10 Kad nemiers auga, komandieris, baidīdamies, ka viņi Pāvilu nesaplosa, pavēlēja ierasties karaspēka nodaļai, izraut to no viņu vidus un aizvest karaspēka mītnē.
11 Nākamajā naktī Tas Kungs viņam piestājās un sacīja: “Esi drošs! Kā tu par Mani esi liecinājis Jeruzālemē, tā tev jāliecina arī Romā.”
Sinedrija rīcība pret Pāvilu bija draudīga.
Komandiera iniciatīva Pāvilu izraut no sinedrija vidus varētu būt saistīta ar to, ka viņš jau bija uzņēmies atbildību par Pāvilu, kā arī, tā kā Pāvils bija Romas pilsonis, tad komandierim bija jādarbojas Romas interesēs un jāpasargā Pāvilu.
Pēc tam, nākamajā naktī, Jēzus iedrošināja Pāvilu un deva viņam norādi par to, kas viņam būs jādara.
“Tas Kungs viņam piestājās” - ἐπιστὰς, aor., akt., divd. no ἐφίστημι – nolikt līdzās, nolikt uz; stāvēt līdzās, būt klātesošam; stāvēt pār. Jēzus nostājās līdzās Pāvilam. Tas bija ļoti īpaši!
Tas, iespējams, bija ļoti vajadzīgs iedrošinājums, jo jau otro reizi viņš jūdu priekšā bija palicis nesadzirdēts: 22.nod. tautas priekšā un 23. nod. sinedrija priekšā. Un vēl: tie, kas viņu neuzklausīja, bija agresīvi noskaņoti pret viņu. Varam domāt, ka viņš pārdzīvoja gan to, ka viņu neuzklausīja, gan to, ka viņu nesagaidīja nekas labs. Pirmais, ko Jēzus sacīja, bija: “Esi drošs …” Tad grieķu val. seko “jo”, kas nozīmē, ka seko pamatojums kāpēc Pāvils varēja būt drošs: “jo kā tu par Mani esi liecinājis Jeruzālemē, tā tev jāliecina arī Romā.” Šis iedrošinājums bija kā liecība, ka Pāvils nav izgāzies, bet izdarījis to, ko Jēzus no viņa sagaidīja. Pāvils bija liecinājis Jeruzālemē. Un Jēzus pasludinājums par liecināšanu Romā bija apsolījums, ka Pāvils tiks pasargāts, vismaz līdz tam laikam, kamēr šī liecināšana nebūs notikusi. Kā uzzinām no nākošiem pantiem, Pāvilam draudēja nāve no slepkavām, bet Jēzus jau pirms tam apsolīja viņam, ka līdz viņš nebūs liecinājis Romā, viņu neviens nespēs nogalināt.
Komentāri
Sinedrija rīcība pret Pāvilu bija draudīga.
Komandiera iniciatīva Pāvilu izraut no sinedrija vidus varētu būt saistīta ar to, ka viņš jau bija uzņēmies atbildību par Pāvilu, kā arī, tā kā Pāvils bija Romas pilsonis, tad komandierim bija jādarbojas Romas interesēs un jāpasargā Pāvilu.
Pēc tam, nākamajā naktī, Jēzus iedrošināja Pāvilu un deva viņam norādi par to, kas viņam būs jādara.
“Tas Kungs viņam piestājās” -
ἐπιστὰς, aor., akt., divd. noἐφίστημι– nolikt līdzās, nolikt uz; stāvēt līdzās, būt klātesošam; stāvēt pār. Jēzus nostājās līdzās Pāvilam. Tas bija ļoti īpaši!Tas, iespējams, bija ļoti vajadzīgs iedrošinājums, jo jau otro reizi viņš jūdu priekšā bija palicis nesadzirdēts: 22.nod. tautas priekšā un 23. nod. sinedrija priekšā. Un vēl: tie, kas viņu neuzklausīja, bija agresīvi noskaņoti pret viņu. Varam domāt, ka viņš pārdzīvoja gan to, ka viņu neuzklausīja, gan to, ka viņu nesagaidīja nekas labs. Pirmais, ko Jēzus sacīja, bija: “Esi drošs …” Tad grieķu val. seko “jo”, kas nozīmē, ka seko pamatojums kāpēc Pāvils varēja būt drošs: “jo kā tu par Mani esi liecinājis Jeruzālemē, tā tev jāliecina arī Romā.” Šis iedrošinājums bija kā liecība, ka Pāvils nav izgāzies, bet izdarījis to, ko Jēzus no viņa sagaidīja. Pāvils bija liecinājis Jeruzālemē. Un Jēzus pasludinājums par liecināšanu Romā bija apsolījums, ka Pāvils tiks pasargāts, vismaz līdz tam laikam, kamēr šī liecināšana nebūs notikusi. Kā uzzinām no nākošiem pantiem, Pāvilam draudēja nāve no slepkavām, bet Jēzus jau pirms tam apsolīja viņam, ka līdz viņš nebūs liecinājis Romā, viņu neviens nespēs nogalināt.