30 Viņš palika pilnus divi gadus savā īrētajā mājoklī un pieņēma visus, kas pie viņa nāca,
31 sludinādams Dieva valstību un, neviena nekavēts, ar lielu drosmi mācīdams par Kungu Jēzu Kristu.
Iepriekš 16.p. rakstīts: “Kad mēs nonācām Romā, Pāvilam atļāva dzīvot savrup ar kareivi, kas viņu apsargāja.” Tātad Pāvils tika gan apsargāts, gan arī neviens viņu nekavēja sludināt par Jēzu citiem.
Līdz šim Pāvils bija gājis pie citiem, tagad citi nāca pie viņa.
31.p. apraksta, kādā veidā izpaudās Pāvila palikšana un turpinošā citu cilvēku pieņemšana Romā 2 gadus. Tas izteikts ar 2 divdabjiem:
“sludinādams” - κηρύσσων no κηρύσσω – būt herahldam, pasludināt kā heraldam, pasludināt atklāti; Pāvils kā heralds pasludināja Dieva valstību. Varam domāt, ka viņš runāja par Jēzus atnākšanu (sk. Jēzus vēsti Mt. 4:17).
“mācīdams” - διδάσκων no διδάσκω – mācīt. Pāvils mācīja tās lietas, kas ir par Kungu Jēzu Kristu. Un to Pāvils darīja “ar lielu drosmu” jeb burtiski: “ar visu drosmi”.
Un tad seko pēdējais vārds šajā teikumā, kas ir arī Ap.d. gr. pēdējais vārds: ἀκωλύτως – bez šķēršļiem, brīvi, apstākļa vārds, kas mums ir iztulkots ar vārdiem “neviena nekavēts”.
Drusku neveikls, bet burtiskis 31.p. tulkojums uz latviešu valodu:
31 ... sludinādams Dieva valstību un mācīdams lietas par Kungu Jēzu Kristu ar visu drosmi nekavēti.
Tādā veidā pēdējais vārds rāda lielu Dieva žēlastību un apsardzību evaņģēlija sludināšanai par Jēzu Romā. Un šis vārds kalpo arī par iedrošinājumu, ka evaņģēlija vēsts par Jēzu nav apturama.
Kopsummā par Pāvilu Romā:
Pāvilam nonākot Romā, evaņģēlijs jau tur bija bijis kādu laiku. Ap.d. 2:10 saka, ka Vasarsvētkos Jeruzālemē bija jūdi arī no Romas. Iespējams, ka viņi vai kādi citi vēlāk aiznesa evaņģēliju par Jēzu uz Romu. Bet tā kā Ap.d. 1:8 ir šīs grāmatas plāns, tad, šķiet, ka šī grāmata par evaņģēlija triumfu tiek saistīta ar Pāvila nonākšanu Romā. Ja akcentu liek uz Pāvilu, tad tas nav patiesi hronoloģiski, jo tur jau ir kristieši. Ja akcentu liek uz Pāvila nesto evaņģēlija vēsti, tad Pāvilam kā apustulim šī vēsts nešana Romā literāri rāda evaņģēlija aiznešanu uz Romu. Līdz ar to Ap.d. gr. noslēdzas ar tā laika pasaules centru - Romu.
Apcietinājuma laikā Romā ap. Pāvils sarakstīja vairākas vēstules: Ef., Fil., Kol., Filemonam.
Komentāri
Iepriekš 16.p. rakstīts: “Kad mēs nonācām Romā, Pāvilam atļāva dzīvot savrup ar kareivi, kas viņu apsargāja.” Tātad Pāvils tika gan apsargāts, gan arī neviens viņu nekavēja sludināt par Jēzu citiem.
Līdz šim Pāvils bija gājis pie citiem, tagad citi nāca pie viņa.
31.p. apraksta, kādā veidā izpaudās Pāvila palikšana un turpinošā citu cilvēku pieņemšana Romā 2 gadus. Tas izteikts ar 2 divdabjiem:
κηρύσσων no κηρύσσω– būt herahldam, pasludināt kā heraldam, pasludināt atklāti; Pāvils kā heralds pasludināja Dieva valstību. Varam domāt, ka viņš runāja par Jēzus atnākšanu (sk. Jēzus vēsti Mt. 4:17).διδάσκων no διδάσκω– mācīt. Pāvils mācīja tās lietas, kas ir par Kungu Jēzu Kristu. Un to Pāvils darīja “ar lielu drosmu” jeb burtiski: “ar visu drosmi”.Un tad seko pēdējais vārds šajā teikumā, kas ir arī Ap.d. gr. pēdējais vārds:
ἀκωλύτως– bez šķēršļiem, brīvi, apstākļa vārds, kas mums ir iztulkots ar vārdiem “neviena nekavēts”.Drusku neveikls, bet burtiskis 31.p. tulkojums uz latviešu valodu:
Tādā veidā pēdējais vārds rāda lielu Dieva žēlastību un apsardzību evaņģēlija sludināšanai par Jēzu Romā. Un šis vārds kalpo arī par iedrošinājumu, ka evaņģēlija vēsts par Jēzu nav apturama.
Kopsummā par Pāvilu Romā: