1 Pāvils un Timotejs, Kristus Jēzus kalpi, visiem svētajiem Kristū Jēzū, kas ir Filipos, arī bīskapiem un diakoniem …
Pāvils šo vēstuli rakstīja “visiem svētajiem” (πᾶσιν τοῖς ἁγίοις), kas bija Filipos, tātad visiem kristiešiem, bet tad vēl atsevišķi izcēla bīskapus un diakonus. Šī ir vienīgā vēstule, kuras sākumā Pāvils tik specifiski izceļ bīskapus un diakonus, kaut arī citās vēstulēs, viņus sākumā atsevišķi neizceļot, Pāvils noteikti uzrunāja arī viņus. Kāpēc vēstulē filipiešiem Pāvils viņus uzrunāja vēl atsevišķi?
Varbūt tāpēc, ka Filipos bija nozīmīgs Romas pilsoņa statuss, proti, pilsētas iedzīvotājiem bija Romas pilsonība. Šis aspekts viņiem bija svarīgs, kā redzam no notikumiem, kad Pāvils pirmo reizi bija Filipos (sk. Ap.d. 16:20-22.37.28). Iespējams, ka tieši šajā apstāklī Pāvils saskatīja vai nu Filipu draudzes bīskapu un diakonu vājumu, vai arī viņam jau bija zināms kaut kas par iespējamu problēmu ieņemamās kalpošanas dēļ (ņemot vērā, ka bīskapu jeb ganu un diakonu kalpošana saistījās ar atbildību citu priekšā).
Ar pilsonību saistītus vārdus Pāvils šajā vēstulē lieto. Fil. 3:20 Pāvils norādīja uz īsto pilsonību, πολίτευμα - valsts; sadraudzība; kopiena. Fil. 1:27 πολιτεύεσθε no πολιτεύω - dzīvot kā pilsonim. Dieva pieņemti viņi bija nevis kāda ranka dēļ, bet Dieva žēlastības dēļ (sk. 1:7 beigas). Tāpēc visi, arī tie, kam draudzē bija lielāka atbildība un redzamāka kalpošana, ir vienādi Jēzū Kristū.
Vairākkārt šajā vēstulē Pāvils lieto salikteņus, kuros ir prievārds σύν - ar, tas pats prievārds, kas lietots saistībā ar bīskapiem un diakoniem Fil. 1:1: σὺν ἐπισκόποις καὶ διακόνοις - “ar bīskapiem un diakoniem”. Piemēram:
1:7 συνκοινωνούς - līdzdalībnieki.
1:27 συναθλοῦντες no συναθλέω - sacensties kopā ar citiem (1965.g. revidētais teksts: “kopā cīnīdamies”; visiem bija jābūt gataviem ciest, neatkarīgi no stāvokļa, sk. 1:27-30).
Fil. 2:17.18 συνχαίρω - priecāties ar.
Iespējams, ka tāpēc ar par Timoteju Pāvils dod liecību bīskapiem un diakoniem 2:22: σὺν ἐμοὶ ἐδούλευσεν - “kopā ar mani viņš ir kalpojis”. Par Epafroditu Pāvils saka: συνεργὸν καὶ συνστρατιώτην μου - “manu darbabiedru un līdz-kareivi” (abos vārdos prievārds σύν - ar).
Fil. 3:17 Pāvils sāk ar vārdiem: συνμιμηταί μου γίνεσθε - “kļūstiet par maniem līdz-atdarinātājiem”. Cilvēku, kuru Pāvils nenosauc vārdā, bet tieši uzrunā 4:2, viņš nosauc par σύνζυγε no σύνζυγος - “līdz-iejūgtais”. Un tai pašā pantā tālāk Euodiju un Sintihu Pāvils nosauc par tādām, kas sacentušās (no συναθλέω, sk. pie 1:27) kopā ar viņu, “arī ar Klēmentu” (μετὰ καὶ Κλήμεντος) un Pāvila pārējiem darba biedriem (τῶν λοιπῶν συνεργῶν).
Ja Fil. saturu tiešā veidā attiecina uz adresātu 1:1, tad sakarības kļūst ļoti pamanāmas, piem.,
1:1: “visiem svētajiem Kristū Jēzū, kas ir Filipos, arī bīskapiem un diakoniem”
un 2:1-3:
1 Ja nu ir kāds iepriecinājums Kristū, ja kāds mīlestības mierinājums, ja kāda gara sadraudzība, kāda sirsnība vai līdzcietība,
2 tad piepildait manu prieku, turēdamies vienā prātā, lolodami vienu mīlestību, dvēselēs vienoti, ar vienu mērķi,
3 ne strīdēdamies, ne tukšā lielībā, bet pazemībā cits citu uzskatīdami augstāku par sevi …
Komentāri
Pāvils šo vēstuli rakstīja “visiem svētajiem” (
πᾶσιν τοῖς ἁγίοις), kas bija Filipos, tātad visiem kristiešiem, bet tad vēl atsevišķi izcēla bīskapus un diakonus. Šī ir vienīgā vēstule, kuras sākumā Pāvils tik specifiski izceļ bīskapus un diakonus, kaut arī citās vēstulēs, viņus sākumā atsevišķi neizceļot, Pāvils noteikti uzrunāja arī viņus. Kāpēc vēstulē filipiešiem Pāvils viņus uzrunāja vēl atsevišķi?Varbūt tāpēc, ka Filipos bija nozīmīgs Romas pilsoņa statuss, proti, pilsētas iedzīvotājiem bija Romas pilsonība. Šis aspekts viņiem bija svarīgs, kā redzam no notikumiem, kad Pāvils pirmo reizi bija Filipos (sk. Ap.d. 16:20-22.37.28). Iespējams, ka tieši šajā apstāklī Pāvils saskatīja vai nu Filipu draudzes bīskapu un diakonu vājumu, vai arī viņam jau bija zināms kaut kas par iespējamu problēmu ieņemamās kalpošanas dēļ (ņemot vērā, ka bīskapu jeb ganu un diakonu kalpošana saistījās ar atbildību citu priekšā).
Ar pilsonību saistītus vārdus Pāvils šajā vēstulē lieto. Fil. 3:20 Pāvils norādīja uz īsto pilsonību,
πολίτευμα- valsts; sadraudzība; kopiena. Fil. 1:27πολιτεύεσθε no πολιτεύω- dzīvot kā pilsonim. Dieva pieņemti viņi bija nevis kāda ranka dēļ, bet Dieva žēlastības dēļ (sk. 1:7 beigas). Tāpēc visi, arī tie, kam draudzē bija lielāka atbildība un redzamāka kalpošana, ir vienādi Jēzū Kristū.Vairākkārt šajā vēstulē Pāvils lieto salikteņus, kuros ir prievārds
σύν- ar, tas pats prievārds, kas lietots saistībā ar bīskapiem un diakoniem Fil. 1:1:σὺν ἐπισκόποις καὶ διακόνοις- “ar bīskapiem un diakoniem”. Piemēram:συνκοινωνούς- līdzdalībnieki.συναθλοῦντεςnoσυναθλέω- sacensties kopā ar citiem (1965.g. revidētais teksts: “kopā cīnīdamies”; visiem bija jābūt gataviem ciest, neatkarīgi no stāvokļa, sk. 1:27-30).συνχαίρω- priecāties ar.Iespējams, ka tāpēc ar par Timoteju Pāvils dod liecību bīskapiem un diakoniem 2:22:
σὺν ἐμοὶ ἐδούλευσεν- “kopā ar mani viņš ir kalpojis”. Par Epafroditu Pāvils saka:συνεργὸν καὶ συνστρατιώτην μου- “manu darbabiedru un līdz-kareivi” (abos vārdos prievārdsσύν- ar).Fil. 3:17 Pāvils sāk ar vārdiem:
συνμιμηταί μου γίνεσθε- “kļūstiet par maniem līdz-atdarinātājiem”. Cilvēku, kuru Pāvils nenosauc vārdā, bet tieši uzrunā 4:2, viņš nosauc parσύνζυγεnoσύνζυγος- “līdz-iejūgtais”. Un tai pašā pantā tālāk Euodiju un Sintihu Pāvils nosauc par tādām, kas sacentušās (noσυναθλέω, sk. pie 1:27) kopā ar viņu, “arī ar Klēmentu” (μετὰ καὶ Κλήμεντος) un Pāvila pārējiem darba biedriem (τῶν λοιπῶν συνεργῶν).Ja Fil. saturu tiešā veidā attiecina uz adresātu 1:1, tad sakarības kļūst ļoti pamanāmas, piem.,