5 Pāvils atbildēja: “Es nezināju, brāļi, ka tas ir augstais priesteris; jo ir rakstīts: sargies ļaunu runāt par savas tautas valdnieku."
Tā kā Pāvils neatpazina runātāju kā augsto priesteri, tad varam domāt, ka Pāvils viņu kā runātāju bija uzlūkojis kā vienu no sinedrija locekļiem. Pāvils jau vairāk kā 20 gadus bija ārā no jūdu vadītāju loka. Vēl pastāv iespējamību, ka viņš nespēja saskatīt, kurš ir augstais priesteris savas vājās redzes dēļ. Tā varētu domāt no divām rakstvietām viņa vēstulē galatiešiem. Sk. Gal. 4:13-15:
13 Bet, kā jums zināms, es pirmoreiz, slims būdams, sludināju jums evaņģēliju.
14 Un jūsu pārbaudījums, kas jums cēlās ar manu slimību, nenoveda pie nicināšanas, nedz riebuma, bet jūs uzņēmāt mani kā Dieva eņģeli, kā Kristu Jēzu.
15 Kur tad nu paliek jūsu svētais prieks? Jo es varu jums apliecināt, ka jūs, ja būtu bijis iespējams, savas acis būtu izrāvuši un man atdevuši.
Gal. 6:11: Redziet, ar kādiem burtiem es jums rakstu ar savu paša roku!
Vārda “kādiem” vietā ir vārds, kuru varētu arī tulkot kā “kādiem lieliem”. To tā tulko arī, piem., NIV, NASB.
Pāvils citēja Svētos rakstus (2. Moz. 22:27: “Nezaimo Dievu un nelādi savu tautas valdnieku.”), lai pamatotu to, ka viņš zināja Dieva likumu un ka viņš tiešām nezināja, ka runātājs bija augstais priesteris.
Vienlaikus šī Pāvila atbilde, kopā ar iepriekš teikto, vēl vairāk akcentēja to, ka augstā priestera uzvedība (2.p.) bija bijusi neatbilstoša viņa stāvoklim: Pāvils neko tādu nebūtu teicis, ja šis vīrs būtu uzvedies taisnīgi. Bet Pāvils pateica to, ko viņš pateica tāpēc, ka šī vīra rīcība neliecināja par viņa taisnīgumu.
Kārtējo reizi Ap.d. grāmatā kristietis, kas tiek apsūdzēts, kļūst par apsūdzības tiešu vai netiešu cēlēju apsūdzētājiem:
šeit Pāvils norādīja uz netaisnību augstajā priesterī;
Ap.d. 4.nod. (Pēteris un Jānis sinedrija priekšā);
Komentāri
Tā kā Pāvils neatpazina runātāju kā augsto priesteri, tad varam domāt, ka Pāvils viņu kā runātāju bija uzlūkojis kā vienu no sinedrija locekļiem. Pāvils jau vairāk kā 20 gadus bija ārā no jūdu vadītāju loka. Vēl pastāv iespējamību, ka viņš nespēja saskatīt, kurš ir augstais priesteris savas vājās redzes dēļ. Tā varētu domāt no divām rakstvietām viņa vēstulē galatiešiem. Sk. Gal. 4:13-15:
Vārda “kādiem” vietā ir vārds, kuru varētu arī tulkot kā “kādiem lieliem”. To tā tulko arī, piem., NIV, NASB.
Pāvils citēja Svētos rakstus (2. Moz. 22:27: “Nezaimo Dievu un nelādi savu tautas valdnieku.”), lai pamatotu to, ka viņš zināja Dieva likumu un ka viņš tiešām nezināja, ka runātājs bija augstais priesteris.
Vienlaikus šī Pāvila atbilde, kopā ar iepriekš teikto, vēl vairāk akcentēja to, ka augstā priestera uzvedība (2.p.) bija bijusi neatbilstoša viņa stāvoklim: Pāvils neko tādu nebūtu teicis, ja šis vīrs būtu uzvedies taisnīgi. Bet Pāvils pateica to, ko viņš pateica tāpēc, ka šī vīra rīcība neliecināja par viņa taisnīgumu.
Kārtējo reizi Ap.d. grāmatā kristietis, kas tiek apsūdzēts, kļūst par apsūdzības tiešu vai netiešu cēlēju apsūdzētājiem: