Komentāri

22 Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība.

ἀγάπη (agape) – mīlestība.

1. Tā kā ir viens Gara auglis, tad visticamāk viss auglis ir mīlestība. Pārējie vārdi raksturo šo mīlestību. (Tad kols būtu jāliek aiz vārda „mīlestība”.)

2. Arī vēstules Gal. konteksts liek domāt, ka mīlestība ir galvenais vārds pirms citiem, kas seko. Sk. Gal. 5:13.14:

13 Jo jūs, brāļi, esat svabadībai aicināti. Tik ne tādai svabadībai, kas dod vaļu miesai, turpretim kalpojiet cits citam mīlestībā!

14 Jo visa bauslība ir vienā vārdā izpildīta, proti, tanī: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.

Arī Gal. 5:6:

6 Jo Kristū Jēzū nedz apgraizīšana ko spēj, nedz neapgraizīšana, bet ticība, kas darbojas caur mīlestību.

1. Galatieši mēģināja savu statusu, proti, ka viņi ir Dieva bērni, nostiprināt ar savu rīcību: apgraizīšanu, bauslības turēšanu; jo viņiem likās – kāds bija iestāstījis (2:4; 5:12) - ka vajag vēl VD likumu turēšanu. Pāvils saka, ka pievēršoties VD likumu turēšanai, viņi zaudē pestīšanu Jēzū (Gal. 5:4).
2. Tā vietā Pāvils saka: „Jo Kristū Jēzū nedz apgraizīšana ko spēj, nedz neapgraizīšana, bet ticība, kas darbojas caur mīlestību.” (6.p.) Tas nozīmē: palikšanai/piederībai Jēzū spēks ir ticībā, kas darbojas caur mīlestību, jeb ticībā, kas uzrādās mīlestības darbos. Spēcīga ir, 6.p. „spēj” tagadnē,  ticība, kas darbojas tagadnē.

3. Grieķu val. ir vairāki vārdi, kas apzīmē mīlestību. Vārds ἀγάπη (agape) JD ir lietots, lai pateiktu, ka tas, kas mīl ar agapes mīlestību, to dara upurējoties, varētu arī teikti: ļoti, ļoti nododoties tam, ko tas dara. Piemēri: par Dievu,  

Jņ. 3:16: "Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību."

1.Jņ. 4:8: „... Dievs ir mīlestība.”

Par cilvēkiem, kas nemeklē Dievu, arī sacīts, ka viņi mīl ar šo agapes mīlestību kādas lietas.

Jņ. 3:19: „Bet šī ir tā tiesa, ka gaisma ir nākusi pasaulē, bet cilvēkiem tumsība ir bijusi mīļāka par gaismu, tāpēc ka viņu darbi bija ļauni.”

Jņ. 12:43: „Jo viņi cilvēku atzinību mīlēja vairāk nekā godu Dieva priekšā.”

χαρά (hara) - prieks

Grieķu val. šis vārds nāk no saknes χαρ (har) – sniegt labvēlību, sliekties uz, būt labvēlīgi noskaņotam. Tāpēc arī vārda χαρά tulkojums būtu žēlastības, labvēlības apzināšanās jeb varētu teikt žēlastība, kas tikusi ievērota. Darbības vārds χαιρω (hairo) –priecāties dēļ žēlastības, χαρά (hara) - prieks žēlastības dēļ (šeit lietotais vārds) un χαρις (haris) – žēlastība ir radniecīgi. Tie labāk palīdz saprast vārda prieks nozīmi. Piemēriem sk. Rom. 14:17; Fil. 4:1.

εἰρήνη (eirene) – miers.

Dieva dāvināta miera avots ir pats Dievs.

1. Tas ir miers, ko Dievs dod taisnošanas rezultātā, Rom. 5:1. Mēs visi esam zem Dieva dusmām, Ef. 2:3; Ps. 5:6. Tikai Dieva taisnošanas darbs Kristū mūs ieved miera attiecībās ar Dievu.
2. Tas miers, ko saņemam tikai un vienīgi Kristus personā. Jēzus ir mūsu miers, Ef. 2:14: „...Viņš ir mūsu miers...” Jēzus ir miera valdnieks, Jes. 9:5. Miers, ko saņemam no Dieva, nav kā prece, kas būtu atdalīta no tā, kas to nes. Tā nāk no Dieva caur Kristus panākto taisnošanas darbu mūsu labā, un tā nāk kopā ar Kristus personu.
3. Pazīstot Jēzu, Jēzus to bagātīgi mums dod, Jņ. 14:27.

Vārds εἰρήνη nāk no εἰρω (eiro) – savienot, sasiet kopā vienā veselā. Tādēļ arī vārds nozīmē veselumu, kad visas būtiskās daļas ir savienotas kopā. Miers no Dieva ir veseluma, kurā viss savienots, dāvana cilvēkam.

μακροθυμία (makrotimia) – pacietība, izturība, panešana.

Šis grieķu val. vārds ir saliktenis, kurā μακρός (makros) nozīmē ilgi un θυμός (timos) – dedzība, dusmas. Tātad vārds nozīmē ilgu gaidīšanu, pirms tiek dota vaļa dusmām. Par Dievu lasām, ka Viņš ir šādi pacietīgs, t. i., kas ilgi aiztur savu dusmu izliešanos.

1. Pēt. 3:20: „... kas kādreiz bija nepaklausīgi, kad Dieva pacietība nogaidīja Noas dienās, kad taisīja šķirstu, kurā izglābās nedaudzas, proti, astoņas, dvēseles cauri ūdenim.”

2. Pēt. 3:15: „...un uzskatiet mūsu Kunga pacietību kā glābšanai dotu ...”

Tikai Dieva Svētais Gars mūsos var izveidot tādu pacietību. Tas nav mūsu spēkos. Jēk. 5:7-10.

7 Esiet pacietīgi, brāļi, līdz Tā Kunga atnākšanai. Raugi, zemkopis gaida dārgo zemes augli, pacietīgi uz to cerēdams, līdz tas dabū agro un vēlo lietu.

8 Pacietieties arī jūs, stipriniet savas sirdis, jo Tā Kunga atnākšana ir tuvu.

9 Nenopūtieties, brāļi, cits pret citu, ka netiekat tiesāti. Redzi, soģis stāv durvju priekšā.

10 Par paraugu ļaunuma panešanai un pacietībai ņemiet, brāļi, praviešus, kas ir runā uši Tā Kunga Vārdā.

χρηστότης(hrestotes) – labsirdība, laipnība.

Vārds nāk no χρηστός (hrestos) – derīgs. Līdz ar to vārda χρηστότης (hrestotes) nozīme ir noderīga laipnība; tā attiecas uz īstu vajadzību apmierināšanu tikai tā, kā Dievs to spēj.

Titam 3:4-5a: „Bet, kad atspīdēja Dieva, mūsu Glābēja, laipnība un mīlestība uz cilvēkiem, Viņš mūs izglāba ...”

ἀγαθωσύνη (agatosine) – patiess labums, laipns labums.

Šis vārds Jaunajā derībā lietots tikai 4 reizes: Rom. 15:14 – krietni; Gal. 5:22 – labprātība; Ef. 5:9 – labprātība; 2.Tes. 1:11 – labs.

πίστις (pistis) – ticība; uzticība, uzticamība.

Vārds nāk no πειθω (peito) – pārliecināt. Tas nozīmē: tikt pārliecinātam, sākt uzticēties. Glābjoša ticība vienmēr ir Dieva dāvana. Cilvēks pats to nespēj radīt. Tāpēc ticība ir Dieva pārliecināšana, t. i., kad Dievs ir pārliecinājis mūs.

1.Jņ. 5:4: „...jo viss, kas ir dzimis no Dieva, uzvar pasauli, un šī ir tā uzvara, kas uzvarējusi pasauli - mūsu ticība.”

Rom. 10:17: „Tātad ticība rodas no pasludinātās vēsts, bet vēsts – no Kristus vārdiem.” (2012.g. tulk.)

πραΰτης (praites) – lēnprātība, maigums.

Gal. 6:1: atgriešana jāveic „ar lēnprātīgu garu”. Gal. 5:22 sacīts, ka daļa no mīlestības, kas ir Gara auglis, ir lēnprātība. Lēnprātības definīcija: maigs spēks. Tā izpauž spēku, to aizturot un esot maigam. Sk. 1.Kor. 4:21:

21 Ko jūs gribat? Vai lai es pie jums nāku ar rīksti vai ar mīlestību un lēnprātības Garu?

Tas nozīmē, ka tavu kalpošanu citam mīlestībā (5:13) tā vietā, lai kostos un ēstos (5:15), uzrādīs lēnprātība. Ja tādas tur nebūs, tad nevarēsim sacīt, ka kalpojam mīlestībā.

ἐγκράτεια (enkrateia) – paškontrole.

Saliktenis, iekš un spēks. Nozīmē: iekš spēka. Šī iekšējā spēka izpausme nāk no iekšienes, bet tā nerodas iekšienē.

Arī šis vārds Jaunajā derībā lietots tikai 4 reizes: Ap.d. 24:25; Gal. 5:22; 2.Pēt. 1:6 =2x; latv. val. revidētajā tekstā visur tulkots ar vārdu atturība. Tomēr vārds atturība ir pasīvs, kurpretī vārds paškontrole jeb iekšējs spēks raksturo aktīvu iesaistīšanos tajā, ko tu dari vai nedari.

Svētā Gara auglis neveidojas ar mūsu spēku un piespiešanos. Tas var sākt veidoties tad, kad mēs esam kapitulējuši, kad mēs atzīstam savu bezspēcību un uzticamies Jēzus glābšanas nopelnam. Tad Viņš – Svētais Gars – to var veidot mūsos.