Komentāri

Nav rezultātu
5 Bet Jēzus mīlēja Martu, viņas māsu, un Lācaru.
6 Saņēmis ziņu, ka tas ir slims, Viņš vēl divi dienas palika tai vietā, kur Viņš atradās.

Kad Jēzus saņēma ziņu par Lācaru, tas vēl bija slims (1.-4.p.). Taču pēc divām dienām, par kurām lasām 6.p., Lācars jau bija miris. To atklāj 13. un 14.p..

6.p. burtiski pasaka, ka Jēzus sagaidīja, lai Lācars nomirtu. Iemesls, kāpēc Jēzus gaidīja, ir pateikts 14. un 15.p.:

14 Pēc tam Jēzus viņiem skaidri saka: "Lācars nomiris;
15 un Es priecājos jūsu dēļ, ka Es nebiju tur, lai jūs ticētu; bet iesim pie viņa!"

Bet arī 6.p. sākums rāda sakarību ar 5.p., proti, 6.p. grieķu val. sākas ar vārdiem: ὡς οὖν ἤκουσεν - “tāpēc, kad Viņš dzirdēja” (ὡς šeit varētu tikt tulkots kā “kad”; οὖν - “tāpēc”; ἤκουσεν, aor., akt., ind., 3.p. viensk. - “Viņš dzirdēja”). Grieķu val. οὖν teikumos vienmēr liek otrajā vietā, bet tulkojumā tas jātulko kā pirmais vārds tai teikuma daļai, kuru tas iesāk. Tātad 5.p. saka: “Bet Jēzus mīlēja Martu, viņas māsu, un Lācaru.” Un tad 6.p. paskaidro, ko Jēzus darīja šīs mīlestības dēļ uz viņiem: “Tāpēc, kad Viņš dzirdēja …” Tas, kas varēja izlikties kā Jēzus kavēšanās atbildēt palīdzēt, notika tādēļ, ka Viņš mīlēja šos cilvēkus. Un jau pirms tam, 4.p., lasām Jēzus vārdus: “Šī slimība nav uz nāvi, bet Dievam par godu, lai Dieva Dēls ar to tiktu pagodināts.”

Mārtiņš Balodis