1 Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs.
Kā secinām no konteksta, tad ar vārdu “Vārds” domāts Jēzus Kristus.
“Vārds” šajā pantā grieķu val. visu laiku ir lietots kopā ar artikulu (ὁ λόγος). Vārds “Dievs” frāzē “un Vārds bija pie Dieva” ir ar artikulu, kas nozīmē, ka Vārds un Dievs ir divas atšķirīgas personas.
Pēdējā frāzē καὶ θεὸς ἦν ὁ λόγος, “un Vārds bija Dievs”, ir divi vārdi nominatīvā, no kuriem vienam ir artikuls. Vārds ar artikulu ir teikuma priekšmets, bet otrs ir izteicēja daļa. Līdz ar to latviešu val. “un Vārds bija Dievs”, Vārds ir teikuma priekšmets, bet Dievs ir izteicēja daļa.
Bet tas vēl nav viss: grieķu val. šī pēdējā frāze ir ar sekojošu vārdu kārtību: “un Dievs bija Vārds”. (Latviešu val. gramatiski pareizi ir tulkot “un Vārds bija Dievs”.) Grieķu val. vārdu kārtība teikumā var būt dažāda, bet šajā pantā tiek akcentēts tas, kas tad bija tas Vārds, proti, Dievs.
καὶ θεὸς ἦν ὁ λόγος akcents likts uz θεὸς. Liekot to šī panta kontekstā tiek pateiks, ka Jēzus ir Dievs pēc būtības:
iesākumā, kur bija Dievs (sk. 1.Moz. 1:1: “Iesākumā Dievs ...”), bija Jēzus (Jņ. 1:1: “Iesākumā bija Vārds ...”);
artikula trūkums vārda θεὸς priekšā Jņ. 1:1 pēdējā frāzē pasaka, ka Jēzus nav Dievs Tēvs, bet ir Dievs pēc būtības.
Komentāri
Kā secinām no konteksta, tad ar vārdu “Vārds” domāts Jēzus Kristus.
“Vārds” šajā pantā grieķu val. visu laiku ir lietots kopā ar artikulu (
ὁ λόγος). Vārds “Dievs” frāzē “un Vārds bija pie Dieva” ir ar artikulu, kas nozīmē, ka Vārds un Dievs ir divas atšķirīgas personas.Pēdējā frāzē
καὶ θεὸς ἦν ὁ λόγος, “un Vārds bija Dievs”, ir divi vārdi nominatīvā, no kuriem vienam ir artikuls. Vārds ar artikulu ir teikuma priekšmets, bet otrs ir izteicēja daļa. Līdz ar to latviešu val. “un Vārds bija Dievs”, Vārds ir teikuma priekšmets, bet Dievs ir izteicēja daļa.Bet tas vēl nav viss: grieķu val. šī pēdējā frāze ir ar sekojošu vārdu kārtību: “un Dievs bija Vārds”. (Latviešu val. gramatiski pareizi ir tulkot “un Vārds bija Dievs”.) Grieķu val. vārdu kārtība teikumā var būt dažāda, bet šajā pantā tiek akcentēts tas, kas tad bija tas Vārds, proti, Dievs.
καὶ θεὸς ἦν ὁ λόγοςakcents likts uzθεὸς. Liekot to šī panta kontekstā tiek pateiks, ka Jēzus ir Dievs pēc būtības:θεὸςpriekšā Jņ. 1:1 pēdējā frāzē pasaka, ka Jēzus nav Dievs Tēvs, bet ir Dievs pēc būtības.