Grieķu val. vārdu kārtība teikumā vairāk norāda uz autora liktajiem akcentiem un mazāk uz gramatisko kārtību. Tā šajā pantā “neviens nekrietns vārds” oriģinālā ir teikuma sākumā. Tātad tas ir Pāvila lielākais akcents jeb tas, uz ko viņš vērš lasītāju uzmanību. Tad seko “no jūsu mutes” un pirmā teikuma daļa beidzas ar vārdu pavēles izteiksmē “lai neiziet”. Vārds “nekrietns” oriģinālā nozīmē sapuvis, korumpēts, nolietots, sliktas kvalitātes, slikts, nederīgs. Lai labāk saprastu, ko Pāvils ar to domā, ir labi apskatīt otro teikuma daļu.
Otrā teikuma daļa sākas ar spēcīgu pretnostatījumu, jo Pāvils lieto ἀλλὰ, kas nozīmē bet. (Tas ir spēcīgāks, nekā δὲ, kas arī nozīmē bet.) Vārdu “krietnas runas” vietā Pāvils lieto vārdu ἀγαθὸς, kas nozīmē labs, noderīgs, patīkams, var nozīmēt arī ekselents, godājams. Vārda “tikai” vietā oriģinālā ir “ja kas”, kas parāda ekskluzivitāti tam, ko drīkst teikt: “ja kas labs”. Tādēļ vārds “tikai” ir labs tulkojums uz latviešu valodu. Tālāk Pāvils norāda mērķi: burtiski tulkojot - “uz vajadzības uzcelšanu” (latviešu val. tekstā: “kas draudzi ceļ”). Tas nozīmē, ka runātājam ir jāpamana tā cilvēka vajadzība, kam kaut ko grib teikt. Tad arī var saprast, ka tas nedrīkst būt nekas “sapuvis” vai “slikts”, jo tam cilvēkam jau ir kāda vajadzība, - pie tās nav jāpieliek vēl nasta ar nepareizi izvēlētiem vārdiem. Kad vajadzība novērtēta, tad ir jāsaka tikai tas, kas ir labs, ar mērķi “uzcelt” to aspektu, jomu cilvēkā, kurā ir vajadzība.
Visu šo teikumu Pāvils noslēdz ar frāzi, kurā viņš parāda nolūku tam visam: “lai dotu žēlastību klausītājiem” (latviešu val. tekstā: “un nes svētību klausītājiem”). Vārds “lai” parāda spēcīgu nolūku. Pareizu vārdu izvēle, labu vārdu izvēle dod žēlastību klausītājiem. Ap.d. 20:31 Pāvils saka ļoti līdzīgu domu par Dieva vārdu: “Un tagad es jūs uzticu Tam Kungam un Viņa žēlastības vārdam, kas spēj jūs celt un dot mantojumu līdz ar visiem svētiem.” Kristietis aug žēlastības vidē, kuru ir sagādājis Dievs caur Jēzu Kristu. Nepareizu – sliktu, nederīgu – vārdu izvēle nerada žēlastības vidi klausītājam, kuram ir kāda vajadzība. Labu, noderīgu vārdu izvēle to rada. Tā runā uz vajadzību un tiek piepildīts nolūks: klausītājam tiek dota žēlastība.
Komentāri
Grieķu val. vārdu kārtība teikumā vairāk norāda uz autora liktajiem akcentiem un mazāk uz gramatisko kārtību. Tā šajā pantā “neviens nekrietns vārds” oriģinālā ir teikuma sākumā. Tātad tas ir Pāvila lielākais akcents jeb tas, uz ko viņš vērš lasītāju uzmanību. Tad seko “no jūsu mutes” un pirmā teikuma daļa beidzas ar vārdu pavēles izteiksmē “lai neiziet”. Vārds “nekrietns” oriģinālā nozīmē sapuvis, korumpēts, nolietots, sliktas kvalitātes, slikts, nederīgs. Lai labāk saprastu, ko Pāvils ar to domā, ir labi apskatīt otro teikuma daļu.
Otrā teikuma daļa sākas ar spēcīgu pretnostatījumu, jo Pāvils lieto
ἀλλὰ, kas nozīmē bet. (Tas ir spēcīgāks, nekāδὲ, kas arī nozīmē bet.) Vārdu “krietnas runas” vietā Pāvils lieto vārduἀγαθὸς, kas nozīmē labs, noderīgs, patīkams, var nozīmēt arī ekselents, godājams. Vārda “tikai” vietā oriģinālā ir “ja kas”, kas parāda ekskluzivitāti tam, ko drīkst teikt: “ja kas labs”. Tādēļ vārds “tikai” ir labs tulkojums uz latviešu valodu. Tālāk Pāvils norāda mērķi: burtiski tulkojot - “uz vajadzības uzcelšanu” (latviešu val. tekstā: “kas draudzi ceļ”). Tas nozīmē, ka runātājam ir jāpamana tā cilvēka vajadzība, kam kaut ko grib teikt. Tad arī var saprast, ka tas nedrīkst būt nekas “sapuvis” vai “slikts”, jo tam cilvēkam jau ir kāda vajadzība, - pie tās nav jāpieliek vēl nasta ar nepareizi izvēlētiem vārdiem. Kad vajadzība novērtēta, tad ir jāsaka tikai tas, kas ir labs, ar mērķi “uzcelt” to aspektu, jomu cilvēkā, kurā ir vajadzība.Visu šo teikumu Pāvils noslēdz ar frāzi, kurā viņš parāda nolūku tam visam: “lai dotu žēlastību klausītājiem” (latviešu val. tekstā: “un nes svētību klausītājiem”). Vārds “lai” parāda spēcīgu nolūku. Pareizu vārdu izvēle, labu vārdu izvēle dod žēlastību klausītājiem. Ap.d. 20:31 Pāvils saka ļoti līdzīgu domu par Dieva vārdu: “Un tagad es jūs uzticu Tam Kungam un Viņa žēlastības vārdam, kas spēj jūs celt un dot mantojumu līdz ar visiem svētiem.” Kristietis aug žēlastības vidē, kuru ir sagādājis Dievs caur Jēzu Kristu. Nepareizu – sliktu, nederīgu – vārdu izvēle nerada žēlastības vidi klausītājam, kuram ir kāda vajadzība. Labu, noderīgu vārdu izvēle to rada. Tā runā uz vajadzību un tiek piepildīts nolūks: klausītājam tiek dota žēlastība.