Tā kā Jēkabs varētu būt Jēzus brālis (sk. Mt. 13:55), tad ir zīmīga Jēkaba pazemība gan saucot sevi par kalpu jeb vergu (δοῦλος, kas ir šī vārda primārā nozīme), gan arī nepieminot savu izcelsmes fizisko ģimeni, bet runājot par savu garīgo piederību Dievam un Jēzum.
Sakot, ka viņš ir “Dieva un Kunga Jēzus Kristus” vergs, Jēkabs parāda pilnīgu sevis atkarību no Dieva un Jēzus. Tas tad arī ir cieši saistīts ar to, ko viņš saka šajā vēstulē, proti, viņš nerunā savā autoritātē, bet uzrādot Dieva un Jēzus gribu. No vienas puses, mums ir draugu attiecības ar Jēzu, nevis verga un vergtura attiecības, sk. Jņ. 15:15:
15 Es jūs vairs nesaucu par kalpiem (δούλους), jo kalps (δοῦλος) nesaprot, ko viņa kungs dara; bet Es jūs esmu saucis par draugiem (φίλους), tāpēc ka visu, ko Es esmu dzirdējis no Sava Tēva, Es jums esmu darījis zināmu.
Bet no otras puse, visi kristieši ir Jēzus Kristus asinīs dārgi atpirkti un nepieder vairs sev (1.Kor. 6:19.20). 1.Pēt. 2:15.16 sacīts:
15 Jo tāda ir Dieva griba, ka jūs, labu darot, apklusinātu neprātīgu cilvēku nezināšanu
16 kā svabadi, nevis tādi, kam svabadība būtu kā ļaunuma apsegs, bet kā Dieva kalpi (δοῦλοι).
“divpadsmit ciltīm, kas dzīvo izkaisītas”. Bībeles kontekstā ar 12 ciltīm parasti tiek saprastas Israēla tautas 12 ciltis. Taču Jēkaba vēstules saturs rāda, ka runa ir par kristiešiem, sk. piem., 2:1; 5:7.8. Tie varētu būt visi kristieši, bet, ja vēstule sarakstīta pirms 49.gada, tad tie ir pārsvarā jūdu kristieši (Jeruzālemes koncils tiek datēts ap 49.gadu, sk. Ap.d. 15.nod.; tas bija laiks, kad kristiešu draudzēs arvien vairāk ienāca cittautieši). JD rāda, ka arī cittautieši tika uzlūkoti kā Dieva tauta. Piem., 1.Pēt. vēstule tika rakstīta cittautiešiem, sk. 1:1. Un 2:9.10 pamīšus lieto ἔθνος (tauta, cittautieši) un λαός (tauta, vārds, ar ko parasti apzīmēja Israēla tautu), runājot par cittautiešiem kā Dieva tautu.
Kāpēc viņi saukti par izkaisītiem kristiešiem (oriģināltekstā: “kas ir diasporā”)? Kāds bija izkaisīšanas iemesls? Varētu būt divi iemesli: Saula vajāšanas ap 34.gadu (Ap.d. 7.–8.nod.), 2) Hēroda Agripas vajāšanas ap 44.gadu (Ap.d. 12.nod.). Saula vajāšanas pārsniedza Israēla tautas vēsturisko dzīves vietu, Agripas vajāšanas bija lokālākas. Tādēļ varētu būt, ka Jūdu kristiešu draudzes citur nodibinājās pirmo vajāšanu dēļ, un viņu skaits, iespējams, pieauga otro vajāšanu dēļ. Lai arī sākotnēji šie kristieši bija izkaisīti vajāšanu dēļ, iespējams, ka tad, kad tika rakstīta šī vēstule, šajās draudzēs jau bija ienākuši arī vēl citi, lokāli dzīvojoši jūdi.
Komentāri
Par Jēkabu un īsu apskatu par vēstuli sk. Ievads. Jēkaba vēstule.
Tā kā Jēkabs varētu būt Jēzus brālis (sk. Mt. 13:55), tad ir zīmīga Jēkaba pazemība gan saucot sevi par kalpu jeb vergu (
δοῦλος, kas ir šī vārda primārā nozīme), gan arī nepieminot savu izcelsmes fizisko ģimeni, bet runājot par savu garīgo piederību Dievam un Jēzum.Sakot, ka viņš ir “Dieva un Kunga Jēzus Kristus” vergs, Jēkabs parāda pilnīgu sevis atkarību no Dieva un Jēzus. Tas tad arī ir cieši saistīts ar to, ko viņš saka šajā vēstulē, proti, viņš nerunā savā autoritātē, bet uzrādot Dieva un Jēzus gribu. No vienas puses, mums ir draugu attiecības ar Jēzu, nevis verga un vergtura attiecības, sk. Jņ. 15:15:
Bet no otras puse, visi kristieši ir Jēzus Kristus asinīs dārgi atpirkti un nepieder vairs sev (1.Kor. 6:19.20). 1.Pēt. 2:15.16 sacīts:
“divpadsmit ciltīm, kas dzīvo izkaisītas”. Bībeles kontekstā ar 12 ciltīm parasti tiek saprastas Israēla tautas 12 ciltis. Taču Jēkaba vēstules saturs rāda, ka runa ir par kristiešiem, sk. piem., 2:1; 5:7.8. Tie varētu būt visi kristieši, bet, ja vēstule sarakstīta pirms 49.gada, tad tie ir pārsvarā jūdu kristieši (Jeruzālemes koncils tiek datēts ap 49.gadu, sk. Ap.d. 15.nod.; tas bija laiks, kad kristiešu draudzēs arvien vairāk ienāca cittautieši). JD rāda, ka arī cittautieši tika uzlūkoti kā Dieva tauta. Piem., 1.Pēt. vēstule tika rakstīta cittautiešiem, sk. 1:1. Un 2:9.10 pamīšus lieto
ἔθνος(tauta, cittautieši) unλαός(tauta, vārds, ar ko parasti apzīmēja Israēla tautu), runājot par cittautiešiem kā Dieva tautu.