7 Šinī apvidū salas augstākajam ierēdnim, vārdā Publijam, bija zemes īpašumi. Tas mūs uzņēma un trīs dienas laipni deva mums mājas vietu.
8 Publija tēvs gulēja drudzī, slims ar asinssērgu. Pāvils iegāja pie viņa, pielūdza Dievu un, rokas uzlicis, to dziedināja.
9 Kad tas bija noticis, arī pārējie salas iedzīvotāji, kas bija slimi, atnāca un tika dziedināti.
10 Tie mūs godināja ar lielu godu un, kad mēs aizbraucām, deva mums līdzi visu vajadzīgo.
Zemes īpašnieka Publija pieminēšana un viņa laipnība pret 276 svešiniekiem turpina jau tikko doto laipno iezemiešu uzņemšanas aprakstu. 3 dienas visiem cilvēkiem “laipni deva ... mājas vietu”: φιλοφρόνως ἐξένισεν. Burtiski φιλοφρόνως – laipni, draudzīgā veidā. ξενίζω – 1) uzņemt viesi, uzņemt laipni; uzturēties kā viesim; dot pajumti; 2) pārsteigt ar kādas lietas dīvainību un jaunumu. Tātad Publijs parādīja laipnību svešinieku uzņemšanā.
Publija tēvam bija drudzis, grieķu val. πυρετοῖς no πυρετός – ugunīgs karstums, draudzis (πῦρ, πυρός, τό – uguns).
Asinssērga, grieķu val. δυσεντερία, ας, ἡ - dizentērija (akūta zarnu infekcijas slimība) jeb asins plūsma.
Dziedināšanas brīnums atvēra durvis plašākai kalpošanai cilvēku labā. Pāvila rīcība nav samaksa vai pateicība par uzņemšanu, jo tas būtu pretrunā ar Dieva žēlastības piedzīvošanu, ko nevar nopelnīt. Tas, kas notika, drīzāk līdzinās Ap.d. 3.nod. notikumam, kur, uzzinot par situāciju, tika dots labākais, ko varēja iedot. Šeit Pāvils uzticēja slimo Dieva darbam.
Dieva darbs neapstājas tāpēc, ka kristieši šajā situācijā palika bez līdzekļiem. Gluži pretēji: Dievs lietoja nonākšanu vajadzībā, lai caur to nonāktu pie cilvēka, kam bija vajadzība, caur ko tad Dieva darbs varēja iet vēl tālāk pie citiem. Pat tad, ja lielākā daļa no kuģa nebija kristieši, Dievs uzsūtīja vētru viņiem visiem, lai Pāvilu un dažus kristiešus dabūtu uz Maltu kalpošanas darbam! Maltā bija daudzi, kuriem bija jādzird evaņģēlijs. Tādā veidā Dieva darbu piedzīvoja gan visi, kas bija uz kuģa (Pāvils viņiem stāstīja par Dieva darbu, sk. Ap.d. 27:23-25.35.36), gan tālāk cilvēki Maltā.
10.p. akcentēti pateikts, ka maltieši ļoti godināja Pāvilu un citus atbraucējus, - varbūt domāti pamatā kristieši, - tā dēļ, ko Dievs caur Pāvilu bija darījis maltiešu labā.
Komentāri
Zemes īpašnieka Publija pieminēšana un viņa laipnība pret 276 svešiniekiem turpina jau tikko doto laipno iezemiešu uzņemšanas aprakstu. 3 dienas visiem cilvēkiem “laipni deva ... mājas vietu”:
φιλοφρόνως ἐξένισεν. Burtiskiφιλοφρόνως– laipni, draudzīgā veidā.ξενίζω– 1) uzņemt viesi, uzņemt laipni; uzturēties kā viesim; dot pajumti; 2) pārsteigt ar kādas lietas dīvainību un jaunumu. Tātad Publijs parādīja laipnību svešinieku uzņemšanā.Publija tēvam bija drudzis, grieķu val.
πυρετοῖςnoπυρετός– ugunīgs karstums, draudzis (πῦρ, πυρός, τό– uguns).Asinssērga, grieķu val.
δυσεντερία, ας, ἡ- dizentērija (akūta zarnu infekcijas slimība) jeb asins plūsma.Dziedināšanas brīnums atvēra durvis plašākai kalpošanai cilvēku labā. Pāvila rīcība nav samaksa vai pateicība par uzņemšanu, jo tas būtu pretrunā ar Dieva žēlastības piedzīvošanu, ko nevar nopelnīt. Tas, kas notika, drīzāk līdzinās Ap.d. 3.nod. notikumam, kur, uzzinot par situāciju, tika dots labākais, ko varēja iedot. Šeit Pāvils uzticēja slimo Dieva darbam.
Dieva darbs neapstājas tāpēc, ka kristieši šajā situācijā palika bez līdzekļiem. Gluži pretēji: Dievs lietoja nonākšanu vajadzībā, lai caur to nonāktu pie cilvēka, kam bija vajadzība, caur ko tad Dieva darbs varēja iet vēl tālāk pie citiem. Pat tad, ja lielākā daļa no kuģa nebija kristieši, Dievs uzsūtīja vētru viņiem visiem, lai Pāvilu un dažus kristiešus dabūtu uz Maltu kalpošanas darbam! Maltā bija daudzi, kuriem bija jādzird evaņģēlijs. Tādā veidā Dieva darbu piedzīvoja gan visi, kas bija uz kuģa (Pāvils viņiem stāstīja par Dieva darbu, sk. Ap.d. 27:23-25.35.36), gan tālāk cilvēki Maltā.
10.p. akcentēti pateikts, ka maltieši ļoti godināja Pāvilu un citus atbraucējus, - varbūt domāti pamatā kristieši, - tā dēļ, ko Dievs caur Pāvilu bija darījis maltiešu labā.