11.p. ir μὲν … δὲ konstrukcija, kas parasti norāda uz kontrastu (μὲν - no vienas puses, δὲ - no otras puses). Šī panta doma ir: “Un Viņš iedeva (no vienas puses) apustuļus, (bet no otras puses) praviešus …” Iemesls, kāpēc šī konstrukcija lietota 11.p. varētu būt sekojošs:
tas parāda, ka Kristus ir aicinājis dažādus kalpotājus draudzes sagatavošanai, sk. tālāk 12.p.; tādēļ arī šī konstrukcija, lai atdalītu vienus kalpotājus no otriem, jo katrs no viņiem pienes kaut ko īpašu;
tai pat laikā šoreiz tas norāda uz pavisam nelielu kontrastu. Tas, ka kontrasts šoreiz ir neliels, izsecināms no tā, ka saskaņā ar 12.p. viņi visi nodarbojas ar draudzes sagatavošanu, kur netiek vairs uzrādīts vienas grupas pārākums pār citu. Bet vienlaikus apustuļu klātbūtne pirmajās draudzēs bija īpaša ar to, ka viņi bija Kristus augšāmcelšanās liecinieki (sk. prasības apustulim Ap.d. 1:21.22) un tie, caur kuriem tika dota autoritatīva Dieva vārda atklāsme (visas JD grāmatas ir saistītas ar Jēzu: vai nu tieši (Jēkabs, Jūda – Jēzus brāļi), vai caur apustuli (Matejs, Jānis, Pēteris, Pāvils) vai cilvēku, kas saistīts ar apustuli (Marks, Lūkas)).
Vēstules efeziešiem kontekstā nav maznozīmīgi pieminēt no vienas puses Ef. 2:20, kur īpašā lomā pieminēti apustuļi un pravieši, bet no otras puses paša apustuļa Pāvila liecību par sevi, kad viņš skaidro aicinājumu par sevi un vienlaikus ieliek to kontekstā, kur arī citi ir aicināti, katrs savai kalpošanai. Sk. Ef. 3:8 Pāvils par sevi (“dota šī žēlastība pagāniem pasludināt” - ἐδόθη ἡ χάρις αὕτη τοῖς ἔθνεσιν εὐαγγελίσασθαι), tad Ef. 4:7 par ikvienu kristieti (“Bet ikvienam no mums piešķirta žēlastība” - ἑνὶ δὲ ἑκάστῳ ἡμῶν ἐδόθη ἡ χάρις), un tad Ef. 4:11 Pāvils kontekstā turpina runāt par to, kas jau tika pieminēts 7.p. Visos pieminētajos pantos grieķu val. ir minēts vārds δίδωμι – “es dodu”; Ef. 3:8 un 4:7 arī vārds ἡ χάρις - “žēlastība”, bet 4:11 nav minēts vārds “žēlastība”, bet, kontekstā ar 7.p., tā tur ir klātesoša.
Tāpēc arī secinājums: 11.p. kontrasts μὲν … δὲ konstrukcijai ir neliels.
Komentāri
11.p. ir
μὲν…δὲkonstrukcija, kas parasti norāda uz kontrastu (μὲν- no vienas puses,δὲ- no otras puses). Šī panta doma ir: “Un Viņš iedeva (no vienas puses) apustuļus, (bet no otras puses) praviešus …” Iemesls, kāpēc šī konstrukcija lietota 11.p. varētu būt sekojošs:Vēstules efeziešiem kontekstā nav maznozīmīgi pieminēt no vienas puses Ef. 2:20, kur īpašā lomā pieminēti apustuļi un pravieši, bet no otras puses paša apustuļa Pāvila liecību par sevi, kad viņš skaidro aicinājumu par sevi un vienlaikus ieliek to kontekstā, kur arī citi ir aicināti, katrs savai kalpošanai. Sk. Ef. 3:8 Pāvils par sevi (“dota šī žēlastība pagāniem pasludināt” -
ἐδόθη ἡ χάρις αὕτη τοῖς ἔθνεσιν εὐαγγελίσασθαι), tad Ef. 4:7 par ikvienu kristieti (“Bet ikvienam no mums piešķirta žēlastība” -ἑνὶ δὲ ἑκάστῳ ἡμῶν ἐδόθη ἡ χάρις), un tad Ef. 4:11 Pāvils kontekstā turpina runāt par to, kas jau tika pieminēts 7.p. Visos pieminētajos pantos grieķu val. ir minēts vārdsδίδωμι– “es dodu”; Ef. 3:8 un 4:7 arī vārdsἡ χάρις- “žēlastība”, bet 4:11 nav minēts vārds “žēlastība”, bet, kontekstā ar 7.p., tā tur ir klātesoša.Tāpēc arī secinājums: 11.p. kontrasts
μὲν…δὲkonstrukcijai ir neliels.