks. VD laikā tā bija Israēla tauta; jaunajā derībā – visi, kas tic Jēzum Kristum. Jēzus dzīves laikā notiek šī pāreja no tā brīža Israēla tautas uz šo jauno Israēla tautu, kurai piederību nosaka ticība Jēzum.
Sk. arī, piem., Jņ. 10:16:
16 Man vēl ir citas avis, kas nav no šīs kūts; arī tās Man jāatved; arī viņas dzirdēs Manu balsi, un būs viens ganāms pulks un viens gans.
Jēzus dzīves laikā bija daudzi, kas Viņu dzirdēja un Viņam sekoja. Kādi atkrita no sekošanas Viņam, sk. Jņ. 6:66. Arī Jūda atkrita no Jēzus. Jēzus apustuļi, lai arī bija dažādi gadījumi, tomēr ticēja Viņam; tie bija tie, kas augļus nesa (tajā brīdī nodevējs Jūda jau vairs nebija kopā ar viņiem, sk. Jņ. 13.nod.). Un Jēzus teica par viņiem, 3.p.: “Jūs jau esat tīri to vārdu dēļ, ko Es uz jums esmu runājis.” Tas nozīmē, ka Jēzus runātie vārdi uz mācekļiem atstāja tīrošu iespaidu. Tāds ir Dieva vārds, kuru pieņemot, mēs tiekam tīrīti. Sk. arī 2.Tim. 3:15-17:
15 un ka tu no mazām dienām zini svētos rakstus, kas spēj padarīt tevi gudru pestīšanai caur ticību Kristū Jēzū.
16 Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā,
17 lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam.
Komentāri
VD veido ticības sapratnes fonu Jēzus dzīves laikā. Un tajā vairākkārt Israēla tauta salīdzināta ar vīnakoku, sk. Ps. 80:8-17; Jes. 5:1-7; Jer. 2:21; Ecēh. 15.nod.; Ecēh. 19:10-14; Hoz. 10:1.
Bieži VD rāda, ka israēlieši neklausīja Dievam, vairākkārt tas rādīts arī caur šo salīdzinājumu, proti, Israēla tauta kā vīnakoks vai vīnogu dārzs. Šādā sapratnes kontekstā Jēzus sevi sauc par īsto vīnakoku, norādot, ka Viņš sevī personificēja Israēla tautu. Tādu personificējumu atrodam arī Mt. 2:15, kur par Jēzu, citējot vārdā nenosauktu pravieti, sacīts:
Iespējams, ka tas ņemts no Hoz.11:1, kur sacīts:
Jēzus ir patiesais Israēls, bet zari ir katrs, kas kā Israēla tautas locekļi, atnākot Jēzum, nonāk prasības priekšā Viņam ticēt un tādā veidā būt savienotiem ar Viņu, sk. arī Jņ. 1:11-13:
(Vīnakokam un tā zaru vienotībai ir līdzība ar to, kā ap. Pāvils draudzi sauc par Kristus miesu, tai pat laikā mēs esam šīs miesas locekļi, sk. 1.Kor. 12:12; Ef. 1:22.23; 5:30.)
Tātad ar augļu nešanu Jāņa ev. kontekstā vispirms būtu jāsaprot ticība un paklausība Jēzum.
Jēzus Savu debesu Tēvu sauc par vīnadārza kopēju, t.i., Israēla tautas kopēju. Jau VD rāda, ka israēlieši Dievu varēja saukt par savu Tēvu, (piem., 5.Moz. 32:6; Jes. 63:16; Jer. 3:19), tomēr JD Dievs kā Tēvs ir saukts daudzkārt vairāk. Un visvairāk Dievs par Tēvu saukts Jāņa evaņģēlijā. Piem., Jņ. 5:17-20.30:
Jēzus ir īstais vīnakoks un Dievs ir dārznieks. VD laikā tā bija Israēla tauta; jaunajā derībā – visi, kas tic Jēzum Kristum. Jēzus dzīves laikā notiek šī pāreja no tā brīža Israēla tautas uz šo jauno Israēla tautu, kurai piederību nosaka ticība Jēzum.
Sk. arī, piem., Jņ. 10:16:
Jēzus dzīves laikā bija daudzi, kas Viņu dzirdēja un Viņam sekoja. Kādi atkrita no sekošanas Viņam, sk. Jņ. 6:66. Arī Jūda atkrita no Jēzus. Jēzus apustuļi, lai arī bija dažādi gadījumi, tomēr ticēja Viņam; tie bija tie, kas augļus nesa (tajā brīdī nodevējs Jūda jau vairs nebija kopā ar viņiem, sk. Jņ. 13.nod.). Un Jēzus teica par viņiem, 3.p.: “Jūs jau esat tīri to vārdu dēļ, ko Es uz jums esmu runājis.” Tas nozīmē, ka Jēzus runātie vārdi uz mācekļiem atstāja tīrošu iespaidu. Tāds ir Dieva vārds, kuru pieņemot, mēs tiekam tīrīti. Sk. arī 2.Tim. 3:15-17: