8 Bet, ja arī mēs vai kāds eņģelis no debesīm jums sludinātu citu evaņģēliju nekā to, ko esam jums pasludinājuši, lāsts pār to!
9 Kā jums jau agrāk esam sacījuši, tā arī tagad vēlreiz saku: ja kāds jums sludina citu evaņģēliju nekā to, ko jūs esat saņēmuši, lāsts pār to!
Maldi nav alternatīva iespēja, kā lietas redzēt, kam ticēt, par ko runāt. Maldi ir saistīti ar konkrētiem cilvēkiem. Un tie ir cilvēki, kuriem ap. Pāvils 8. un 9.p. velta ļoti nopietnus draudus. Ar šiem vārdiem ap. Pāvils neatspoguļo savas domas, bet to, ko Dievs saka par šiem maldu sludinātājiem.
8.p. rāda, ka Pāvils tik nopietni izturējās pret patieso, jau pasludināto evaņģēliju, ka viņš pat sevi un savus misijas biedrus nodalīja no šīs vēsts, jo patiesā evaņģēlija vēsts stāv pati par sevi. Tas tikai vēlreiz parāda, ka 1.p. vārdi šajā nodaļā nav teikti augstprātībā, bet lielas uzticēšanās un pazemīgas priekštiesības apziņā: “Pāvils, apustulis, ne cilvēku sūtīts, nedz kāda cilvēka, bet Jēzus Kristus iecelts un Dieva Tēva, kas Viņu uzmodinājis no miroņiem ...”
Pāvils 8.p. sāk ar vārdiem: „Bet ja arī ...” un beidz ar vārdiem: „lāsts pār to”.
Ko nozīmē šie lāsta pasludinājuma vārdi?
Oriģinālā ἀνάθεμα nozīmē nolādēts. Pēc Rom. 9:3 nolādēts cilvēks ir arī nodalīts nost no Kristus. Un 2. Tes. 1:8.9:
8 ... un turēs tiesu pār tiem, kas Dievu neatzīst un kas neklausa mūsu Kunga Jēzus evaņģēlijam.
9 Tie kā sodu saņems mūžīgu pazušanu no Tā Kunga vaiga un Viņa godības spēka ...
Pie tam, tie, kas nepieņem evaņģēliju un tie, kas sludina viltus evaņģēliju, visi ir nolādēti, jo 1.Kor. 16:22 Pāvils arī lieto vārdu anatema: „Ja kas nemīl Kungu Jēzu Kristu, tas lai ir nolādēts.” Tas nozīmē, ka nepieņemot Jēzu, kuru Dievs ir sūtījis savā žēlastībā par cilvēces glābēju, nozīmē nonākt zem Dieva lāsta un tikt mūžīgi pazudinātam.
Tie, kas sludina kaut ko citu, proti, kaut ko vairāk vai mazāk par glābšanu caur ticību Jēzum Kristum, tie ir zem šī Dieva lāsta.
Pāvils ir gatavs lāsta pasludinājumam pakļaut jebkuru, pat sevi: “ja arī mēs vai kāds eņģelis no debesīm” (8.p.), “ja kāds” (9.p.). Pāvils būtu varējis pateikt, lai uz cita evaņģēlija sludinātājiem nevajag klausīties, bet viņš ir daudz nopietnāks: viņš viņiem pasludināja lāstu. Pie tam Pāvils to pasludināja 2x. Novirzīšanās no Kristus evaņģēlija ir tik ļoti nopietna traģēdija tāpēc, ka tad cilvēki, kas pieķersies sagrozītai vēstij par Jēzu, aizies pazušanā.
Neliekot centrā Dieva darbu caur Kristu un vēl sludinot tādu vēsti citiem, mēs kļūstam par cita evaņģēlija sludinātājiem un pār mums ir Dieva lāsts.
Ja kristietis meklē kļūt laimīgs citos veidos, apzināti izslēdzot Jēzu, tad tā nav remdenība vai paviršība; tā ir nonākšana tajā zonā, kurā ir cita evaņģēlija sludinātāji, pār kuriem ir Dieva lāsts.
Komentāri
Maldi nav alternatīva iespēja, kā lietas redzēt, kam ticēt, par ko runāt. Maldi ir saistīti ar konkrētiem cilvēkiem. Un tie ir cilvēki, kuriem ap. Pāvils 8. un 9.p. velta ļoti nopietnus draudus. Ar šiem vārdiem ap. Pāvils neatspoguļo savas domas, bet to, ko Dievs saka par šiem maldu sludinātājiem.
8.p. rāda, ka Pāvils tik nopietni izturējās pret patieso, jau pasludināto evaņģēliju, ka viņš pat sevi un savus misijas biedrus nodalīja no šīs vēsts, jo patiesā evaņģēlija vēsts stāv pati par sevi. Tas tikai vēlreiz parāda, ka 1.p. vārdi šajā nodaļā nav teikti augstprātībā, bet lielas uzticēšanās un pazemīgas priekštiesības apziņā: “Pāvils, apustulis, ne cilvēku sūtīts, nedz kāda cilvēka, bet Jēzus Kristus iecelts un Dieva Tēva, kas Viņu uzmodinājis no miroņiem ...”
Pāvils 8.p. sāk ar vārdiem: „Bet ja arī ...” un beidz ar vārdiem: „lāsts pār to”.
Ko nozīmē šie lāsta pasludinājuma vārdi?
Oriģinālā
ἀνάθεμαnozīmē nolādēts. Pēc Rom. 9:3 nolādēts cilvēks ir arī nodalīts nost no Kristus. Un 2. Tes. 1:8.9:Pie tam, tie, kas nepieņem evaņģēliju un tie, kas sludina viltus evaņģēliju, visi ir nolādēti, jo 1.Kor. 16:22 Pāvils arī lieto vārdu anatema: „Ja kas nemīl Kungu Jēzu Kristu, tas lai ir nolādēts.” Tas nozīmē, ka nepieņemot Jēzu, kuru Dievs ir sūtījis savā žēlastībā par cilvēces glābēju, nozīmē nonākt zem Dieva lāsta un tikt mūžīgi pazudinātam.
Tie, kas sludina kaut ko citu, proti, kaut ko vairāk vai mazāk par glābšanu caur ticību Jēzum Kristum, tie ir zem šī Dieva lāsta.
Pāvils ir gatavs lāsta pasludinājumam pakļaut jebkuru, pat sevi: “ja arī mēs vai kāds eņģelis no debesīm” (8.p.), “ja kāds” (9.p.). Pāvils būtu varējis pateikt, lai uz cita evaņģēlija sludinātājiem nevajag klausīties, bet viņš ir daudz nopietnāks: viņš viņiem pasludināja lāstu. Pie tam Pāvils to pasludināja 2x. Novirzīšanās no Kristus evaņģēlija ir tik ļoti nopietna traģēdija tāpēc, ka tad cilvēki, kas pieķersies sagrozītai vēstij par Jēzu, aizies pazušanā.
Neliekot centrā Dieva darbu caur Kristu un vēl sludinot tādu vēsti citiem, mēs kļūstam par cita evaņģēlija sludinātājiem un pār mums ir Dieva lāsts.
Ja kristietis meklē kļūt laimīgs citos veidos, apzināti izslēdzot Jēzu, tad tā nav remdenība vai paviršība; tā ir nonākšana tajā zonā, kurā ir cita evaņģēlija sludinātāji, pār kuriem ir Dieva lāsts.