Komentāri

Nav rezultātu
11 Ja es esmu darījis netaisnību vai kaut ko, par ko būtu nāvi pelnījis, tad es neliedzos mirt, bet, ja tam nav nekāda pamata, par ko tie mani apsūdz, tad neviens nevar mani viņiem nodot, es piesaucu ķeizaru.

Pāvils nemeklēja izvairīšanos no nāves, bet no netaisnības.

“... es piesaucu ķeizaru.” Καίσαρα ἐπικαλοῦμαι. Romas pilsonis varēja piesaukt imperatora tiesu vai nu pirms vai pēc lokālas tiesas un tad viņam šādas tiesības tika dotas. To darot, Pāvils zināja, ka viņš ies uz Romu. Tajā laikā Nerons bija Romas imperators (valdīja no 54.-68.g.). Vēsture saka, ka Nerons bija nežēlīgs, bet pirmos 5 gadus viņam bijuši līdzās labi cilvēki, kas viņu ietekmējuši labi, tāpēc viņš sākotnēji bijis gudrs un taisnīgs valdnieks. Pāvils Fēsta priekšā imperatoru piesauca ap 60.gadu.

Interesanti, ka Pāvils to būtu varējis pateikt jau vismaz pirms 2 gadiem (sk. Ap.d. 24:27). Bet tikai šajā brīdī viņš to darīja. Varam domāt, ka viņš vēl gaidīja uz tiesu turpat, kas viņu atbrīvos. Bet, kad viņam tiek piedāvāts nonākt no Romas varas pārstāvju apsardzības jūdu rokās, kas varētu nozīmēt nāves draudus, viņš, izmantodams savas Romas pilsoņa tiesības, piesauca imperatora tiesu.

Mārtiņš Balodis