9.-10a.p. ir tas, kam ir jānotiek mūsos, lai notiktu viss pārējais, kas aprakstīts 9b.-11.p.
Tieši tāpat, kā Pāvils lūdza Dievu par filipiešiem, arī mums ir jālūdz Dievu par mīlestības pāri plūšanu sev un citiem. Mēs nespējam to sastrādāt sevī ar savu spēku.
Pāvils lūgdams, burtiski, “lai jūsu mīlestība vēl vairāk un vairāk pāriplūstu”, ar to pasaka, ka filipieši jau mīlēja, bet viņš lūdza, lai šī mīlestības izpausme ietu vairumā.
Mīlestības augšana ir cieši saistīta ar to, ka mēs nodarbinām prātu: atziņa (ἐπίγνωσις - zināšanas, izpratne) un katra izjūta (αἴσθησις - uztvere, spēja izšķirt) tiek nodarbinātas, lai mūsu mīlestība pāriplūstu informētā un saprātīgā veidā, kas atspoguļotu Dieva gribu.
Un tas ir nepieciešams, lai mēs spētu pābaudīt “svarīgāko”: διαφέροντα, prez., akt., divdabis no διαφέρω - nest cauri, atšķirties, pārspēt. Tikai mīlestība, kas pāriplūst ar atziņas un izšķirtspējas palīdzību, spēj pārbaudīt, kas ir tas, kas nes visam cauri, kas ir tas labākais, visu citu pārspējošais.
Un 9.-10b.p. ir nolūks, proti, 10b.-11.p.:
10 … lai Kristus dienā būtu tīri un nevainojami,
11 ieguvuši pilnīgu Jēzus Kristus taisnības augli, Dievam par godu un slavu.
Ar Kristus dienu varētu būt domāta Jēzus atkal atnākšana, sk. 6.p. Ja 9.-10a.p. tiks izdarīts, tad Jēzus atkalatnākšanas dienā mēs varēsim būt tīri un nevainojami. Šim stāvoklim seko vēl viens raksturojums 11.p., burtiski tulkojot: “tikuši piepildīti ar taisnības augli, kas caur Jēzu Kristu” (πεπληρωμένοι, perfekta pasīva divdabis no πληρόω - piepildīt).
Taisnību jeb taisnošanu mēs saņemam no Dieva caur ticību Jēzum Kristum. Mēs to paši nevaram sagādāt sev. Taisnošana ir Dieva darbs, ko Viņš izdarīja mūsu labā, kad Viņš Savu nevainīgo Dēlu Jēzu Kristu sūtīja nomirt par mūsu grēkiem un Kristus taisnību pieskaitīja mums (2.Kor. 5:21).
Savukārt taisnības auglis ir kaut kas, ko mēs uzrādām ar savu kristīgo dzīvi un paklausību Dievam (šajā kontekstā: kad mūsu dzīvē notiek 9.-10a.p.). Tieši tāpat, kā mēs nespējam sevi taisnot, mēs nespējam arī šo augli radīt savā dzīvē. Tas tiek radīts mūsos caur Jēzu Kristu.
11.p. beigās nosaukts lielākais nolūks tam visam: “Dievam par godu un slavu”. Vajadzība sasniegt tik labu šeit aprakstīto kvalitāti mūsu mīlestībai ir Dievu pagodinoša, jo svētais un labais Dievs ir lielākais iemesls, kāpēc mums ir vajadzīga tāda kvalitāte, par kuru runā visi šie panti. Un tā kā patiesi laba pāriplūstoša mīlestība nekad nav nasta, bet svētība no Dieva, tad aiz šāda laimīga cilvēka radīšanas ir vēl jo lielāks Radītājs, kuram par to gods un slava. Lai arī par cik labu rezultātu varētu runāt par mums attiecībā uz mūsu mīlestības “vēl vairāk un vairāk” pāriplūšanu, neizmērojami pārāka uzmanība par to visu iet Dievam, jo Viņš ir tā visa autors un Viņam par godu un slavu tas viss būs noticis.
Komentāri
9.-10a.p. ir tas, kam ir jānotiek mūsos, lai notiktu viss pārējais, kas aprakstīts 9b.-11.p.
Tieši tāpat, kā Pāvils lūdza Dievu par filipiešiem, arī mums ir jālūdz Dievu par mīlestības pāri plūšanu sev un citiem. Mēs nespējam to sastrādāt sevī ar savu spēku.
Pāvils lūgdams, burtiski, “lai jūsu mīlestība vēl vairāk un vairāk pāriplūstu”, ar to pasaka, ka filipieši jau mīlēja, bet viņš lūdza, lai šī mīlestības izpausme ietu vairumā.
Mīlestības augšana ir cieši saistīta ar to, ka mēs nodarbinām prātu: atziņa (
ἐπίγνωσις- zināšanas, izpratne) un katra izjūta (αἴσθησις- uztvere, spēja izšķirt) tiek nodarbinātas, lai mūsu mīlestība pāriplūstu informētā un saprātīgā veidā, kas atspoguļotu Dieva gribu.Un tas ir nepieciešams, lai mēs spētu pābaudīt “svarīgāko”:
διαφέροντα, prez., akt., divdabis noδιαφέρω- nest cauri, atšķirties, pārspēt. Tikai mīlestība, kas pāriplūst ar atziņas un izšķirtspējas palīdzību, spēj pārbaudīt, kas ir tas, kas nes visam cauri, kas ir tas labākais, visu citu pārspējošais.Un 9.-10b.p. ir nolūks, proti, 10b.-11.p.:
Ar Kristus dienu varētu būt domāta Jēzus atkal atnākšana, sk. 6.p. Ja 9.-10a.p. tiks izdarīts, tad Jēzus atkalatnākšanas dienā mēs varēsim būt tīri un nevainojami. Šim stāvoklim seko vēl viens raksturojums 11.p., burtiski tulkojot: “tikuši piepildīti ar taisnības augli, kas caur Jēzu Kristu” (
πεπληρωμένοι, perfekta pasīva divdabis noπληρόω- piepildīt).Taisnību jeb taisnošanu mēs saņemam no Dieva caur ticību Jēzum Kristum. Mēs to paši nevaram sagādāt sev. Taisnošana ir Dieva darbs, ko Viņš izdarīja mūsu labā, kad Viņš Savu nevainīgo Dēlu Jēzu Kristu sūtīja nomirt par mūsu grēkiem un Kristus taisnību pieskaitīja mums (2.Kor. 5:21).
Savukārt taisnības auglis ir kaut kas, ko mēs uzrādām ar savu kristīgo dzīvi un paklausību Dievam (šajā kontekstā: kad mūsu dzīvē notiek 9.-10a.p.). Tieši tāpat, kā mēs nespējam sevi taisnot, mēs nespējam arī šo augli radīt savā dzīvē. Tas tiek radīts mūsos caur Jēzu Kristu.
11.p. beigās nosaukts lielākais nolūks tam visam: “Dievam par godu un slavu”. Vajadzība sasniegt tik labu šeit aprakstīto kvalitāti mūsu mīlestībai ir Dievu pagodinoša, jo svētais un labais Dievs ir lielākais iemesls, kāpēc mums ir vajadzīga tāda kvalitāte, par kuru runā visi šie panti. Un tā kā patiesi laba pāriplūstoša mīlestība nekad nav nasta, bet svētība no Dieva, tad aiz šāda laimīga cilvēka radīšanas ir vēl jo lielāks Radītājs, kuram par to gods un slava. Lai arī par cik labu rezultātu varētu runāt par mums attiecībā uz mūsu mīlestības “vēl vairāk un vairāk” pāriplūšanu, neizmērojami pārāka uzmanība par to visu iet Dievam, jo Viņš ir tā visa autors un Viņam par godu un slavu tas viss būs noticis.